Liepājas-Aizputes dzelzceļš

Šajā lapā tiek apkopota internetā pieejamā/atrodamā informācija par Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa līniju kopš tās plānošanas un izveides līdz dzelzceļa likvidācijai. Informācija tiek papildināta laika gaitā, sakārtota hronoloģiskā secībā saskaņā ar avotu publicēšanas datumu. Informācija aptver gan periodiku, gan publicētus pārskatus, kā arī attēlus un plānus gan no senākiem laikiem, gan manis veidotus. Ievietota arī informācija par notikumiem, kas saistīti ar dzelzceļu (piemēram, negadījumi u.tml.) un kas ietekmēja dzelzceļa vēsturi (piemēram, raksti par Liepājas-Glūdas līnijas izveidi, kā arī plānotajiem atzariem uz Kuldīgu, Pāvilostu utt.).

Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa plānojums 1898.g.

1898

28.janvārī, Latviešu Avīzes, Nr.4

Liepājas-Aizputes dzelzceļa dibinātāji, kā dzirdams, noslēguši ar Berlīnes firmu "Artur Koppel" līgumu, pēc kura minētā firma uzņemās jaunā dzelzceļa būvēšanu, apsolīdamās būves darbus līdz nākamam rudenim katrā ziņā vest galā, lai jau šā gada 1.novembrī varētu dzelzceļu nodot lietošanā. Būves darbi aprēķināti uz pusotra miljona rbļ., pie kam pilsēta uzņemoties akcijas pirkt par 75 tūkstošiem rbļ.

Šeit un augstāk - Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrības izdotās obligācijas 100 un 500 rubļu apmērā, 1898.g.

6.maijā, Latviešu Avīzes, Nr.18

No Grobiņas

Jaunais dzelzceļš, kas ies starp Aizputi un Liepāju, nupat 24.aprīlī iesākts būvēt. Pirmie darbi - grāvju rakšana un līnijas uzmešana - iesākti šejienes pilsētiņas robežās - starp Grobiņas-Iļģu lielceļu un vietējo mācītāja muižu - un aizvirzīti nedēļas laikā jau diezgan tāli - vairāk verstu garumā uz Aizputes pusi. Tagad patlaban rakšanas darbi top strādāti starp Rolavas un Aisteru muižām. Līnija še iet pa zemām, līdzenām vietām un tāpēc darbi sokās ļoti ātri. Piestāšanās vietu jaunajam dzelzceļam bez Aizputes un Liepājas sta[n]cijām būs vēl 4: pirmā pie Grobiņas, otra iepretīm Durbei, trešā pie Rāvas un ceturtā starp Rāvu un Aizputi. Viss līnijas garums būs kādas 47 verstis. Pēc būvētāju domām dzelzceļam jātiekot šā gada novembra mēnesī galīgi gatavam. Ja darbi arī turpmāki tik brangi veiksies, kā tagad, tad tiešām nav ko šaubīties, ka novembrī varēs jauno dzelzceļu nodot lietošanā. Grobiņa, kas Liepājas-Romnu dzelzceļa stigu nospraužot tapa atstāta gluži neievērota - Liepājas-Romnu dzelzceļš iet verstis 5 no Grobiņas atstatu - tagad dzīvo cerībās, ka arī viņai atlēkšot savs labumiņš no jaunā dzelzceļa, kas, kā redzams, ies Grobiņai, tā sakot, taisni gar slieksni garām. Laiks, zināms, rādīs, vai un cik lielā mērā grobiņnieku cerības piepildīsies. 

4.jūlijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.148

Ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa būvi iet ļoti gausi uz priekšu. Starp Liepāju un Grobiņu vēl nekas nav darīts. No Grobiņas līdz Aisteres pagasta robežām ir uzmests ceļa dambis. Ielejā netālu no Rolavas muižas augstu uzmestais ceļa dambis ir iegrimis gluži zemē, jo tur ir ļoti staigna vieta. Tāpēc minētā ielejā dzelzceļu būvēs pa citu, cietāku vietu. No stacijām vēl nav neviena sākta taisīt. 

15.septembrī, Baltijas Vēstnesis, Nr.209

Liepājas-Aizputes dzelzceļa būves rakšanas darbi topot nadzīgi veicināti un pie tiem strādājot kādi 600 zaldāti un 400 citi strādnieki ar 125 zirgiem. Darbus turpināšot līdz sala laikam. 

Liepājas-Aizputes dzelzceļa darbi beidzamā laikā naigi top turpināti. Pie ceļa dambja uzmešanas strādā uzreiz trijās vietās. Viens pulks uzmet dambi starp Liepāju un Grobiņu, otrs strādā Rolavas lankā, nogrimušās stigas vietā jaunu velkot, un trešais pulks strādā Rāvas pagasta robežās, līdz kurienei ceļa dambis, no Grobiņas sākot, uzmests. Strādnieki ir zaldāti un Vakara-Krievijas guberņu iedzīvotāji. No latviešiem redz retu. Saimniekiem, kuru mājas atrodas dzelzceļa malā, atlec jau tagad mērens labums. Dažiem saimniekiem maksā par rijas vai laidara augšas telpām priekš strādnieku guļu vietām 40-60 rbļ. par mēnesi, citi atkal nopelna, granti un akmeņus pārdodot. Arī par auzām zirgu vajadzībām samaksā labāki, nekā pilsētā, pie kam tās turpat var nodot. 

Starp Liepāju un Aizputi stacijas būs šādās vietās: Grobiņā, Lieģos Dunalkā un Dzērvē. Dunalkas muiža dod priekš stacijas brīvu zemi, vajadzīgo materiālu ēku celšanai ar visu pievešanu un bez tam vēl 5000 rubļu naudas. Muižnieki vispārīgi dod dzelzceļam brīvu zemi. Saimniekiem par aizņemto zemes gabalu maksā pēc salīguma.

1899

3.maijā, Baltijas Vēstnesis, Nr.98

Par Liepājas-Aizputes pieveddzelzceļu "Libausche Zeitung" no pienācīgas puses sakās dabūjusi zināt, ka šā dzelzceļa sliedes no Liepājas preču vokzāla līdz tai vietai, kur tas krustojas ar Liepājas-Romnu dzelzceļu un no turienes līdz Grobiņai, jau esot izliktas. Zemes rakšanas darbi no Grobiņas līdz Dunalkai esot jau pastrādāti un no Dunalkas līdz Aizputei 350 strādnieki strādājot zemes rakšanas darbus. Viena lokomotīve esot jau atnākusi un topot sarīkota; otra lokomotīve atnākšot pēc divām nedēļām un trešā lokomotīve pēc kādām trīs nedēļām. Pasažieru vagoni jūlijā būšot gatavi un preču vagoni atnākšot nākošās dienās un tad tūliņ starp Grobiņu un Dunalku iesākšot likt sliedes.

27.oktobrī, Zemkopis, Nr.43

Rīgas pasta-telegrafa apgabala priekšnieks dara zināmu, ka no 23.oktobra sākšot pastu vest pa Liepājas-Aizputes šaursliežu pieved-dzelzceļu un ka ar to pašu dienu beidzas pasta sūtījumi no Liepājas uz Aizputi pa zemes ceļu. To ievērojot, Aisteres pasta nodaļu atcels un slēgs arī Aisteres zirgu pasta staciju.

1902

17.aprīlī, Tēvija, Nr.16

Par projektēto Jelgavas-Kuldīgas-Aizputes-Liepājas šaursliežu dzelzceļu dzirdams, ka šo vasaru pie tā izvedīšot visus priekšdarbus un būvi pa daļai uzsākšot tikai rudenī. Nākošu gadu turpretim domājot to nobeigt.

3.jūlijā, Tēvija, Nr.27

Par projektēto Kurzemes šaursliežu dzelzceļu no Aizputes līdz Jelgavai „Duna Zeitung” dod dažas interesantas ziņas, kuras pasniegsim arī saviem lasītājiem.

Pēc tam, kad priekš kādiem 2 gadiem tika nobeigts Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš un tas izrādījās par neienesīgu – cēlās projekts, šo līniju pagarināt līdz Saldum, lai tādā vīzē šai līnijai piegādātu vairāk vedamā un lielākus ienākumus. No šī projekta vēlāk attīstījās domas, projektēto līniju vilkt no Aizputes tāļāk divos staros: - vienu uz Kuldīgu un otru uz Jelgavu.

Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa biedrības lūgums, lai viņai atļaun jauno projektēto līniju vilkt, netika no ministrijas ievērots, pēc kam Liepājas pilsētas toreizējs galva Adolfijs, Jelgavas pilsētas galva Th. fon Engelmans un Aizputes pilsētas galva Groths, kā arī inženiers H.Hemme iesniedza lūgumu pēc atļaujas, būvbiedrību sastādīt. Šādu iepriekšēju atļauju viņi dabūja 1901.gada aprīlī.

Nu tika uzsākti vajadzīgie tehniskie priekšdarbi un šinī gadā tie tiks nobeigti, tā ka visu projektu varēs iesniegt priekš apstiprināšanas.

Jaunā projektētā šaursliežu līnija (sliedes viena no otras 100 centimetri) sākas pie Liepājas-Aizputes dzelzceļa gala-stancijas Aizputē. No tejienes viens stars, pavisam 37 ½ versti garš, iet uz Kuldīgu ar stancijām: Ķikure – no Aizputes 10 ½ verstes, Murrene – no Ķikures 6 verstes, Jātele – no Murrenes 6 verstes, Planice – no Jāteles 8 verstes, tad Kuldīga-Kurmāle – no Planices 6 verstes un beidzot Kuldīga vienu versti no Kuldīgas-Kurmāles.

No Aizputes uz Jelgavu otrs stars ņem šādu virzienu:

Sākums Aizputes-Liepājas dzelzceļa stancijā – verstes 

Ap Aizputi apkārt II stancija 3 ,,

Kazdanga 6 ,,

Laide-Sieksāte 10 ,,

Gailite (pie Ventas) 7 ,,

Niedra 9 ,,

Skrunda (mežkunga muiža) 10 ,,

Saldi (miests) 11 ,,

Remte 14 ,,

Smukas 11 ,,

Jaunpils 10 ,,

Lestene 8 ½ ,,

Pētermuiža 10 ,,

Līv-Bērze 11 ½ ,,

„Stadtwalde” 7 ½ ,,

Jelgava (pie Ezara vārtiem) 6 ,,

Kopā 134 ½ verstes

Pār Jelgavas-Tukuma platsliežu līniju šī šaursliežu līnija ies pie Līv-Bērzes – tā tad apmēram 14 verstes no Jelgavas un tur nodomāts ierīkot stanciju priekš vedamā pārkravāšanas no viena dzelzceļa vagoniem otrā. Bez tam vedamā, pasta un pasažieru pārvešana Jelgavā uz citiem dzelzceļiem nodomāts izdarīt pa ielu dzelzceļu, kuru šī pate šaursliežu dzelzceļa biedrība būvēšot. 

Kā jau minēts – priekšdarbi šinī gadā tiks nobeigti un tiklīdz būs tad dabūts Visaugstākais apstiprinājums – būves darbus varot sākt.

Priekš Vidus-Kurzemes saimnieciskas dzīves attīstības šī līnija, saprotams, ir no ļoti lielas nozīmes un var cerēt, ka būs vedamā un braucēju tik daudz, ka lielie izdevumi rentēsies. Savāktās ziņas par gaidāmās srakts daudzumu izrāda, ka no kādiem zaudējumiem nevar būt iten nekāda runa. Piemēram viena pate muiža esmot uzdevuse, ka viņai 7 gadu laikā būs ko izsūtīt kādu 100000 kubikasu koku.

1903

4.jūnijā, Balss, Nr.23

Kurzemes pieved-dzelzceļu būves lietā pasniedz “Petersburger Zeitung” šādas ziņas: Jau vairāk gadus atpakaļ bij dzirdamas vispārīgas vēlēšanās, kaut Liepājas-Aizputes pievedu dzelzceļš tiktu pagarināts līdz Kuldīgai un Jelgavai, jo tik tad varētu no viņa cerēt kādu vispārīgu labumu. Lai gan šim brīžam Liepājas-Aizputes dzelzceļš vēl nepanāk sagaidītos panākumus finansiālā ziņā, tad tomēr caur vairāk nokārtotu saimniekošanu ieņēmumi vairojas un jācer, ka caur minēto pagarinājumu ieņēmumi taptu divreiz, ja pat trīsreiz lielāki nekā tagad. Bet nelūkojoties uz to, var no minētās dzelzceļa būves uzstādīt aprēķinu, cik īsti izmaksātu pagarinājuma būve.

Liepājas-Aizputes pieveddzelzceļš ir 46 verstes garš ar 1m platu šinu ceļu. Visa būve līdz ar dzelzs tiltiem izmaksājusi 1200000 rbļ., tā tad katra versts 26000 rbļ. Nodomātais pagarinājums būtu 172 verstis garš un izmaksātu 4500000 rbļ., kuru rentēm vajadzētu ik gadus 225000 rbļ., ja kapitāla augļus aprēķina ar 5%. Lai nu aprēķinātu šā būves kapitāla rentēšanās spēju, raksta sacerētājs ņēmis par mērauklu Liepājas-Aizputes dzelzceļa ieņēmumus visnelabvēlīgākajos apstākļos. Šie ieņēmumi bijuši 108000 rbļ. gadā. Ja nu pieņem, ka gandrīz četrreiz garākās pagarinājuma līnijas ieņēmumi būs 4 reiz lielāki, tad iznāktu 172 verstu garās jaunās līnijas ieņēmumi apmēram 432000 rbļ. Ja no šiem atvelkam 200000 rubļus priekš dzelzceļu vadīšanas izdevumiem, tad atliek vēl aizvienam vajadzīgie 225000 rbļ. priekš būves kapitāla rentēm. Šie būtu dzelzceļa panākumi visļaunākajos apstākļos, kuros arī nava ievēroti piedzīvojumi, pēc kuriem jaunu dzelzceļu ieņēmumi pirmajos 5 gados pieaug katru gadu par 10%. Pēc aprēķiniem varot arī panākt, ka caur pagarinājumu tagadējās Liepājas-Aizputes dzelzceļa akcijas ienesīšot līdz 12,5% gadā. Labumi, kādi sagaidāmi caur šāda dzelzceļa būvi, esot nenoliedzami. Raksta sacerētājs saka: Ordenis pacēla Baltijas guberņās augstu kultūru caur labiem ceļiem. Ja gribam mūsu dzimtenes labus lauksaimniecības apstākļus jo projām uzturēt, tad mums turpmāk lielceļu vietā jābūvē pieveddzelzceļi. Tie veicina katrā laikā ar peļņu pārdot lauku ražojumus, tie veicina ierīkot zāģētavas, ķieģeļnīcas, moderniecības un citas rūpniecības ietaises, tie dod simtiem iedzīvotājiem peļņu un maizi, tie vairo kopības garu un pašvaldības spēku, tie atmet dzimtenes kapitāliem labākos procentus, - tādēļ viņi būvējami pašai zemei!

Attiecoties uz jautājumu, kur ņemt vajadzīgo kapitālu, autors izsakās sekoši: Nauda jau ir, jo Kurzemes muižu īpašnieki nolēmuši izlietot 1150000 rubļus lielo kapitālu, kuru tie saņem kā atlīdzību par zaudētām krogu tiesībām, zemes vajadzībām. Vai gan varētu būt labāks uzņēmums, kur šo naudu ieguldīt, kā Kurzemes pieved-dzelzceļos? Un ar šo summu būtu dzelzceļa būve pilnīgi nodrošināta.

1910

20.jūlijā, Dzimtenes Vēstnesis, Nr.163

Aizputes dzelzceļa būves turpināšana

Kā "L.Z" ziņo, tad Kurzemes gubernators atļāvis Aizputes dzelzceļa valdei turpināt viņa būves priekšdarbus līdz Saldum un iesākt būvēt Kuldīgas zaru līniju. Tajā pašā laikā Grobiņas-Aizputes apriņķa policijai tika uzdots stāties sakarā ar zemes īpašniekiem, caur kuru īpašumiem griezīsies dzelzceļa stiga, dēļ attiecīgo zemes gabalu atsavināšanas. Minēto dzelzceļu projektu izvešana tātad sagaidāma ne visai tālā nākotnē. Šās līnijas atnesīs Liepājai ievērojamus labumus, jo savienos šo ostas pilsētu tieši ar Saldus un Kuldīgas apgabalu, kurš pazīstams kā visai bagāts ar mežiem un apveltīts ar auglīgu zemi. Tātad projektējamā dzelzceļa viens zars ietu no Aizputes uz Kuldīgu, otrs caur Skrundu uz Saldu.

20.jūlijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.58

Aizputes dzelzceļa pagarināšana. Kā „Libausche Zeitung” izzinājusi, Kurzemes gubernatora kungs Aizputes dzelzceļa valdei uz viņas lūgumu atvēlējis uzsākt priekšdarbus dzelzceļa pagarināšanai līdz Saldum un Kuldīgas zaru līnijas būvi. Reizē ar to uzdots Grobiņas-Aizputes apriņķa policijai, stāties dēļ atsavināšanas sakarā ar tiem gruntsgabalu īpašniekiem, pa kuru zemi dzelzceļa stiga ies. Tā tad drīkst cerēt, ka šos dzelzceļu projektus drīzumā izvedīs un Liepājai atvērsies lauksaimniecības ražojumiem bagātā Saldus un Kuldīgas apkārtne.

22.septembrī, Latviešu Avīzes, Nr.76

Kurzemes jauno dzelzceļu lietā kāds iesūtītājs raksta „Rīgas Avīzē” šādi: Patlaban atkal ziņo, ka Liepājas-Aizputes dzelzceļa akcionāru sabiedrībai dota atļauja, izdarīt iepriekšējas izmeklēšanas darbus šās līnijas būves turpināšanai – un proti, divos zaros, no kuriem viens no Aizputes ietu uz Kuldīgu, otrs caur Skrundu uz Saldu. Nav liedzams, ka ar divu šādu līniju būvi tagadējs Liepājas-Aizputes dzelzceļš iegūtu jaunu, plašu darbību, jo tiklab Saldus, kā arī Kuldīgas plašie un diezgan auglīgie apgabali atrodas Kurzemes guberņas iekšienē un tā tad atsitus no dzelzceļa, jo abi līdzšinējie Kurzemes dzelzceļi – Liepājas-Romnu un Maskavas-Ventspils – iet viens gar vienu, otrs gar otru malu guberņai, tā ka visam plašajam guberņas vidum jāiztiek pavisam bez dzelzceļa. Tā tad nav ko šaubīties, ka Liepājas-Aizputes līnijas pagarinājums, kurš sniegtos līdz Kuldīgai un Saldum, ienestu jaunu dzīvību un rosību saimniecības ziņā plašajā un auglīgajā Kurzemes viducī. Varētu tā tad visai priecāties par vēsti, ka minētai akciju sabiedrībai dota atļauja, izdarīt iepriekšējas izmeklēšanas darbus dzelzceļa līniju būvei no Aizputes uz Kuldīgu un Saldu. Bet diemžēl ar tādas atļaujas došanu, kā arī ar pašu iepriekšēju darbu izdarīšanu un pat ar galīgās koncesijas došanu nav tomēr vēl droši ticams, vai jauno līniju būve patiesi tiks izdarīta. Iepriekšējas izmeklēšanas darbus šo līniju būvei jau vairāk gadus izdarīja kāds inženieris Heme; toreiz nosprausto līniju stabiņi un mietiņi vēl tagad rēgojās dažā labā vietā; bet tomēr no pašas dzelzceļa būves neiznāca nekas, jebšu no tā laika pagājuši jau pie 10 gadu. Lieta tā, ka pats svarīgākais pie jaunu dzelzceļu būves ir finansēšanas jeb vajadzīgā būves kapitāla sagādāšanas jautājums. Minētam inženierim Hemem, kurš gan teicās, ka viņam esot labi sakari ar ārzemju naudas vīriem un lai gan aiz viņa stāvēja vairāk Kurzemes muižu īpašnieki, neizdevās izdarīt Aizputes-Kuldīgas-Saldus līnijas finansēšanu, kādēļ šīs līnijas būve arī vēl līdz šodien nav varējusi tikt iesākta. Liepājas-Bernātu pieveddzelzceļam koncesija dota un būves plāni apstiprināti nu jau drīzi kopš pāris gadiem, bet finansēšanu vēl arvienu nav izdevies nokārtot. Arī Smiltenes-Ainažu dzelzceļam finansēšanas jautājums vilkās veselus 10 gadus, līdz beidzot izdevās to nokārtot, lai gan še lietas vadītāju priekšgalā bija stājušies vairāk muižu īpašnieki, kā landrāts fon Gersdorfs, Smiltenes īpašnieks firsts Livens un citi. Lieta tā, ka ārzemju naudas vīri vajadzīgos kapitālus jaunu dzelzceļu būvēm nemēdz aizdot, ja negadās kāda sabiedrība, vai atsevišķi bagātie vietējie īpašnieki, kas garantē aizdotajam kapitālam procentus, protams, tanī gadījumā, ja dzelzceļš nerentētos un pats nespētu segt procentus. Tā ka valdība nekādas garantijas par privātdzelzceļiem neuzņemās, tad arī vajadzīgās garantijas procentu ziņā jāuzņemās vai nu komūnām, vai pārtikušiem nekustamu piederumu īpašniekiem, vai arī citām turīgām personām, iemaksājot vajadzīgās summas kādā bankā.

Kamēr par Aizputes-Kuldīgas-Saldus līniju būvētājiem nebūs zināms, ka spēj garantēt aizņemamā kapitāla procentus, tamēr arī uz šās līnijas būvi nevar vēl cerēt. Lieta gan še būtu nokārtojama tai ziņā, ka ieinteresētie apkārtējie zemes īpašnieki, kā arī abas attiecīgās pilsētas – Kuldīga un Saldus – kopīgi uzņemtos savā starpā vajadzīgās garantijas. Arī Liepāja diezin vai ātrāki tiks pie sava jūrmalas jeb Bernātu dzelzceļa, iekam pilsēta, vai citas plašākas aprindas neuzņemsies procentu garantiju. Būtu brīnums, ja kādai atsevišķai privātpersonai vienai pašai izdotos finansēšanu izdarīt.

Tā tad jaunu dzelzceļu būve Kurzemē nav vēl droši sagaidāma. Lietas labā tomēr jāvēlās, kaut izdotos visus šķēršļus pārvarēt, tā ka minētās līnijas patiesi varētu tikt būvētas. Kurzemei tās atnestu daudz labuma.

1911

14.jūlijā,Liepājas Atbalss, Nr.156

Aizputes dzelzceļa turpināšana

Kurzemes gubernatora uzdevumā policija uzaicinājuse to zemes gabalu īpašniekus, caur kuru robežām ies nākamais dzelzceļš no Aizputes uz Saldu un Kuldīgu, 2 mēnešu laikā paziņot, kādu atlīdzību viņi vēlas par saviem zemes gabaliem. Ja Aizputes dzelzceļa valde šos prasījumus nepieņems, tad zemes gabali tiks atsavināti pēc likuma spaidu ceļā.

17.augustā, Liepājas Atbalss, Nr.185

Negadījums uz dzelzceļa

Otrdien pulksten 8 un 50 min. no rīta Liepājas-Aizputes dzelzceļa pasažieru vilciena lokomotīvei apmēram 3 verstes no Liepājas, iepretim muitas namam, nolūza ass. Pateicoties mašīnista apķērībai, lokomotīvi laikā izdevās apturēt un tādēļ lielāka nelaime nenotika. Tūliņ no Liepājas tika atsūtīta palīgā otra lokomotīve, kura vilcienu, pēc sabojājušās lokomotīves pagaidu izlabošanas, apmēram pusstundu vēlāk aizgādāja Liepājas stacijā.

1912

28.martā, Liepājas Atbalss, Nr.69

Biļetes līdz Rolavas platformai

Aizputes dzelzceļa valde no 22.marta ievedusi atsevišķas biļetes līdz Rolavas muižas platformai. Līdz šim braukšanas maksa tika ņemta līdz nākošai stacijai Bet tagad, kā no Lieģu, tā no Grobiņas puses noteikta sekoša braukšanas maksa līdz Rolavas platformai: pirmā klasē 25 kap., otrā 15 un trešā 10 kapeikas.

8.maijā, Tēvija, Nr.52

Aizputes dzelzceļš

Ikvienam preču braucienam turpmāk ies līdz arī viens II un III klases pasažieru vagons, tā ka vienam otram būs izdevība bez kārtējiem braucieniem izlietot arī vēl citus. Bet tā ka preču braucieni tiek sarīkoti ik pēc vajadzības, tad uz ilgāku laiku uz priekšu nevar noteikt viņu sarakstu. Šimbrīžam preču braucieni ies ikdienas, sākot no otrdienas un beidzot ar sestdienu no Liepājas pulksten 6 un 15 minūtēs un no Aizputes pulksten 9 un 30 minūtēs no rīta, bez tam vēl pa otrdienām vēl otrs brauciens pulksten 1 un 30 minūtēs no Liepājas un plkst. 5 no Aizputes. Siltam laikam iestājoties, bet visvēlāk no 16.maija līdz 15.augustam otrdienām, trešdienām, ceturtdienām un piektdienām ies no Liepājas līdz Rolavai vai Lieģiem vietēji braucieni pulksten 5 un 20 minūtēs pēc pusdienas un no Lieģiem pulksten 8 vakarā. Pa svētdienām starp Liepāju un Grobiņu ies sevišķi vietēji braucieni, kuru laiks vēl nav noteikts.

29.maijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.43

Aizputes dzelzceļa akcionāri nolēma dzelzceļa turpinājumu uz Skrundu vilkt pa īsāko dienvidu līniju caur Valtaiķiem. Kuldīgas līnija jau agrāk pilnīgi nosprausta. Dzelzceļa departaments jau apstiprinājis abas līnijas, tagad tās vēl apspriežamas tikai valsts padomē. Rāvas stacijas būve atlikta uz vēlāku laiku. Jaunatvērtā Rolavas stacija, spriežot pēc notecējušiem pāra mēnešiem, pievedīs dzelzceļam laikam ap 3000 pasažieru pa gadu. Šādas sekmes pamudināja dzelzceļa valdi izdot arī sevišķas biļetes par 10 kapeikām līdz krustošanās vietai ar Romnu dzelzceļu.Aizputes dzelzceļš pagājušā gadā prasījis 121737 rubļu izdevumu un devis 69293 rubļu tīra atlikuma (gadu iepriekš 62610 r.). Gada laikā vesti 2135 I.klases, 11622 II.klases, 145311 III.klases un 18903 IV.klases pasažieri, kopā 177971 pasažieri. Vesti 19007 pudu zirņu, 709201 pudu auzu, 30965 pudu kviešu, 39638 pudu kviešu miltu, 308958 pudu rudzu, 58576 pudu miežu, 22001 pudu sakņu augu, 38760 pudu alus, 39485 pudu siļķu, 21589 pudu cukura, 31712 pudu sāls, 881056 pudu ķieģeļu, 474476 pudu koku, 301660 slīperu, 199725 pudu būvkoku. 

1913

26.jūnijā, Liepājas Atbalss, Nr.142

Aizputes dzelzceļa turpināšana līdz Kuldīgai un Saldum tagad galīgi izšķirta, jo projekts 29.maijā arī visaugstāki apstiprināts. Darbus uzsākšot rudenī. Līdz nākamā gada rudenim cer dabūt gatavu Kuldīgas līniju līdz Kurmālei un Saldus līniju līdz Skrundai, tā kā varēs tās nodot lietošanai.

Liepājas-Aizputes stacija Liepājā, ap 1905.-1911.g.

Grobiņas stacija, 20.gs. sākums

1914

29.aprīlī, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.34

Kurzemes pieveddzelceļu projekti

„Rigasche Rundschau” ziņo no Pēterburgas, ka 16.aprīlī tur notikusi satiksmes rajona komitejas lielāka sēde, kurā piedalījušies arī ieinteresētu aprindu un iestāžu priekšstāvji, piemēram, Liepājas pilsētas galva Volgemuts, Liepājas un Rīgas biržu komiteju priekšstāvji, Adolfijs no Liepājas un Aizputes šaursliežu dzelzceļa, kāds Tukuma priekšstāvis un Valters fon Vittenheims kā Kurzemes muižniecības priekšstāvis. Spriests par kroņa dzelzceļa būvi no Jelgavas uz Saldu un Kuldīgu, respektīvi, Aizputi un no Kuldīgas uz Tukumu. Bet jautājumi par abām līnijām palikuši neizšķirti, jo pilnīgi trūkuši jebkādi dati un materiāli. Līnija no Jelgavas uz Tukumu gan atzīta principā par vēlamu, bet arī nav tuvāki apspriesta. Jo domas stipri šķīrušās. Sevišķi daudz pretinieku bijuši līnijai no Tukuma uz Kuldīgu, un Tukuma priekšstāvis veltīgi mēģinājis to aizstāvēt, jo Liepājas pilsētas galva un Liepājas biržas komitejas sekretārs Hāns pretojušies platsliežu ceļam un starp šīm pilsētām likuši priekšā būvēt tikai šaursliežu ceļu, kam piekritis arī Maskavas-Ventspils dzelzceļa priekšstāvis, kurš baidījies, ka tāds jauns ceļš, kurš ietu šķērsām pa visu Kurzemi, nestu viņa dzelzceļam zaudējumus. Tā katrs aizstāvējis tikai savas šaurās intereses, bet vispārības intereses maz ievērotas. Lai gan Liepājas-Aizputes dzelzceļš dabūjis Visaugstāko atļauju būvēt zaru līnijas uz Kuldīgu un Saldu, tomēr ir jautājums, kad šai šaursliežu dzelzceļu sabiedrībai radīsies līdzekļi šo plānu izvešanai.

16.maijā, Jaunās Latviešu Avīzes, Nr.39

Kurzemes šaursliežu dzelzceļu tīkla būve

Liepājas un Aizputes šaursliežu dzelzceļa akciju sabiedrības sēdē 13.maijā Liepājā, kā „J.D.L.” ziņo, spriests par līnijas pagarināšanu uz Kuldīgu un Saldu un vispār par Kurzemes šaursliežu dzelzceļa tīkla izbūvi. Projekts par jauna kroņa dzelzceļa būvi no Tukuma pār Kuldīgu uz Aizputi atraidīts, jo tas izpostītu Liepājas-Aizputes līniju. Bez tam sabiedrībai jau agrāk atļauts savu līniju pagarināt līdz Kuldīgai un Saldum. Sēdē apspriestas arī citas vēlamas līnijas: no Kuldīgas pār Saldu uz Krimunam vai Jelgavu, no Kuldīgas uz Vārvi un no Kuldīgas uz Saku. Tamdēļ arī nolemts, ka pirms vajadzīgs izstrādāt noteiktu Kurzemes dzelzceļu tīkla projektu un uzdots minētai sabiedrībai to padarīt. Sabiedrība tamdēļ uzaicina arī nebiedrus, izteikt savas domas un vēlēšanās.

1917

29.oktobrī, Rīgas Latviešu Avīzes, Nr.23

Nelaimes gadījums

Uz Aizputes šaursliežu dzelzceļa līnijas sabraukta kāda veca, gan laikam kurla sieva, kura gribējusi iet no Iļģiem uz Grobiņu. Kaut gan vilciena vadītājs sievu jau laikus brīdināja ar svilpieniem un tūlīt sāka nobremzēt vilcienu, nelaimīgā tomēr no vilciena ķerta un tik smagi ievainota, ka uz izveseļošanos maz cerības.

Aizputes stacija 1917.g.

1918

4.decembrī, Dzimtenes Ziņas, Nr.170

Aizputes šaursliezu dzelzceļa vilcieni, kā "Kurz.V." ziņo, nebrauc jau vairāk dienas. Iemesls tas, ka lokomotīves tā izstrādājušās, ka nespēj vilcienu pavilkt. Bijuši gadījumi, ka no Aizputes uz Liepāju brauc 10-12 stundas. Divas lokomotīves jau pastellētas Petrogradā Putilova fabrikā un tām vajadzēja še pienākt jau pagājušo mēnesi.

1921

2.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.252

Vēl arvienu nav izlabots Liepājas-Aizputes dzelzceļa izgriežamais tilts. Iestājies tumšais slapjais laiks un pasažieriem jāmēro garais dubļainais ceļa gabals līdz preču stacijai. Tiešām jābrīnās par savādu Liepājas-Aizputes dzelzceļa valdes rīcību, kura nav parūpējusies līdz šim izlabot sabojāto tiltu.

1922

13.janvārī, Latvijas Sargs, Nr.10

Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnijas pārņemšana valsts īpašumā

Liepājas-Aizputes šaursliežu ceļš, kā zināms, pieder privātsabiedrībai. Ievērojot, ka sākot ar 1921.gada 10.maiju valdībai ir tiesības izpirkt minēto līniju, dzelzceļu virsvaldē pašlaik pārbauda jautājumu par minētās operācijas izdevīgumu. Obligāciju kapitāls realizēts Pēterpilī caur Azovas-Donas komercbanku, kurā arī atrodas lielāks šo obligāciju daudzums, tā ka valdībai pārņemot savā īpašumā šo dzelzceļu nenāktos izmaksāt lielākas naudas summas, jo akcionāru prasības būtu apmierināmas naudas vietā ar valdības obligācijām. Jautājuma galīga noskaidrošana uzdota sevišķai komisijai. Ja valdība minēto dzelzceļu pārņems savā rīcībā, tiklab Liepājas-Aizputes, kā Aizputes-Saldus līniju pārnaglos normālplatumā, jo tagad pirmā ir 1000 mm, bet otrā – 600 mm sliežu platuma, kas satiksmi padara ārkārtīgi neērtu. Satiksmes ministrijā pacelts jautājums arī par Kurzemes dzelzceļa tīklu paplašināšanu. Par koncesiju iegūšanu un Kurzemes ceļu tīklu izbūvēšanu dziļāki interesējas ārzemju kapitālisti.

14.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.11

Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnijas pārņemšana. Liepājas-Aizputes šaursliežu ceļš pieder privātsabiedrībai. Ievērojot, ka sākot ar 1921.gada 10.maiju valdībai tiesības izpirkt minēto līniju, dzelzceļu virsvaldē pārbauda minētās operācijas izdevīgumu. Obligāciju kapitāls realizēts Pēterpilī. Jautājuma galīga noskaidrošana uzdota sevišķai komisijai. Ja valdība minēto dzelzceļu pārņems savā rīcībā, tiklab Liepājas-Aizputes, kā Aizputes-Saldus līniju pārnaglos normāl-platumā, jo tagad pirmā ir 1000 mm, bet otra 600 mm sliežu platuma. Satiksmes ministrijā iekustināts jautājums par Kurzemes dzelzceļa tīklu paplašināšanu.

Dzelzceļa pieturas punktu slēgšana. Maza pasažieru skaita dēļ no 15.janvāra šī gada dzelzceļu virsvalde slēdz Aizputes-Saldus līnijas pieturas punktus: Skolu, Raņķus un Leju.

17.janvārī, Strādnieku Avīze, Nr.13

Saldus-Aizputes šaursliežu vilciens sestdien sabijis ceļā visu dienu. Vilcienu pārsteidzis ārkārtīgs sniegputenis. Vairākreizes tas apstājies. Strādnieki un pasažieri atšķūrējuši sliedes un tad tikai vilciens varējis sākt braukt.

24.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.45

Satiksmei starp Rīgu un Liepāju līdz šim nav tiešas satiksmes pa Latvijas dzelzceļiem, jo daļa vecās līnijas iet pa Lietavas teritoriju. Ir nodomāts būvēt jaunu dzelzceļa līniju. Līdz šim pastāv 4 dzelzceļprojekti. Dzelzceļa padome izteikusies, respektīvi, nodomājusi izdarīt izmeklēšanas darbus Aizputes-Stendes līnijā un nolēmusi griezties pie finansu ministrijas ar lūgumu priekš šiem izmeklēšanas darbiem atvēlēt vajadzīgos līdzekļus. Tādā gadījumā satiksme ar Liepāju notiktu caur Tukumu, Stendi un Aizputi. Ceļa gabals gandrīz tikpat liels, kā braucot pa līdzšinējo līniju un Lietavas teritoriju.

31.martā, Strādnieku Avīze, Nr.74

Aizrādījums. Uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa vēl vienmēr nav ievestas atsevišķas nodaļas priekš smēķētājiem un nesmēķētājiem, kuri spiesti ieelpot smirdošus, no dažādu tabakas surogātu gruzdināšanas cēlušos dūmus, kāpēc bieži notiek diezgan asi incidenti pasažieru starpā. Vai nebūtu laiks arī minētā dzelzceļa priekšniecībai uz to griezt vērību?

19.septembrī, Latvis, Nr.311

Brīnumi Latvijā.

9.septembra rītā braucot no Liepājas uz Grobiņu, piedzīvoju sekošu brīnumu: Liepājas stacijā man izdeva braukšanas biļeti vācu valodā ar Vācijas valsts ērgli un uzrakstu "Vācu 8.armijas militārā direkcija". Uz jautājumu dzelzceļa kontrolieram, kamdēļ izdod tādas biļetes, dabūju atbildi - taupības dēļ. Atpakaļ braucot no Grobiņas uz Liepāju, Grobiņas kase izdeva atkal biļeti krievu valodā.

Vai te nu tā taupība neizskatās pēc tādas, ka cilvēks aiz taupības staigā apkārt ar nemazgātu muti?

Ko gan lai domā ārzemnieks, kuram ir bijusi nelaime braukt pa Liepājas-Aizputes dzelzceļu? Droši vien viņš domā, ka brauc pa Vāciju vai Krieviju.

1923

17.martā, Latvis, Nr.452

Atkal dzelzceļa katastrofa

Ceturtdien uz Aizputes-Saldus šaursliežu līnijas starp Kalnmuižu un Skrundu preču vilcienam nogāja no sliedēm lokomotīve un vairāki vagoni apgāzās. Mašīnists un viņa palīgs nogalināti, otrs mašīnists dabūja smagus ievainojumus, 2 vagoni pilnīgi sadragāti, citi vieglāki vai smagāki bojāti.

18.jūlijā, Strādnieku Avīze, Nr.156

Dzelzceļnelaime uz Aizputes-Saldus ceļa

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Aizputes-Saldus šausliežu līnijas posmā Aizpute-Valtaiķi, dažus metrus no Kazdangas tilta, ejošam preču vilcienam ar 18 platformām, nogāja no sliedēm 9 platformas, kuras lokomotīve uzrāva uz tiltu. 5 platformas nogāzās upē. Tilts atbrīvots. Nogāzušās platformas vēl nav uzceltas. Nelaime ar cilvēkiem nav notikuse.

24.oktobrī, Latvijas Sargs, Nr.228

Dzelzceļu virsvaldei satiksmes ministrija uzdevusi nokārtot jautājumu par tiešas satiksmes ievešanu arī uz privātās Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa.

11.novembrī, Nacionālais Darbs, Nr.11

Jaunu dzelzsceļu būves projekti. 

Sakarā ar Dzelzsceļu Virsvaldes uz aicinājumu ierasties Rigā, lai uzklausītu vietējo iedzīvotāju domas šo ceļu būves lietā, domāju, ka godātiem lasītajiem nebūs neinteresanti zināt šo projektējamo liniju virzienus. 

Izmeklētas ir sekošas (sic) līnijas: 

1. Stende—Kuldiga —Aizpute . . 80.4 klm. 

2. Tukums — Kuldīga. . . . . . . . . 70.9 km

(Kuldiga-Aizpute pēc I. varianta) 40,7 km

3. Tukums — Aizpute. . . . . . . . . 103.9 km

4. Livbērze —Saldus—Aizpute . 125,35 km

5. Livbērze—Saldus—Skrunda — Liepāja (atstājot Aizputi sānus) 166,07 km 

Šās līnijas savieno Liepāju ar Rigu un Liepāju ar Krustpili caur Jelgavu. Liniju virzieni un apraksts:

1) Stende — Kuldiga — Aizpute: Stendes stacija — Kalisa muiža — Priežmuiža — Rendes mācītāja muiža, Riezes upe — Kuldīga. Pāriet pār Ventu apm. 1 kilm. augstāk pilsētai, Strādzes upe, Vilgāles ezers (paredzēts pieturas punkts), Skaldes un Atloksnes upes. leiet Aizputē pa izbūvēto Kikuru liniju. Projektējamā linija gandrīz nenovirzās no gaisa līnijas, labvēlīgi zemes reljefa dēļ, zemes darbi nav lieli. — Ceļami tilti pār Abavas, Riezes un Ventas upēm. 

2. Tukuma II - Kuldiga. Tukums II. — pāri ielejai ar mitrām pļavām — augšpus Jaunsātes muižai pāriet Abavas upi (p. p. Sāte), Kukšu muiža (Kukšu p. p.) pāriet Abavas pietekam Amuli un lmulu (Matkuls p. p.) pāriet Riezes upi pie Kabiles muižas (Kabiles stacija) (Griķu p. p.) Režus p. p. Pāriet Ventu I. variants uzrādītā kārtā. Ša linija neaizķer Saldu. Tilti būtu jābūvē pār Abavu un Ventu. 

3) Tuknms II — Aizpute. Izeja no Tukuma II pēc 2.varianta — pariet Abavu pie tagad pastāvoša zemes ceļa tilta (Zemītes p. p.) pāriet Amuli (Imula p. p.) Varibas muižā pāriet Imuli — Šķēdes muiža — (Šķēdes p. p.) apiet Čukuru purvu no ziemeļiem Varmas p. p. (4 klm. attālumā no Varmas muižas) pie lielceļa, kas ved no Kuldīgas uz Saldu; pie Savienieku muižas apiet augstumu un purvu, pāriet Ventu uz ziemeļiem no kapsētas; iet starp l 1/2 klm. plato Ventas un Enavas ūdens šķirtni, — Ardzes p. p. pār Tebras pietekai Skaldi (Kazadangas p. p.). Krusto Atloksnes. Tebras un Lazupes upes. Ši būtu īsakā linija satiksmē ar Rigu un īsāka par 3 klm nekā tagadējā Možeiku līnija. 3 Livbērze — Saldus — Aizpute 4 Livbērze — Saldus — Skrunda — Liepāja 

Linija iesākas Zemgales zemā līdzenumā pie Līvbērzes stacijai; iet ap 10 klm lidztekus Pienavas upei (p. p. Sipele) pie Lustes muižas, (p. p Vanagi). Linija tavā 20 kilometri sasniedz Pienavas un Bērzes upju ūdens šķirtnes; — Rumbas muižu — Jaunpils (Jaunpils p. p.) tuvu pie Elizes muižas - krusto Bērzes pieteku; — Bikstu muiža (paredzēta stacija) apejot muižas centru — taisnā linijā uz Spriņģu muižu (Josta p. p.) — Blidene. Iet starp Bērzes un Cieceres upes šķirtni uz Kaulicēniem (p. p). Tālāk starp Brocienes un Cieceres ezeru starpu; 61. kilometrā pāriet Cieceri. Saldus stacija novietota 2 1/2 klm. attālumā no pilsētas Cieceres upes labā krastā (tagadēja stacija atrodas Cieceres kreisā krastā). 

No Saldus linija iedama līdztekus Cieceres upei, atstāj pa labi Vānes purvu, pienāk Lutriņu stacijā. 

No Lutriņiem uz Liepāju linija paredzēta 2 variantos: 

1) caur Aizputi, pārbūvējot Liepājas-Aizputes dzelzsceļu un 

2) no Lutriņiem pāri Ventai uz ziemeļiem no Skrundas un no turienes caur Kalvenes un Ilmājas muižām — Durbi un Grobiņu uz Liepāju. 

Salīdzinot šās līnijas viņu virzienos no Liepājas uz Rigu un no Liepājas lidz Krustpilij iznāk zemāk uzrādita aina: 

Liepāja-Rīga 

Rigas grupa 

1. Liepāja—Aizpute —Kuldiga — Stende — Tukums —Riga 238,15 k1m. 

2. Liepāja—Aizpute —Kuldiga — Tukums — Riga . . . . . . . . 226,07 km

3 Liepāja—Aizpute—Tukums — Riga . . . . . . . . . . . . . . . . . . .218,36 km 

Krustpils grupa 

4 Liepāja — Aizpute — Līvbērze — Jelgava — Riga . . . . . . . 234,37 km

5 Liepāja — Skrunda — Līvbērze — Jelgava — Riga . . . . . . . 228,37 km

Tagadējā linija Liepāja — Možeiki — Jelgava — Riga . . . . . . 229 klm.

Liepāja — Krustpils 

Attālums no Liepājas lidz Jelgavai 187 „ 

Liepāja — Jelgava — Daudzeva — Krustpils (iīdz krustojumam ar Rigas-Daugavpils liniju) 325,33 „ 

Salīdzinot ar šo garumu jaunprojektējamās līnijas dabonam sekošo: 

Liepāja — Skrunda — Līvbērze — Jelgava (Daudzeva) — Krustpils (kr.) 324.30 km 

Liepāja — Aizpute — Līvbērze — Jelgava (Daudzeva) — Krustpils (kr.) 330,63 km

un no Rīgas grupas īsākā līnija 

Liepāja — Aizpute — Tukums — Rīga — Krustpils .... 344,17 km 

No šā salīdzinājuma redzams, ka Skrundas linija (variants V.) ir īsāka par esošo līniju (caur Možeikiem), kā ari īsākā Rīgas grupas linija (Tukums—Aizpute) ir garāka par esošo (caur Možeikiem par l9kl.). 

Stājoties pie šo liniju projektu iztirzāšanas, būtu iepriekš jānoskaidro kādiem mērķiem lai kalpotu jaunbūvējamā līnija: vietējām, vai tranzīta vajadzībām, un kādas izredzes ir mums attiecībā uz Možeiku līnijas kopējo lietošanu ari uz priekšu tālākā nākotnē. 

Mums šķiet, ka ša jautājuma vienīgā un pareizā iztirzāšana būtu tā, ka jaunbūvējamā līnija varētu tikt izlietota, kā vietējām vajadzībām, tā ari tranzītam, ar tādu aprēķinu, ka attālumi no Krustpils līdz Liepājai daudz nepārsniegtu attālumu līdz Ventspilij (no Jelgavas līdz Ventspilij 165 klm.). 

Beidzot būtu jāpiebilst, ka miera laika Krievijas vidienes labības ceļš Daugavpils-Grīva—Šauļi-Možeiki—Liepāja ir 395 klm. un projektējamā īsākā tranzitlinija būtu Liepāja — Skrunda — Līvbērze — Jelgava— Krustpils—Daugavpils 416 klm. gara, kas pilnīgi dotu iespēju konkurēt ar kaimiņvalstīm tamdēļ, ka atkristu dārgā un neērtā pārkraušana, jo visas mūsu ostas tiks tuvākā nākotnē savienotas ar platsliežu līnijām. X.

Šeit un augstāk - Liepājas-Aizputes stacija Liepājā

20.novembrī, Latvis, Nr.653

Rīgas-Liepājas dzelzceļbūves lietā vakar notika apspriede satiksmes ministrijā, piedaloties dažādu resoru, pilsētu, apriņķu un pagastu pārstāvjiem. Apsprieda 5 ceļa būves variantus, par kuriem esam rakstījuši jau agrāk, pie kam drīz noskaidrojās, ka tikai 2 no šiem variantiem saista vispārīgu uzmanību un pelna ievērību, t.i., līnija Rīga-Jelgava-Līvbērze-Saldus-Aizpute-Liepāja un līnija Rīga-Tukums-Kabile-Kuldīga-Aizpute-Saldus. Jautājums par tranzīta līnijas būvi Liepājas vajadzībām atkrīt, jo kā tādu nodomāts izlietot (ar Lietavas piekrišanu) Rīgas-Možeiku-Liepājas dzelzceļu, pārnaglojot to uz krievu platumu. Attiecīgu projektu ar budžetu drīzumā iesniegs Saeimai.

Abi augšminētie jauno dzelzceļa līniju varianti domāti iekšzemes vajadzībām un tādēļ tos laikam būvēs kā šaursliežu (75 centimetru) ceļus. Abas līnijas nepieciešamas, abas steidzamas – to pierādīja karstas debates, kuras turpinājās 4 stundas. Sadūrās divu apgabalu – no vienas puses Kurzemes ziemeļu, no otras Kurzemes dienvidu un Zemgales intereses. Vienas līnijas būve nebūt neizslēdz otru; jautājums grozās tik ap to, kuru lai būvē pirmo, jo līdzekļi neatļauj īsā laikā uzcelt abas.

Kuldīgas apvidiem dzelzceļš tiešām nepieciešams, jo tas aizķers apvidus, kuriem satiksmes ziņā klājas ārkārtīgi grūti. Pa daļai sliktās satiksmes dēļ šis apgabals nav varējis saimnieciski attīstīties. Kuldīga pati ir lielāks rūpniecības centrs (sērkociņi, adatas u.c.), tuvumā atrodas ievērojami kaļķu slāņi un lieli vēl neizmantoti meži. No otras puses velkot dzelzceļu caur Saldu un Līvbērzi, to varēs izlietot stipri apdzīvotais un lauksaimnieciski visbagātākais Latvijas apvidus, mūsu melnzeme. Šis apvidus arī atrodas tālu no dzelzceļu līnijām un spēs dot eksportam vismaz pirmā laikā daudz vairāk nekā Kuldīgas apgabals. Ievērojot to, ka mūsu finansu stāvoklis vēl nav visai spožs, jāizvēlas tā līnija, kura vislabāki atmaksāsies jau tuvākā laikmetā.

Apspriedē izteiktās domas un iesniegumus satiksmes ministrija ņems vērā, pieņemot galīgo projektu, kādu iesniegs ministru kabinetam apstiprināšanai. Kā iepriecinošu parādību jāatzīmē pašvaldību pretimnākšana jaunbūvējamo dzelzceļu darbiem, materiālus par velti piegādājot un citādā veidā. No Liepājas-Aizputes dzelzceļa valdes puses ziņoja, ka varbūt tā uzņemšoties izbūvēt Kurzemes satiksmes ceļu tīklu. Koncesiju šādai izbūvei, pēc satiksmes ministra domām, valdība dotu.

1924

6.janvārī, Dienas Lapa, Nr.5

Liepājas-Paurupes dzelzsceļa Liepājas-Dubeņu posmā patlaban nobeigta sliežu likšana. Satiksmi starp Liepāju un Paurupi uzsāks pēc tilta būves nobeigšanas pār Grobiņas upi. Liepājas-Paurupes dzelzsceļam pavasarī cels Liepājā staciju agrākās Bubnovkas stacijas vietā.

10.janvārī, Liepājas Avīze, Nr.8

Dubeņi. Pie šaursliežu dzelzsceļa Liepāja-Dubeņi tiek naigi strādāts: sliedes jau beidz likt, vēl tikai atliek nobeigt tilta būvi pār Grobiņas upi, kuru arī visdrīzākā laikā domā beigt. Cerē, ka uz pavasara pusi būs tieša satiksme starp Liepāju un Paurupi. Uz to ar ilgošanos gaida liepājnieki, bet it sevišķi apkārtnes laucinieki.

27.februārī, Strādnieku Avīze, Nr.48

Liepājas-Aizputes dzelzsceļa akcijsabiedrība griezusies pie valdības - izsniegt viņai koncesiju Aizputes-Kuldīgas līnijas būvei un izmantošanai. Tagad no minētās sabiedrības ienācis otris koncesijas pieprasījums - Aizputes un Saldus līnijai. Līdzekļus esot izredzes dabūt no Anglijas. Valdība koncesiju sarunās ar Liepājas-Aizputes akcijsabiedrību izturas nogaidoši, jo piedzīvojumi ar viņas darbā esošo dzelzsceļu nav visai apmierinoši, tapēc pacelts pat jautājums par līnijas izpirkšanu. Jāšaubās, vai valdība vispārīgi koncesiju izsniegšanai piekritīs, jo tā nodotu nelielai grupai tādu bagātu apvidu pieslēgšanu pie Liepājas, kādi ir Kuldīga un Saldus.

Pulkvedi Kūķi Grobiņas stacijā sagaida aizsargu goda sardze. Foto: Krūskops, 1924.g.

28.martā, Latvis, Nr.758

Liepājas-Aizputes-Saldus-Līvbērzes dzelzceļa līnijas būvi ar mieru uzņemties Aizputes privātā dzlezceļa sabiedrība, kurai esot izredzes dabūt angļu kapitālu. Valdības aprindās ārzemju kapitāla piedalīšanos mūsu dzelzceļu izbūvē uzskata par vēlamu, bet nepiekrīt, ka jaunā līnija būtu šaursliežu. Ja sabiedrība uzņemsies būvēt līniju krievu platumā, to būvēs valsts, izpērkot arī sabiedrībai piederošo Aizputes dzelzceļu.

13.maijā, Latvis, Nr.792

Vilciena katastrofa

11.maijā pulksten 11:55 uz Aizputes un Saldus līnijas starp Skrundu un Raņķiem preču vilcienam Nr.2005, ejot pa tiltu pāri 12 metru dziļai gravai, nogāzās no tilta 5 tukšas platformas. Lokomotīve un pirmie 4 vagoni palika uz sliedēm, tāpat arī vilciena beidzamais vagons. Uz vienas no nokritušajām platformām atradās jaunākais konduktors Jaunzems, kurš dabūjis vieglus ievainojumus galvā un sānos.

18.maijā, Latvis, Nr.797

Angļu kapitāls Latvijā

Pazīstamais Jelgavas rūpnieks Hoffs ieinteresējis kādu spēcīgu angļu koncernu, ieguldīt lielākus kapitālus Latvijas dzelzceļos. Vispirms būvēšot pieveddzelzceļu no Aizputes uz Kuldīgu un pārbūvēšot līniju no Aizputes uz Saldu. 23.maijā notikšot Liepājā Liepājas un Aizputes dzelzceļu sabiedrības akcionāru sapulce, kura apspriedīšot angļu kapitālistu priekšlikumus un droši vien tos pieņemšot.

11.novembrī, Strādnieku Avīze, Nr.257

Uz Aizputes-Saldus dzelzsceļa sliedēm kāds nezināms ļaundaris bija uzvēlis lielāku baļķi. Vilciena katastrofa tika novērsta pateicoties lokomotīves vadītājam, kurš baļķi ieraudzīja priekšlaikus un apturēja vilcienu. Pēc noziedzniekiem tiek meklēts.

13.novembrī, Jaunais Rīts, Nr.91

Liepājas apriņķa priekšnieks Legzdiņa kungs iesniedzis Liepājas-Aizputes dzelzsceļu valdei lūgumu, lauku iedzīvotāju labā grozīt vilciena sarakstu tādā kārtībā lai rīta vilciens pienāktu Liepājā 9 no rīta. Caur ko pasažieriem būtu dota iespēja tikt vēl uz lielo vilcienu, bet vakara vilciens pienāktu pus 8 vakarā, lai laucinieki varētu apmeklēt Liepājas izrīkojumus. Cerams, ka Liepājas-Aizputes dzelzsceļu valde ievēros lūgumu, caur ko tiks novērstas lauciniekiem lielas neērtības. Liepājas apriņķa priekšniekam Legzdiņa kungam izsakām zemnieki paldies par gādību.

11.decembrī, Jaunais Zemgalietis, Nr.282

Jaunais Kurzemes dzelzceļš ies no Jelgavas uz Glūdu, tad uz Dobeli gar Biksti un Blīdeni uz Saldu, no kurienes ejot līdztekus Sieces upei pa viņas ziemeļu labo krastu, pāri Ventai Skrundas muižas tuvumā, 2 kilometrus uz ziemeļiem no tagadējās šaursliežu līnijas tilta. Tāļāk jaunā līnija ies gar Rudbāržiem uz Durbes un Grobiņas pilsētām un Liepāju. Jaunā dzelzceļlīnija aizķers 4 pilsētas: Dobeli, Saldu, Durbi un Grobiņu. Ar jauno līniju Skrunda var izvērsties par pilsētu. Līnija neaizķer Aizputi un Liepājas-Aizputes līniju. Šo līniju varētu pagarināt līdz Kuldīgai ar atzarojumiem uz Ventspili un Tukumu. Jaunizpētītā līnija Jelgava-Liepāja būs 170 km gara. Būves darbs izmaksātu 100000 ls kilometrā jeb visa līnija 17 miljonus latu bez ritošā inventāra. Nākamā pavasarī nospraudīs jauno līniju dabā, pēc kam tūliņ varēs ķerties pie jaunās līnijas būves darbiem. Priekšdarbiem atvēlēti 20000ls.

20.decembrī, Balss, Nr.42

Jaunas dzelzceļa līnijas atklāšana. 

Nobeigta Dubeņu-Paurupes dzelzceļa līnijas pagarināšana līdz Liepājai, tāpat izstrādāti un iesniegti apstiprināšanai līnijas kustības noteikumi. Satiksmi cer atklāt jau priekš svētkiem. Līnijas pagarināšanas darbus līdz ostai turpina.

1925

9.janvārī, Jaunais Rīts, Nr.4

Cik pelna privātdzelzceļu sabiedrības?

No Liepājas-Aizputes šaursliežu pievedceļa akcijsabiedrības pārskata par 1923.gadu redzams, ka peļņa iztaisa 53935 Ls 81 sant.

22.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.17

Neērtības uz Liepājas-Aizputes dzelzsceļa. 

Nav saprotams, raksta "Kurzemes Vārds", kādēļ Liepājas-Aizputes dzelzsceļa valde līdz šim vēl nav parūpējusies, lai trešās klases pasažieriem- nesmēķētāju lietošanā tiktu nodots vel viens vagons. Līdz šim nesmēķētāju lietošanā ir tikai pasta vagons, kurš tanīs dienās, kad Aizputē ir tirgus, bāstin piebāsts ar uzpircējiem un pēdējo kurvjiem. Sievietes, bērni, nesmēķētāji-virieši spiesti līdz 3 stundām ieelpot nikotīna dūmiem pārpildīto gaisu, jo katrs smēķētājs "aiz gara laika" smēķē uz nebēdu. Nesmēķētāju vagoniem jāuzliek attiecīgs uzraksts ari ārpusē, kas līdz šim nav izpildīts.

Aizputes depo

Attālumi starp Liepājas-Aizputes dzelzceļa stacijām (km), 1925.g.

4.martā, Jaunais Rīts, Nr.27

Vai tautas balss ir gluži lieka?

Vai katrā numurā, vietējā presē tiek izsacītas domas par jaunbūvējamā Liepājas-Jelgavas dzelzceļa virzienu. Un jāatzīst, ka minētās jaunās dzelzceļa līnijas izbūve ir pietiekoši nopietns faktors lai uzklausītos arī Lejas-Kurzemes sabiedrības domas. Cik man zināms, tad arī vairākas Lejas-Kurzemes pagastu padomes ir iznesušas attiecīgus lēmumus un iesūtījušas satiksmes ministrijā, bet kā par brīnumiem „kungi” ievērojami klusē. Cik uzmanīgi no iestādēm tiek reaģēts uz maziem grēciņiem presē, ko pielaidis autors vai redaktors, bet kad sabiedrība oponē pie valdības, tad klusums. Tīri šaubas uzmācās, kad tikai visā klusumā, - attiecībā uz jaunā dzelzceļa virziena nospraušanu nenotiek kādas onkuļu padarīšanas. Man šķiet, ir vietā jautāt: kamdēļ satiksmes ministrija un ministru kabinets nesasauc ieinteresēto Lejas-Kurzemes pagastu priekšstāvju sapulci, lai uzklausītos arī sabiedrības spriedumu minētā – jaunā dzelzceļa lietā. Presē cirkulē baumas, ka nupat jau sākšot nospraust jaunā dzelzceļa līniju dabā, pie kam parādās domas itkā to vilkšot līdztekus vai pat par vienu uzdambējumu ar jau esošo Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļu līniju. Negribas ticēt, kā varētu notikt minētā aplamība, vilkt divi dzelzceļus blakām, pie tam atstājot plašus apgabalus bez jeb kādas dzelzceļa satiksmes. Daudz jau vietējā presē šis jautājiens pārrunāts, tomēr gribētos aizrādīt, ka Grobiņu, Durbi un Aizputi pietiekoši apkalpo tagadējais Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš un to varētu pagarināt līdz Kuldīgai un Stendei, dodot koncesiju minētai dzelzceļa savienībai.

Mūsu – Lejaskurzemnieku domas visā visumā ir, ka jaunai dzelzceļa līnijai jāiet no Dubeņu stacijas caur Gaviezes, Tadaiķu, Durbes, Krotes un Rudbāržu pagastiem uz Skrundu. Pāri Durbes purvam līniju varētu laist par Tadaiķu vecām grants bedrēm, kur krauji lēzeni un minētais purvs sauss ar cietu granti ka tiek pa daļai arts kā tīruma zeme. Velkot līniju pāri Durbes purvam starp Diž-Vārvu un Durbi varētu gadīties, ka uzdambējums nogrimst tāpat kā tas priekš gadu desmitiem notika Rolavas laukā ar Liepājas-Aizputes šaursliežu līniju, jo Durbes purvs no Diž-Vārves muižas uz ziemeļiem ir aklis – aizaudzis ezers. Mazais elkons no Liepājas šosejas krustojuma līdz Dubeņiem pilnīgi attaisnojas ar gatavo dzelzceļa dambi pie kam ļoti izdevīgi būtu izmantojami Dubeņu un Tadaiķu labie grants un akmeņu krājumi kā arī valsts mežs. Vecie ļaudis zin stāstīt, ka Liepājas-Možeiku dzelzceļu gribēts pareizi vilkt caur Tadaiķiem, bet Priekules barons iespaidojis tos kungus savam labumam. Ļoti gribās ticēt, ka mūsu inženieri un valdība neļausies iespaidoties no mūslaiku baroniem – onkuļiem, bet uzklausoties tautas balsi sekos taisnības principam.
Laucenieks

28.martā, Brīvais Imantas Gars, Nr.2

Troffs piedāvājis Latvijas valdībai atpirkt no viņa Liepājas-Aizputes dzelzceļu, prasīdams 4 miljardi rubļu. Satiksmes ministrija dzelzceļu vērtē augstākais uz 2 miljardi rubļu. Stāsta, ka dzelzceļa līdzīpašnieks esot arī kāds ievērojams politisks darbinieks.

31.martā, Latvijas Kareivis, Nr.73

Tāpat satiksmes ministrija ved sarunas par kredita dabūšanu pastāvošo dzelzsceļa liniju uzlabošanai jo tās būvētas sen atpakaļ un nolietojušās. Uz tam pirmā kārtā nepieciešami atjaunot sliedes. Vagonus izgatavos Latvijā, jo ārzemes pasūtīt tos nav nepieciešami: vajadzīgos pasūtījumus var izpildīt Feniksa fabrika un Liepājas kara ostas darbnīcas. Priekšrocības jādod iekšzemju rūpniecībai, ja ari tā iznāktu dārgāka. Fenikss piesolījis kreditu uz 5 līdz 7 gadiem. 

Latvijā galveno dzelzsceļu liniju ir pietiekoši daudz. To trūkums bija jūtams Rīgas—Liepājas tiešā satiksmē. Tagad ar Liepājas-Jelgavas platsliežu līnijas būvi ari šis trakums būs novērsts. Līnijas nospraušana iesākta un līdz Lieldienām nospraudis no Glūdas caur Dobeli līdz Saldum. Līnijas izejas virziens no Liepājas vel nav izlemts. Pastāv divi varianti: viens tieši no Skrundas uz Liepāju un otrs no Skrundas caur Aizputi uz Liepāju. Ja jaunā līnija ies no Skrundas uz Liepāju caur Aizputi, tad valstij jāizpērk privātais Liepājas—Aizputes dzelzsceļš un tad dzelzsceļš no Aizputes līdz Kuldīgai jāizbūvē ari valstij. Liela loma Liepājas—Jelgavas līnijas virziena noteikšanā piekrīt Kuldīgas apgādāšanai ar dzelzsceļa satiksmi, jo ta ir ievērojams centrs. Ja linija uz Liepāju ies tieši no Skrundas, tad līdz Kuldīgai jāpagarina privātais Liepājas—Aizputes dzelzsceļš, par kura izpirkšanu tā īpašnieki pieprasa nepamatoti lielu summu. Tuvākās dienās šī jautājuma iztirzāšanai notiks speciāla saimniecisko resoru apspriede kopa ar Saeimas finansu un budžeta komisijām. Jautājumu paredz izšķirt vel līdz Saeimas sesijas slēgšana,. Mums trūkst pievedvielu, un satiksmes ministrija ir izstrādājusi vesela pieveddzelzsceļu tīkla projektu, kura izvešanai dzīve trūkst līdzekļu.

Akciju sabiedrības izdotās akcijas, 1925.g.

5.maijā, Policijas Vēstnesis, Nr.35

Llepaļas — Glūdas dzelzsceļa virziens. 

29. apriti dzelzsceļu virsvaldē notika apspriede par jaunbūvējamās Liepājas — Glūdas dzelzsceļa līnijas virziena noteikšanu. Apspriedē noskaidrojas, ka projektēti trīs virzieni: 1) Saldus Skrunda—Aizpute— Liepāja, kuru aizstāv Aizputes pilsēta un Liepājas - Aizputes dzelzsceļa valde; 2) Saldus-Skrunda—Liepāja un 3) Saldus— Skrunda-Liepāja — vairāk uz dienvidiem no otrā virziena. Būves vaditājs inž. Leimanis atzist, ka no valsts viedokļa būtu izdevīgāka jaunbūvējamā līnija no Skrundas uz Liepāju, neaizķerot Aizputi, kura nākotnē savienojama ar Kuldigu, Tukumu vai Stendi un Ventspili ar ipašu pievedceļu tiklu. Pēc pārrunām ari atzina, ka tiešām, raugoties no Satiksmes un Kara ministriju, kā ari dzelzsceļu virsvaldes viedokļa Jaunā dzelzsceļa līnija jābūvē no Skrundas uz Liepāju, neaizķerot Aizputi, un pieejot esošam Liepājas — Možeiku ceļam pēc iespējas tālāk no Liepājas, šaipus krustojumiem, ar Aizputes pievedceļa līniju. Jaunbūvējamās linijas garums nedrīkst pārsniegt Liepājas —Možeiku linijas garumu. Šo dzelzsceļu virsvaldē pieņemto atzinumu Satiksmes ministrs paziņojis Saeimas finansu un budžeta komisijai, kura ari priekšā likto virzienu pieņēma.

Grobiņas apkaime, 20.gs. 20.-30.gadi, fragments no kartes

20.maijā, Strādnieku Avīze, Nr.111

Strīdus ap dzelzceļa virzienu

Rīgā, 19.maijā. Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas virzienu apsprieda starpresora komisija. Lielas domu starpības izcēlās vai līnijai būtu jāiet caur Aizputi, jeb ne. Liepājas pilsētas priekšlikumu, Aizputes līnijai nepievienot, aizstāv satiksmes ministrija, turpretim finansu ministrija stāv par Aizputes pievienošanu jaunai līnijai.

21.maijā, Latvijas Dzelzceļnieku Vēstnesis, Nr.10

3 ministri un 10.000 dzelzsceļnieku.

Cik reiz jau Saeimā nav notikuši lieli strīdi par ministru kabineta iekārtas likuma grozīšanu? Zemnieku savienība par varu grib dabūt šo likumu Saeimas pēdējās dienas kārtībā. Ap viņu cīnās publisko tiesību komisija, ap viņu vairākkārt jau norisinājušās garas debates Saeimas plenārsēdēs. Un viss šis tracis notiek 3 ministru dēļ, kuriem bez ministru amata gribas paturēt ari savus privātos veikalus. Tādi ministri, cik līdz šim noskaidrojies, ir ārlietu ministrs Meierovics, satiksmes ministrs Pauļuks un iekšlietu ministra biedrs Dzenis. Meierovics pēc oficiāliem datiem ieņem valdes locekļa amatus četros privātos uzņēmumos: Uniona bankā, Liepajas-Aizputes privātā dzelzsceļa sabiedrībā, Kuldigas adatu fabrikā un ogļu firmas ~Backman" valdē, kur galvenā uzņēmuma dalībniece ari Meierovica sieva, pazīstamā Kristine Backman. Satiksmes ministrs Pauļuks atrodas kādā laukssaimniecības banka, kura saņēmusi lielus naudas pabalstus no valdības. lekšlietu min. biedris, latgalietis Dzenis, atrodas robežtirgotājos, tā ir sabiedrība, kurai lieli "nopelni" tirdzniecībā ar kokainu un tml. lietām. Protams, tiklīdz šos faktus minēja pieprasījumu komisija no katedra, ieinteresēto ministru aizstāvji tūliņ steidzās paziņot, ka atiecigie ministri no dažiem uzņēmumiem jau izstājušies. Bet cik daudz bus to muļķu, kas ticēs tādiem paziņojumiem? Vai tad nezinām, kā viss tas notiek? Un nava nemaz ilgi jāgaida, lai cauri maisam parādītos spicais īlena gals. Tikai 12. maijā noraidīja zocialdemokratu pieprasījumu par ministru veikaliem, starp citu ari zem tā motiva, ka Meierovics jau sen esot izstājies no Liepājas-Aizputes dzelzsceļa sabiedrības, bet 13. maijā jau kabinets spriež par to, ka jāgroza jaunbūvējamā Jelgavas-Liepājas dzelzsceļa virziens, velkot to uz Aizputi. Kam dēļ tā? Budžeta komisija, piedaloties speciālistiem, jau bij noteikusi jaunā dzelzsceļa virzienu un darījusi to aiz ļoti svarīgiem motīviem — lai jaunā tranzita linija ietu pa vistaisnāko virzienu, lai tā neiznāktu garāka par Možeiku liniju, bet velkot to uz Aizputi šie svarīgie nolūki, acīmredzot, sasniegti netiks. Un tomēr kabinets grib grozīt budžeta komisijas un speciālistu atzinumu un vilkt ceļu uz Aizputi. Par to iestājas zemnieku savienība, kuras ministri pēc oficiālās informācijas ir personīgi ieinteresēti pastāvošā Liepājas-Aizputes dzelzsceļa linijā un vēlas, lai valsts būvējot jauno dzelzsceļu tādā virzienā, ka tai nāktos izpirkt privātās sabiedrības liniju.

3.novembrī, Policijas Vēstnesis, Nr.85

Liepājas Aizputes dzelzsceļa pagarināšana. 

Liepājas-Aizputes pieveddzelzsceļa akciju sabiedrība nolēmusi lūgt valdjbu atjaunot sabiedrības koncesiju uz projektēto Aizputes—Saldus un Aizputes—Kuldīgas— Stendes līniju izbūvi. Kā pirmo sabiedrība grib būvēt Aizputes—Kuldīgas līniju un pēc tam Kuldīgas- Stendes. Dz.

1926

4.februārī, Latvis, Nr.1302

Liepājas-Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrība nodomājusi būvēt jaunu dzelzceļlīniju no Aizputes caur Kuldīgu līdz Stendei. Satiksmes ministrija projektam piekritusi.

22.maijā, Latvijas Sargs, Nr.112

Negaisa posts Aizputes apkārtnē

Aizvakar ap Aizputi plosījās ar stiprām lietus gāzēm negaiss, kurš vairāk vietās aizķēra ari sējumus. Vairāk vietās lietus gāzes izskaloja Saldus-Aizputes šaursliežu dzelzceļa līniju pie Valtaiķiem, caur ko vilcienu kustību nācās pārtraukt uz 6 stundām, - līdz ceļa izlabošanai.

1.jūlijā, Latvijas Kareivis, Nr.141

Dzelzsceļu līniju apskatīšana. Sakarā ar budžeta sastādīšanu nāko šiem 1927.-28. saimnieciskam gadam, dzelzs ceļu virsvaldes komisija ar galveno' direk oru priekšgalā nolēmusi izbraukt augusta mēnesī uz dzelzsceļu līmju apskati, lai konstatētu, kādi jaunbūves un citi darbi uzņemami jauna budžeta. U. Pasažieru vagonu pirkums. Dzelzsceļu virsvalde nopirkusi šinīs dienas vienu II. un vienu IV. klases lieto tus „K" sliežu platuma vagonus no privā tas Liepajas-Aizputes dzelzsceļu sabiedrības Pēdēja šos vagonus saņēmusi no Krievijas viņas evakuētā ritošā materiāla vieta. Bez tam šie vagoni nebija piemēroti Lie pajas-Aizputes šaursliežu ceļiem. 

Pasažieru vagonu pirkums.

Dzelzsceļu virsvalde nopirkusi šinīs dienas vienu II. un vienu IV. klases lietotus „K" sliežu platuma vagonus no privātās Liepajas-Aizputes dzelzsceļu sabiedrības Pēdējā šos vagonus saņēmusi no Krievijas viņas evakuētā ritošā materiāla vieta. Bez tam šie vagoni nebija piemēroti Liepajas-Aizputes šaursliežu ceļiem.

Liepājas ostmala, skats apmēram no tag. viesnīcas Amrita, 1926.g. Liepājas stacija redzama laukuma pretējā pusē.

Aizputes dzelzceļa stacija, 1926.g.

1927

18.maijā, Valdības Vēstnesis, Nr.109

Liepājas-Aizputes dzelzsceļa valde paziņo, ka 1927. g. 17. maija sasauktā kārtēja vispārēja akcionāru sapulce nenotika, akcionāri nebija noteiktā laika uzradījuši pietiekošā skaita savas akcijas un tādēļ uz statūtu 44. paragrafa pamata tiek sasaukta otrreizēja vispārēja sapulce š. g. 31. maijā, pulkst. 15, valdes telpās, Rīgā, 1. Jēkaba ielā nr. 16 dz. 8, sludinājumā Valdības Vēstnesī Nr.84 no 16. aprīļa š. g., uzrādīto jautājumu apspriešanai.

Minētā otrreizējā sapulce tiks uzskatīta, saskaņā ar statutu 44 paragrāfu, par pilntiesīgu neatkarīgi no sapucējusos akcionāru skaita. Akcijas un apliecības, saskaņā ar statutu 45. paragrāfu, tiks pieņemtas līdz 24. maijam, ieskaitot, valdē Rīgā un pārvalde Liepājā, Preču ielā (tag. Zemnieku iela) nr. 2. Rīgā, 17. maijā 1927. g

14.augustā, Sociāldemokrāts, Nr.180

Aizputes-Saldus dzelzceļa liktens.

Kā zināms, pēc pilnīgas satiksmes atklāšanas pa jauno Liepājas-Glūdas dzelzceļu, tagadējais Aizputes-Sadus šaursliežu ceļš kļūs lieks un gandrīz nevajadzīgs. Tādēļ Aizputes pilsētas un ariņķa valdes lūdz Satiksmes ministriju, lai tā šo šaursliežu dzelzceļu pārceltu citā virzienā, piemēram, varētu ierīkot no Pāvilostas gar Aizputi uz kādu no Liepājas-Glūdas ceļa stacijām.

1928

10.februārī, Aizputes Vēstnesis, Nr.5

Aizputes-Liepājas privātā dzelzceļa darbinieki atrodas sevišķi grūtos materiālos apstākļos, jo alga, salīdzinot ar valsts darbiniekiem, ļoti maza. Vai šīs līnijas akciju sabiedrības īpašnieki reizi nepiegrieztu šim jautājumam nopietnāku vērību, paaugstinot algas saviem darbiniekiem, lai tiem būtu iespējams vest cik necik pieklājīgāku dzīvi materiālā ziņā?

Kā zināms, viens no galveniem noteicējiem šinī akciju sabiedrībā vēl joprojām ir žīds Hofs, kura priekšā par niecīgu atalgojumu spiesti locīt savas muguras latviešu strādnieki.

16.septembrī, Jaunais Zemgalietis, Nr.210

Vilciena klizma

14.septembrī uz Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa no Aizputes uz Liepāju ejošais vilciens ar 10 krautiem un 1 tukšu preču vagonu un 1 pasažieru vagonu pie sliežu krustojuma nogājis no galvenā ceļa un iedrāzies strupceļā, pie kam salauzts strupceļa balsts un lokomotīve nogājuse no sliedēm. Katastrofā cietušu nav. Policija gadījumu noskaidro.

9.novembrī, Mūsu Īpašums, Nr.18

Glūdas-Liepājas dzelzceļš

Jaunā līnija jau galīgi izbūvēta 103 km garumā. Vēl jāliek sliedes uz 37 km gara ceļa gabala un jāizdara lielāki zemes darbi pie Rudbāržiem, Misikas purva un aiz Skrundas. Nākamā gada maijā noteikti paredz atklāt satiksmi uz visas jaunās līnijas. Tuvākās dienās Aizputes-Saldus šaursliežu līniju, starp Saldu un Skrundu, pievienos Liepājas-Glūdas līnijai. Satiksmi starp Rīgu un Liepāju pa jauno līniju, ar pārsēšanos uz šaursliežu ceļu, cer atklāt 18.novembrī.

1929

12.jūlijā, Latvis, Nr.2315

Būvēs Kuldīgas un Tukuma dzelzceļa līniju

Kā mums no labi informētas puses ziņo, Liepājas un Aizputes pieveddzelzceļa akciju sabiedrība pēdējā laikā ļoti nopietni nodarbināta ar jautājumu par dzelzceļa līnijas būvi no Kuldīgas uz Tukumu. Šis dzelzceļš, pēc kura ir liela vajadzība, ietu cauri Kurzemes Šveicei, gar Kabili, Sabili un Kandavas rajonu. Liepājas un Aizputes dzelzceļa sabiedrība jau ievadījusi sarunas par dzelzceļa būvi un vajadzīgos kapitālus savākusi pilnos apmēros. Tagad pieveddzelzceļa sabiedrībai vajadzīga vienīgi valdības atļauja, uzsākt jaunā dzelzceļa būvi.

2.augustā, Lejaskurzemes Ziņas, Nr.31

Liepājas-Aizputes-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļa līnija. 

Liela nozīme Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa akciju sabiedrības ierosinājumam par līnijas pagarināšanu caur Kuldīgu uz Tukumu. Ar šā projekta realizēšanu Aizputes pilsēta būtu pasargāta, zināmā mērā, no saimnieciskā sabrukuma, kādu paredz sakarā ar lauka dzelzceļa nojaukšanu līdz Skrundai. Ja visā drīzumā izdotos izbūvēt šoseju līdz Kalvenes stacijai uz jaunā Liepājas-Glūdas dzelzceļa, kā arī jauno dzelzceļu līdz Tukumam, tad ne tik vien Aizputes pilsētai, bet arī plašajai apkārtnei būtu nodrošināta saimnieciskā uzplaukšana un līdz ar to strauji attīstītos kulturālā dzīve.

Tagad, kā jau minējām, pie Tukuma-Vānes-Kuldīgas-Aizputes dzelzceļa līnijas būves ir nopietni ķērusies Liepājs-Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrība. Lai noskaidrotu tuvāki šo jautājumu, griežamies pie Aizputes-Liepājas dzelzceļa direktora Kalvera kunga, kurš izsakās:

Visi aprēķini un stigošanas darbi Aizputes-Kuldīgas-Tukuma līnijas izbūves darbu iesākšanai ir jau pabeigti. Paredzēts būvēt 75 centimetri plato ceļu, kāds jau iet līdz Aizputei. Līnijas garums no šīs vietas gar Kuldīgu līdz Tukumam iztaisa 117 km (Tukums-Kuldīga apmēram 77 km) un izmaksās sabiedrībai uz 10 milj. rubļu, kāda summa ir jau savākta. Līnija ies: Aizpute-Kuldīga-Griķi-Kabile-Vāne-Aizupe-Zemīte-Akmeņmuižas-Tukums. Viss atkarājas tikai no tā, vai Satiksmes ministrija, respektīvi Saeima, izdos mūsu sabiedrībai attiecīgu koncesiju. Ja atļauju izdosies dabūt šoruden, tad jaunās līnijas izbūves darbus jau iesāks nākošā pavasarī.

Dzelzceļa virsvaldes galvenā direktora vietnieks direktors K.Timuška mums izsakās:

Nav ne mazāko šaubu, ka dzelzceļu virsvalde, respektīvi satiksmes resors, nepiekristu privātas sabiedrības ierosinājumam par Tukuma-Kuldīgas-Aizputes līnijas izbūvi. Arī valsts, ja viņa to gribētu, pati pašreiz nevar ķerties pie jaunu dzelzceļu būves aiz brīvu līdzekļu trūkuma, un šinī gadījumā - Tukuma-Aizputes līnijas būve tīri dabīgi piekrīt šai sabiedrībai, jo jaunā līnija būs tikai Liepājas-Aizputes dzelzceļa pagarinājums līdz Tukumam. Rodās tomēr jautājums, vai dzelzceļš atmaksāsies? No drošas puses mums informē: tā jaunās līnijas atmaksāšanās ir vairāk kā droša. Tā aizķers lauku rūpniecības centrus Kuldīgas un Tukuma apriņķos, vēl neizmantotos mežus, zemes bagātībām apveltītus apgabalus, tad labi nostādītus zemkopības centrus, biezi apdzīvotus rajonus uc. Vesela rinda labvēlīgu faktoru runā par labu jaunam dzelzceļam. Tikai neizprotama ir mūsu pilsētas tēvu kūtrība, kuri par šo jautājumu, cik mums zināms, nemaz nav painteresējušies. Vienīgi jaunā pilsoņu domes frakcija šo jautājumu pārrunājusi un cerams arī to ievirzīs, pārrunas kārtībā, domes sēdē. Nožēlojami cilvēciņi tomēr bij un paliks Aizputes sociālistiņi. Tukšas galvas - šauras domas.

16.augustā, Priekules Ziņas, Nr.30

Jauns dzelzceļš. Liepāja – Aizpute – Kuldīga – Tukums

Liepājas-Aizputes dzelzceļu akciju sabiedrība galīgi nolēmusi pagarināt dzelzceļlīniju Liepāja – Aizpute līdz Kuldīgai – Tukumam. Jaunās līnijas garums būs 117km. Ja Saeima pieņems šo projektu vēl šo ruden, tad 1930.gada pavasarī iesāks dzelzceļa būvi.

23.oktobrī, Sociāldemokrāts, Nr.240

Aizputes-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļa būves lietā valdības iestādēm iesniegts nesen noturētās ieinteresēto pašvaldību pārstāvju lēmums. Apspriede vienbalsīgi atzinusi, ka minētā dzelzceļa būve nepieciešama, pievienojot Sabili un Kandavu. Dzelzceļš jābūvē valstij, pēc iespējas pieaicinot ieinteresētās pašvaldības un uzsākot būvi visdrīzākā laikā. Attiecībā uz projektējamo dzelzceļu pašlaik savāc vispusīgus materiālus, kurus cels priekšā 30.novembrī Kuldīgā sasaucamā plašākā apspriedē, uz kuru uzaicināti satiksmes ministrijas, Saeimas attiecīgu komisiju, pilsētu, apriņķu un pagastu pārstāvji. Kā zināms, Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrība nodomājusi savu dzelzceļlīniju Liepāja-Aizpute pagarināt līdz Kuldīgai un tāļāk līdz Tukumam. Sakarā ar augšminēto ierosinājumu, sagaidāma, ka jaunā dzelzceļa būves jautājums drīzumā noskaidrosies.

22.decembrī, Latvis, Nr.2454

Skrundas un Aizputes dzelzceļu nojauks

Ar jaunā Liepājas un Glūdas dzelzceļa atklāšanu stipri samazinājušies pārvadājumi pa Skrundas un Aizputes šaursliežu dzelzceļu un šīs līnijas uzturēšanas sagādā prāvus zaudējumus. Tāpēc dzelzceļu virsvaldes padome vakar nolēmusi šo dzelzceļu nojaukt. Ierosinājums iesniegts ministru kabinetam apstiprināšanai.

Aizputes stacija, 1929.g.

Dzelzceļa līnijas un pievadceli Liepājā un tās apkārtnē, 1929.g.

1930

3.janvārī, Mūsu Īpašums, Nr.1

Jauns dzelzceļš

Ieinteresētās pašvaldības iesniegušas valdības iestādēm ierosinājumus par Tukuma-Kuldīgas-Aizputes dzelzceļa būvi. Pašvaldības atzinušas, ka šādas līnijas izbūve ir nepieciešama, pievienojot vēl Sabili un Kandavu.

1.jūnijā, Zvans, Nr.4-5

Vai atkal gudro par vieglprātīgu valsts līdzekļu izšķiešanu

Liepājas vācu laikrakstā „Libausche Zeitung” no 26.maija lasām: „Kā no labi informētas puses mums ziņo, Dzelzceļu virsvalde ir pārbaudījusi Liepājas-Aizputes privāto dzelzceļa projektu, pagarināt Liepājas-Aizputes līniju līdz Kuldīgai un tālāk līdz Tukumam un to noraidījusi. – Šādam noraidījumam bijuši, kā finansiāla tā tehniska rakstura motīvi, galvenais gan tas, ka Kuldīgas-Tukuma līniju nevar saimnieciski pamatot. Pēc Dzelzceļa virsvaldes ieskatiem Liepājas-Aizputes līnija tālāk no Kuldīgas būtu jāpagarina uz Stendi, bet ievērojot to, ka privātai sabiedrībai nebūs iespējams savākt līdzekļus minētai būvei, jautājums par Kuldīgas pieslēgšanu dzelzceļa tīklam jāatliek uz nenoteiktu laiku. Sakarā ar to tad būtu vēlams, lai Liepāja, Aizpute un Kuldīga ķertos pie jautājumu apspriešanas un strādātu tajā virzienā, lai valsts pārņemtu Liepājas-Aizputes privāto dzelzceļu, jo pēc Aizputes-Saldus līnijas nojaukšanas tas pazaudētu savu tranzīta raksturu, nestu zaudējumus un darāms tas nu būtu pēc iespējas ātrāk, kamēr šo zaudējumu vēl nav. – Vēlams arī būtu, lai Liepājas pilsēta, kurai pieder 1/3 no akciju kapitāla, grieztos pie valdības ar attiecīgu priekšlikumu. – Cik esot noskaidrots, tad no Dzelzceļa virsvaldes puses šāds priekšlikums atradīšot piekrišanu.”

Cik mums ir izdevies noskaidrot, tad „Libausche Zeitung” ziņojums nav bez pamata. Starp satiksmes ministriju respektīvi Dzelzceļa virsvaldi un Aizputes dzelzceļa respektīvi Hofa pilnvarotiem jau ilgāku laiku tiekot vestas sarunas par šī dzelzceļa „nākotnes” jautājumiem. Sākumā Aizputes dzelzceļa sabiedrība gribējusi pati šo ceļu pagarināt caur Kuldīgu līdz Tukumam, bet tikai ar valdības garantiju, ka ieguldītais kapitāls rentēsies; šāds projekts pie dažām satiksmes ministrijas vadošām personām atradis tīri dzirdīgas ausis un ja tur nebūtu vajadzīga augstāku instanču piekrišana – uz kuru labvēlīgu rezultātu nav nekādu izredžu, - tad jau saprašanās būtu panākta. Vēlāk tomēr nākuši pie slēdziena, ka vieglāk būtu iespējams izvest dzelzceļa izpirkšanu no valsts puses.

Šāds projekts par Liepājas-Aizputes privātā dzelzceļa izpirkšanu no valsts puses mums uz noteiktāko jānoraida, jo šis dzelzceļš ar jauno, viņam paralēli izbūvēto, Liepājas-Glūdas dzelzceļu ir pilnīgi zaudējis savu nozīmi un ar šādu soli atkal nelietderīgi izsviestu valsts naudu, uzdāvājot to Hofam un Ko.

29.jūnijā, Latvis, Nr.2601

Liepājas-Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrība 27.jūnijā noturēja pilnu akcionāru sapulci, kas pieņēma pagājušā gada darbības pārskatu un bilanci uz šī gada 1.janvāri. No pārskata redzams, ka pagājušā gadā sabiedrība gan vēl darbojusies sekmīgi, bet darbība manāmi iet uz leju, jo Liepājas-Aizputes dzelzceļam ir ļoti spēcīgs konkurents – jaunais Liepājas-Glūdas dzelzceļš, kas atvelk lielo daļu braucēju uz dienvidiem no Liepājas-Aizputes līnijas. Tomēr sabiedrība cer, ka tai arī turpmāk izdosies uzturēt satiksmi uz šīs līnijas. Lai konkurētu ar autobusiem, Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrība iegādājusi Vācijā motorvagonu, līdzīgu tam, kāds jau atrodas darbā uz Valmieras-Smiltenes līnijas. Šis motorvagons izmaksājis ap 60000 vācu marku, - tā tad ievērojami dārgāk kā Valmieras-Smiltenes līnijas būvētais motorvagons pašas šīs sabiedrības darbnīcās. Jauno Vācijas motorvagonu sagaida Liepājā jau tuvākās dienās. Sabiedrībai pagājušā gadā gan bijusi neliela peļņa, bet akcionāru sapulce nolēma dividendes neizmaksāt, jo nākošie darbības gadi var prasīt piemaksas. – Sabiedrība, kā jau “Latvis” ziņoja, bija paredzējusi būvēt dzelzceļu no Kuldīgas uz Tukumu un iesniedza dzelzceļu virsvaldei attiecīgu projektu. Dzelzceļu virsvalde tomēr atzinusi, ka šis projekts neatmaksāšoties un no savas puses likusi priekš sabiedrībai pārbaudīt projektu par dzelzceļa būvi no Kuldīgas uz Stendi. Sabiedrība patlaban šo projektu skata cauri. Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrības valdē bija jāpārvēl doc. G.Klaustiņš, ko ievēlēja no jauna.

31.decembrī, Lauku Dzīve, Nr.53

[Ministru kabinetā] Nolemts ar 1.janvāri 1931.gadā slēgt satiksmei Aizputes-Skrundas šaursliežu dzelzceļu.

---------------------------------------------------------------------

Motorvilciens DWK, Nr.29

IV tipa lokomotīve, riteņu platums 1000 mm. Izgatavots 1923 gada augustā rūpnīcā RVA - Reichsvermögensamt Mainz-Land "Deutsches Reich 2" Finthen-Wackernheim dzelzceļa vajadzībām. 1928.gadā izmantots Darmštatē, Dienvidvācijas dzelzceļa sabiedrībā, no 1928.-1930.gadam norīkojumā uz Zell-Todnau līnijas. 1930.gadā pārdots uz Latviju, Liepājas-Aizputes dzelzceļa vajadzībām (dažos avotos minēta arī Valmieras-Ainažu dzelzceļa līnija, kas gan bija 750mm platumā, tādēļ jāšaubās, vai būtu gādāta līnijai neatbilstoša lokomotīve un pārbūvēta, ja lētāk iegādāties tādu, kas der). Vēlakais liktenis nav zināms.

Motorvilciens DWK 29

---------------------------------------------------------------------------------------

1931

29.janvārī, Latvis, Nr.2776

Aizputinātā dzelzceļa notīrīšanai vajadzīgi 13000 Ls

Tāpēc satiksme pārtraukta un pasažierus pārvadā pajūgos uz dzelzceļu virsvaldes rēķinu.

Sniega puteņu dēļ pārtraukta vilcienu kustība uz Skrundas un Aizputes šaursliežu dzelzceļa, pa kuru bija paredzēts satiksmi izbeigt 10.februārī. Dzelzceļu virsvalde aprēķinājusi, ka šī ceļa atbrīvošanai no sniega vajadzētu ap 13000 Ls. Tāpēc dzelzceļa atrakšanu no sniega nemaz neuzsāks. Nosūtīšanai pieņemtās preces pārvadā pajūgos uz dzelzceļu virsvaldes rēķinu. Skrundas un Aizputes dzelzceļa līniju nojauks pavasarī.

19.martā, Lauku Darbs, Nr.337

Vai pagarinās Liepājas-Aizputes dzelzceļu?

Liepājas un Aizputes privātā šaursliežu dzelzceļa sabiedrība iesniegusi valsts dzelzceļu galvenam direktoram projektu un aprēķinus jauna dzelzceļa izbūvei no Aizputes gar Kuldīgu līdz Tukumam. Jauno dzelzceļa līniju paredzēts būvēt 750 mm platumā un Liepājas-Aizputes dzelzceļu pārbūvēt tādā pašā platumā. Pēc izdarītiem pētījumiem un aprēķiniem, - dzelzceļa jaunbūve no Aizputes līdz Tukumam izmaksātu 9910734 Ls, bet Liepājas-Aizputes dzelzceļa sliežu pārnaglošana 706000 Ls. Pieskaitot kapitāla procentus, dzelzceļa līnijas izbūve izmaksātu kopsumā ap 11,5 miljonu Ls.

Dzelzceļu virsvaldes padome 10.martā skatīja cauri iesniegto projektu un atzina, ka sabiedrībai piešķiramas tiesības jauna dzelzceļa izbūvei. Būvdarbi uzsākami 1 gada laikā, bet dzelzceļa galīgā izbūve veicama 3 gadu laikā no līguma noslēgšanas. Par jaunās dzelzceļa līnijas virzienu dzelzceļu virsvalde izteicās, ka tā izbūvējama nevis no Kuldīgas uz Tukumu, bet uz Stendi. Līnijas virziena izlemšanu iesniegs ministru kabinetam.

27.martā, Latvijas Kareivis, Nr.70

Aizputes - Kuldīgas - Tukuma dzelzceļa projektam piekrīt ari dzelzceļu jaunbūves komisija. 

Vakar noturēja sēdi dzelzceļu jaunbūves komisija, kurā piedalījās ari kara, finansu, zemkopības un iekšlietu ministrijas priekšstāvji. Caurskatīja Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa akc. sabiedrības jaunbūvējamās Aizputes-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļs linijas būvprojektu. Pēc plašākām pārrunām, komisija projektam visumā piekrita; tāpat ari priekšlikumam — pāršūt Liepājas-Aizputes dzelzceļa liniju no 750 uz 1000 mm sliežu platumu. Atzina, ka izdarāmi tikai daži nelieli grozījumi statūtos jautājumos par autobusu kustību un jaunbūves termiņu. Būvprojektu iesniegs tālākvirzīšanai ministru kabinetam. U.

27.martā, Latvis, Nr.2824

Apspriede par dzelzceļa izbūvi no Aizputes uz Tukumu

Dzelzceļu galvenā direktora A.Rodes vadībā vakar notika apspriede par jauna šaursliežu dzelzceļa izbūvi no Aizputes uz Kuldīgu un Tukumu. Apspriedē piedalījās pārstāvji no kara, iekšlietu, zemkopības un finansu ministrijas, kā arī pārstāvis no Aizputes un Liepājas privātā dzelzceļa sabiedrības. Dzelzceļu virsvalde bija ierosinājusi līnijas izbūvi novirzīt no Kuldīgas uz Stendi, bet sabiedrība šādam ierosinājumam nepiekrīt. Aizputes un Liepājas dzelzceļa līniju paredzēts pārnaglot no 1000 uz 750mm platumu un tādā pat platumā izbūvēt jauno dzelzceļu uz Tukumu. Izstrādātam projektam komisija piekrita un neceļ arī iebildumus pret dzelzceļa izbūves koncesijas piešķiršanu Liepājas un Aizputes privātā dzelzceļa sabiedrībai. Līnijas izbūvei vajadzīgo zemes joslu, kas atrodas uz fonda zemes, paredzēts nodot dzelzceļa lietošanā bez maksas. Privātiem zemes īpašniekiem turpretim piešķirs likumā paredzēto atlīdzību. Jaunā dzelzceļa izbūves projektu iesniegs apstiprināšanai ministru kabinetam un Saeimai.

16.aprīlī, Lauku Dzīve, Nr.15

Liepājas-Aizputes dzelzceļu pagarinās no Aizputes uz Kuldīgu un Tukumu Liepājas-Aizputes privātā dzelzceļu sabiedrība, kurai nodomāts izsniegt koncesiju dzelzceļa izbūvei.

Aizputes un Liepājas dzelzceļa līniju paredzēts pārnaglot no 1000 uz 750 mm platumu un tādā pat platumā izbūvēt jauno dzelzceļu uz Tukumu. Līnijas izbūvei vajadzīgo zemes joslu, kas atrodas uz fonda zemes, paredzēts nodot dzelzceļa lietošanā bez maksas. Privātiem zemes īpašniekiem turpretim piešķirs likumā paredzēto atlīdzību. Jaunā dzelzceļa izbūves projektu iesniegs apstiprināšanai ministru kabinetam un saeimai.

21.maijā, Jaunā Tukuma Balss, Nr.20

No Aizputes uz Kuldīgu un Tukumu būvēs dzelzceļu

Ministru kabinets 16.maijā pieņēma likumprojektu par Liepājas-Aizputes un Aizputes-Kuldīgas un Tukuma dzelzceļa koncesijas izdošanu Liepājas-Aizputes šaursliežu pievedceļa akciju sabiedrībai. Minētai sabiedrībai jāpārnaglo līdzšinējais Liepājas-Aizputes dzelzceļš 750mm platumā. Bez tam jāuzsāk jaunās dzelzceļa (750mm platumā) līnijas – Aizpute-Kuldīga un Kuldīga-Tukums būve. Pirmā posmā, t.i., Aizpute-Kuldīga, būvdarbi jāuzsāk viena gada laikā un jānobeidz 3 gados. Otrā posmā darbi jāuzsāk gada laikā pēc regulāras satiksmes atklāšanas pirmā posmā un jānobeidz pēc 3 gadiem. Jaunās dzelzceļlīnijas būvdarbi izmaksās apmēram 10 miljonus latu, bet līdzšinējās Liepājas un Aizputes šaursliežu līnijas pārnaglošana aprēķināta par 700000 Ls. Koncesija ar Liepājas-Aizputes šaursliežu pievedceļa akciju sabiedrību par jaunās līnijas būvi izbeidzas 2010.gadā, pēc kam dzelzceļš pāriet valsts īpašumā. Bez tam valstij ir tiesības izpirkt dzelzceļu no minētās sabiedrības ne agrāk par 25 gadiem pēc dzelzceļa izbūves.

10.jūnijā, Jaunais Zemgalietis, Nr.126

Dzelzceļš par franču naudu

Sakarā ar projektu būvēt starp Aizputi un Tukuma dzelzceļa līniju, kas ietu caur Kuldīgu, Liepājas un Aizputes šaursliežu dzelzceļa sabiedrības inženieris Dombrovskis paskaidro, ka jauno dzelzceļu tagadējā Liepājas un Aizputes sabiedrība cer uzbūvēt ar franču kapitālu, par ko jau sabiedrība pa daļai vienojusies. Jaunās dzelzceļa līnijas garums no Aizputes līdz Tukumam – 116km. Šī dzelzceļa vajadzība jau noskaidrota dzelzceļu jaunbūvju starpresoru komisijā, kas vienbalsīgi izteikusies par šādu dzelzceļu. Sabiedrībai jau priekš kara bija koncesija šī dzelzceļa būvei un tagad visi Kurzemes vidienas iedzīvotāji gaida šo dzelzceļu. Ja sabiedrība noteiktā laikā koncesiju nerealizētu, valdība to varētu atņemt. Sabiedrība par šī dzelzceļa būvi gan prasa tiesību paaugstināt dzelzceļa tarifus par 25 procentiem, bet šī prasība patiesībā ir diezgan iluzoriska, jo privātie sūtītāji, ja vien dzelzceļi ir mazliet dārgāki sūta savas preces ar automobiļiem. Bez tam sabiedrība prasa, lai tai dotu priekšroku, izsniedzot auto koncesiju uz dzelzceļam paredzētām līnijām. Sabiedrība neprasa nekādas garantijas no valsts, ne procentus, ne arī citādā ziņā. Ja sabiedrība saņemtu koncesiju, tā iepludinātu Latvijā 12-15 miljonus Ls, ilgākam laikam dotu darbu dzelzceļu strādniekiem un zemniekiem un uzlabotu satiksmi ar Kurzemes vidienu.

24.jūnijā, Latvija, Nr.54

Saeima pieņēmusi likumu par Liepājas-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļa būvi

Likumu par Liepājas-Aizputes un Aizputes-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļa koncesiju referēja V.Bastjānis. Nodomāts pāršūt Liepājas-Aizputes līniju uz 750mm platumu un tādā pašā platumā būvēt arī jauno līnijas gabalu. Izdevumi ceļa būvei aprēķināti sekoši: zemes atsavināšana – 260000 lati, dzelzceļa pamatu izbūve – 1700000 latu, mākslīgās būves – 1700000 latu, virsbūves – 1800000 latu, ritošais materiāls – 265000 latus un citi sīkāki izdevumi, kopā 9910000 lati, bet kopā ar Liepājas-Aizputes līnijas pāršūšanu izdevumi sasniedz 10,6 miljonus latus.

Likumam pieņēma steidzamību un pāreju uz pantu lasīšanu, sociāldemokrātiem atturoties.

Koncesijas galvenie nosacījumi sekošie:

Liepājas-Aizputes šaursliežu pievedceļa akciju sabiedrība apņemas uz viņai ar šo piešķirtās koncesijas pamata izbūvēt uz savu rēķinu, saskaņā ar šinī likumā pievestiem noteikumiem, 0.75m platuma šaursliežu dzlezceļu no Liepājas-Aizputes dzelzceļa Aizputes stacijas caur Kuldīgas pilsētu līdz valsts dzelzceļu Tukuma stacijai, apgādāt to ar visiem ceļa ekspluatācijai vajadzīgiem piederumiem, kuru daudzumu sabiedrībai jāvienojas ar satiksmes ministriju, kā arī pārnaglot Liepājas-Aizputes līniju uz 0.75 metru platumu. Projektējamā ceļa garums, saskaņā ar līnijas izpētīšanas datiem, aprēķināts uz 116km. Visu projektējamo ceļa izbūvi var sadalīt divos paņēmienos, pie kam pirmā paņēmienā izbūvējama Aizputes-Kuldīgas līnija un otrā – Kuldīgas-Tukuma līnija.

Pirmā paņēmienā izbūvējamā ceļa gabala (no Aizputes līdz Kuldīgai) galīgais projekts sabiedrībai jāiesniedz satiksmes ministrijai ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā, skaitot no šī likuma izsludināšanas „Valdības Vēstnesī”, bet līnijas izbūves darbi jāuzsāk ne vēlāk kā viena gada laikā, no šī likuma izsludināšanas dienas, un līnijas izbūve galīgi jāpabeidz vēlākais 3 gadu laikā, skaitot no būves uzsākšanas dienas.

Otrā paņēmienā izbūvējamā ceļa gabala (no Kuldīgas līdz Tukumam) galīgais projekts sabiedrībai jāiesniedz satiksmes ministrijai ne vēlāk kā pēc Aizputes-Kuldīgas līnijas izbūves termiņa izbeigšanās, bet šī ceļa daļas izbūve jāiesāk gada laikā, skaitot no regulāras satiksmes atklāšanas dienas uz Aizputes-Kuldīgas līnijas. Arī Kuldīgas-Tukuma līnijas izbūves darbi galīgi jāpabeidz 3 gadu laikā no viņu uzsākšanas dienas.

Pie nobalsošanas par likumu visumā sociāldemokrāti atturējās un to pieņēma tikai ar vienas balss vairākumu. Tā sociāldemokrāti gandrīz izgāza šo plašam apvidum tik svarīgo likumu, kura būve dos darbu tūkstošiem strādnieku.

1932

30.aprīlī, Strādnieku Avīze, Nr.96

Aizputes dzelzceļa katastrofas rīkotājiem pārmācības nams

Liepājas apgabaltiesas sēde šī gada 28.aprīlī

Pagājušā gada 20.novembrī Aizputes tuvumā uz dzelzceļa sliedēm atrada piestiprinātas kabas un skrūves. Speciālisti konstatēja, ka pilnīgi pieticis ar tām, lai vilciens noskrietu no sliedēm. Protams, tas nenotika, jo lokomotīves vadītājs nelaimi laikā pamanīja un vilcienu apturēja. 

Sākumā domāja, ka darīšana ar zēniem – palaidņiem. Bet izmeklēšanā noskaidrojās, ka ar nolūku gatavota ļaunprātīga vilciena katastrofa. Dzelzceļa policija aizturēja arī vainīgos: 28 gadus veco Ignatu Skareviču, arī Skureviču un 21 gadu veco Frici Mizenu.

Vai Mizens ar Skareviču bija kādi rūdīti noziedznieki? Nē – līdz tam tie bija vienkārši strādnieki, kas godīgi pelnīja maizi kur gadījās. Bet ziemu attīstījās bezdarbs arvien vairāk. Skarevičs un Mizens palika bez darba. Notikuma dienā tie abi ieradās Dunalkas stacijā un meklēja darbu pie malkas ciršanas. Darba nebija. Un šeit nu sākās šo abu bezdarbnieku traģēdija. Tie nolēmuši sarīkot vilciena katastrofu, lai rastos darbs pie dzelzceļa līnijas atjaunošanas, remontiem utt. Bez tam tie gatavojušies aplaupīt arī ievainotos un nonāvētos.

Katastrofas vietu tie izmeklējās ar lielu rūpību un, jāsaka, ļoti izdevīgu: straujš kritums, līkums un augsts uzbērums. Ja katastrofa būtu notikusi, nelaime būtu bijusi drausmīga.

Lietu vakar iztiesāja Liepājas apgabaltiesa. Bija izsaukti vairāki liecinieki. Zālē arī daudz aizputnieku, to starpā apsūdzēto piederīgie. Apvainotie noziegumā atzinās. Apgabaltiesa piesprieda 1 gadu 6 mēnešus pārmācības namā.

Šis gadījums lieku reizi pierāda, ka jo smagāks ir bezdarbs, jo vairāk tas sagatavo zemi noziedzībām.

27.augustā, Latvis, Nr.3242

Kuru dzelzceļu pagarinās?

Sakarā ar Saeimas budžeta komisijas lēmumu par jaunā Alsungas dzelzceļa pagarināšanu līdz Kuldīgai, ierosināts arī otrs variants par Kuldīgas pieslēgšanu dzelzceļu tīklam, pagarinot Liepājas-Aizputes dzelzceļa līniju līdz Kuldīgai. Kā jau ziņots, Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrība atteikusies no koncesijas turpināt dzelzceļa būvi uz Kuldīgu un tālāk uz Tukumu. Bez tam jau pirms vairākiem gadiem Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrībai notecējis koncesijas termiņš un šo līniju var pārņemt valsts. 

Tādēļ arī ierosināts otrais variants, pagarināt Aizputes dzelzceļa līniju. Šis variants ir daudz lietderīgāks, nekā Alsungas dzelzceļa pagarināšana. Ja tagad pagarinātu Alsungas dzelzceļu līdz Kuldīgai, tad Liepājas un Aizputes dzelzceļa līnija paliktu maznozīmīga un akciju sabiedrība atteiktos no tās tālākas ekspluatēšanas un nodotu to valsts pārziņā. Pēc tam valstij nāktos uzturēt šo nenozīmīgo dzelzceļu un katru gadu pie tā piemaksāt. Reizē ar to galīgi satricinātu Aizputes pilsētas saimniecisko stāvokli.

Arī Liepājas saimnieciskās organizācijas aizstāv Aizputes dzelzceļa pagarināšanu, ja tikai valdībai to izdotos drīzākā laikā pārņemt savā pārziņā.

1933

4.janvārī, Latvis, Nr.3349

Vai atteiksies no Aizputes-Kuldīgas dzelzceļa koncesijas?

Vakar notika Liepājas-Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrības kārtēja vispārēja sapulce. Tā pieņēma budžetu 1933.gadam, kas sabalansēts apmēram uz 300000 latiem, jūtami mazāk kā gadu iepriekš.

Pārrunāja sabiedrības statūtu grozīšanu, kas ierosināta jau agrāk. Bet šis jautājums nav tik viegli atrisināms, jo finansu ministrija pie atsevišķiem grozījumiem ceļ iebildumus. Tamdēļ sapulce atzina, ka statūtos vēlams grozīt vienīgi tās vietas, kas novecojušās, atstājot citus grozījumus vēlākam laikam, kad pieņems sabiedrības normālstatūtus.

Garāka spriešana bija par Aizputes-Kuldīgas-Tukuma dzelzceļa koncesijas atjaunošanu. Vairums akcionāru tomēr bija domās, ka tagadējos grūtos apstākļos, kur naudu ārzemēs grūti dabūt, kur nav arī garantijas, ka valdība nebūvēs kādu paralēlu dzelzceļa līniju, varētu arī atteikties no piešķirtās koncesijas, tomēr lūdzot valdību šo dzelzceļu būvēt, jo to vēlas visi plašās apkārtnes iedzīvotāji. Sākumā varētu būvēt dzelzceļu vismaz no Aizputes līdz Kuldīgai.

Pārvēlot izstājušos revīzijas komisijas locekļus, ievēlēja līdzšinējos: zvērinātu advokātu Kelpšu, dr.Hoffu un inženieri N.Dombrovski.

10.decembrī, Latvijas Kareivis, Nr.279

Līgums ar Liepājas - Aizputes pievedceļa valdi. 

Starp dzelzceļu virsvaldi un privāto Liepājas-Aizputes pievedceļa valdi šinīs dienās noslēgts jauns līgums par tiešo pasažieru, bagāžas, pasta un preču satiksmi. U.

Grobiņas stacija, skats no Lielās ielas uz Stacijas ielu, 20.gs. 30.gadi

1934

19.jūlijā, Latvis, Nr.3815

Par valsts valodas lietošanu piedraud ar atlaišanu no darba!

Skandalozs notikums uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa

Liepājas-Aizputes dzelzceļš atrodas žīdu, Latvijas lielāko parādnieku – brāļu Hoffu rokās. Par minētā dzelzceļa pārvaldnieku Liepājā iecelts Arvids Medlingers. Šinīs dienās uz dzelzceļa izdarījis apskati dzelzceļa akcionāru pilnsapulces ieceltais direktors – rīkotājs Iļja Kalvers no Rīgas, Vilandes ielas Nr.4-6.

Pamatodamies uz noteikumiem par valsts valodas lietošanu, pie dienesta pienākumu izpildīšanas, dzelzceļa pārvaldnieks Medlingers uzrunājis direktoru latviešu valodā. Par to direktors stipri noskaities un pavēlējis Medlingeram runāt krieviski.

Kad Medlingers pavēli neizpildījis un turpinājis ar direktoru sarunāties valsts valodā, pēdējais to uzskatījis par disciplīnas pārkāpumu un piedraudējis pārvaldnieku Medlingeru atlaist no dienesta.

Pēc 2 nedēļām Medlingers saņēmis no dzlezceļa valdes rakstu ar uzaicinājumu, direktora Kalvera priekšā atvainoties, pie kam paziņots, ka pretējā gadījumā Medlingeru atlaidīs no dienesta. Medlingers, nekādu vainu neapzinoties, pret direktoru neatvainojies. Viņam tagad stāv priekšā atlaišana no dienesta. Medlingers griezies pie valdības ar lūgumu, pasargāt Liepājas-Aizputes dzelzceļa kalpotājus no šādas pazemošanas, kas nekādā ziņā nav saskaņojama ne ar valsts, ne atsevišķa pilsoņa godu.

1938

23.februārī, Kurzemes Vārds, Nr.45

Martā sāks pārbūvēt Liepājas- Aizputes dzelzceļa liniju

Dzelzceļu 9. iecirkņa priekšnieks inženieris Kurzēns mūs informē: «Dzelzceļu virsvalde nolēmusi Liepājas-Aizputes dzelzceļa liniju pārbūvēt līdz šā gada jūnija mēnesim. Darbus, atkarībā no līdzekļu atvēles, paredzēts iesākt marta mēnesī. Satiksmi uz pārbūvētās linijas atklās pēc tam, kad būs gatavi jaunie motorvagoni, kurus laidīs apgrozībā uz minētās linijas. Motori jaunā tipa motorvagoniem no ārzemēm vēl nav saņemti, un kad tos saņems, vagonu būvi varēs nobeigt. Aizputes dzelzceļa linijas satiksmi novirzīs uz Liepājas galveno staciju. Sakarā ar to likvidēs līdzšinējo dzelzceļa staciju ostmalā un nojauktās sliedes izlietos citu liniju būvēm. Reizē ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnijas pārbūvi, paplašinās ari galvenās stacijas maģistrāli. Līdz krustojumam paredzēts izbūvēt divus tiltus; viens no tiem būs 10 m un otrs — 3 m garš. Visi pārbūves darbi izmaksās apm. 200.000 ls». 

5.martā, Kurzemes Vārds, Nr.53

Pārņems Liepajas-Aizputes dzelzceļu

Nākošās nedēļas sākumā uz Liepāju izbrauks dzelzceļu galvenais direktors K. Bļodnieks un dzelzceļa resoru vadītāji, lai iepazītos ar Liepājas dzelzceļu mezglu. Reizē, dzelzceļa vadītāji pārbaudīs arī Liepājas-Aizputes dzelzceļa līniju, ko dzelzceļa virsvalde paredzējusi pārņemt no Latvijas kredītbankas.

18.martā, Brīvā Zeme, Nr.63

Valsts pārņem Liepājas-Aizputes dzelzceļu 

Jau agrāk rakstījām, ka privāto Liepājas-Aizputes dzelzceļu paredz pārņemt valsts. Iepazīties ar tā stāvokli vakar izbrauca dzelzceļu galvenais direktors K. Bļodnieks. Par šī dzelzceļā izmantošanas iespējamībām mūs informē: 

Liepājas - Aizputes privātais 1000 mm platuma dzelzceļš, kas ir vienīgais šāda veida Latvijā, ekspluatācijai atklāts 1900. g. 4. aprilī. Līnija ir 49 km gara. Uz tās atrodas 6 stacijas un 3 pieturas: Liepāja, Ilga, Grobiņa, Rolava, Lieģi, Rāvas, Dunalka, Marija un Aizpute. Pag. gadā šim dzelzceļam bija 5 lokomotīves, 3 motorvagoni, 15 pasažieru un 86 preču vagoni. Notecējušā saimniecības gadā Liepājas - Aizputes privātais dzelzceļš pārvadājis 223.000 pasažieru, 260 tonnu bagāžas un 33.174 tonnas preču. Saimniecības gadā ieņemts 295.000 ls, pie kam no pasažieru pārvadāšanas — 154.000 ls un no preču — 132.600 ls. Līnijas ekspluatācijai izdoti 326.000 ls un ritošā inventāra iegādei 47.000 ls. Uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa bija nodarbināti 132 darbinieki.

19.martā, Brīvā Zeme, Nr.64

Liepājas – Aizputes dzelzceļa līnija prasīs plašus pārbūves darbus

Dzelzceļu galvenais direktors K. Bļodnieks ar pārējiem dzelzceļa resora augstākiem vadītājiem vakar iepazinās ar Liepājas - Aizputes dzelzceļa stāvokli, jo šo līniju pārņems satiksmes ministrijas pārziņā. Par līnijas stāvokli dir. Bļodnieks izsakās: Liepājas - Aizputes dzelzceļa līnija pašreiz atrodas ļoti sliktā stāvoklī un tās savešana kārtībā prasīs valstij lielus līdzekļus. Tas sakāms par visu ceļa virsbūvi, bet it sevišķi par ēkām ur ierīcēm.

Jāapmaina ļoti daudz gulšņu, kas darāms nekavējoties. Sliedes atrodas puslīdz ciešamā stāvokli, bet sliktā stāvoklī ir dzelzceļa ēkas, piebraucamie ceļi un staciju pagalmi.

Sevišķi rudeņos un pavasaros satiksme ar stacijām pa sliktajiem ceļiem gandrīz neiespējama. Neapmierinošā stāvoklī ir arī dzelzceļa tilti. Dzelzceļu virsvalde atzīst, ka Aizputes dzelzceļš strādājis ar deficītu. Ierosināts jautājums par Aizputes dzelzceļa līnijas pievienošanu Liepājas – Rīgas dzelzceļa stacijai Liepājā. Tas prasītu lielus līdzekļus un šinī jautājumā galīgu lēmumu varēs pieņemt, kad dzelzceļu virsvalde būs izdarījusi attiecīgos aprēķinus un, ja to atļaus budžets. Tas pats sakāms par dzelzceļa pārbūvēšanu no 1000 uz 750 mm platumu, kādā ir pārējie mazākie valsts dzelzceļi. Grobiņā dzelzceļu virsvaldes komisiju sagaidīja pilsētas un pagastu pašvaldību pārstāvji, lūgdami Aizputes dzelzceļu nelikvidēt. Viņi lūdza arī pārkārtot vilcienu sarakstu, lai bērni, kas apmeklē Liepājas skolas, varētu vilcienus izmantot. Liepājas - Aizputes dzelzceļš pašlaik juridiski skaitās Latvijas kredītbankas īpašumā, kamēr būs valdības lēmums par dzelzceļa galīgu pārņemšanu. Šorīt dzelzceļa resora augstākā vadība izbrauca atpakaļ uz Rīgu.

19.martā, Kurzemes Vārds, Nr.64

Dzelzceļu vadība iepazīstas ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa stāvokli

Liepājā divas dienas uzturējās dzelzceļu galvenais direktors K. Bļodnieks un pārējie dzelzceļu resora augstākie vadītāji, lai ievadītu Liepājas-Aizputes dzelzceļlīnijas pārņemšanu satiksmes ministrijas pārziņā

Vakarrīt galvenais direktors ar dzelzceļu resora darbiniekiem izbrauca pa Liepājas-Aizputes dzelzceļu uz Aizputi, lai iepazītos ar šīs līnijas stāvokli.

Par braucienu galvenais directors K. Bļodnieks mums izteicās:

«Dzelzceļu virsvaldes brauciens uz Liepāju stāv sakarā ar Liepājas-Aizputes dzelzceļlīnijas pārņemšanu. Šī līnija pašreiz atrodas ļoti sliktā stāvoklī un prasīs valstij lielus līdzekļus, lai to novestu tādā stāvoklī, kādā ir valsts apsaimniekošanā esošie 750 mm platie pievedceļi. Tas sakāms par visa ceļa virsbūvi, bet it sevišķi uz ēkām un ierīcēm. Apmaināmi ļoti daudz gulžņu, kādi darbi uz visas līnijas veicami jau šovasar. Sliedes, salīdzinot ar nokalpotiem gadiem, ir apmierinošā stāvoklī. Sliktā stāvoklī atrodas arī staciju ēkas, sevišķi tas sakāms par Aizputes stacijas ēku, kura ir galīgi nolietojusies, tāpat piebraucamie ceļi pie stacijām un staciju pagalmi. Sevišķi rudeņos un pavasaros, kad iestājas šķīdonis, piebraukšana ar smagākiem vezumiem pie stacijām ir neiespējama. Pārbaudāmi ir arī šīs dzelzceļlīnijas tilti, no kuriem daži ir neapmierinošā stāvoklī. Dzelzceļa savešana kārtībā prasīs lielu līdzekļu ieguldījumu.

Dzelzceļu virsvalde atzīst, ka Aizputes dzelzceļš strādājis ar deficītu. No lokomotīvēm lietojamā stāvoklī atrodas tikai trīs, nolietojušies arī pasažieru vagoni. Grobiņas stacijā bija sapulcējušies Grobiņas pilsētas un pagasta pašvaldības pārstāvji interesēdamies par Aizputes dzelzceļa likteni un bija ļoti pateicīgi, saņemdami ziņu, ka satiksmi uzturēs valsts.

Pašvaldības pārstāvji ziņoja, ka tagadējais Aizputes vilciena pienākšanas laiks neizdevīgs skolēniem, kuri brauc uz Liepāju skolā. Dzelzceļu virsvalde to ņems vērā un vilcienu sarakstā izdarīs attiecīgu grozījumu, laižot apgrozībā vēl vienu vilcienu. Kas attiecās uz jautājumu par Aizputes dzelzceļlīnijas pievienonošanu Liepājas-Rīgas dzelzceļstacijai, tad par šo jautājumu vēl noteiktu slēdzienu pāragri taisīt. Šinī jautājumā galīgu lēmumu varēs pieņemt, kad dzelzceļu virsvalde būs sīki noskaidrojusi nepieciešamos izdevumus un izdarījusi attiecīgu kalkulāciju. Tas pats sakāms ari par šī dzelzceļa pārbūvēšanu no 1000 mm uz 750 mm platumu. Tādā gadījumā būs vajadzība pārbūvēt arī šīs līnijas vagonus, lai tos varētu izmantot jaunā platuma ceļam.

Jāņem vērā ari apstāklis, ka dzelzceļa pievienošanas gadījumā Liepājas stacijai prasīs no Krustojuma jauna ceļa būvi apm. 3,5 klm. garumā. Liepājas-Aizputes dzelzceļš juridiski pašreiz skaitās Latvijas kredītbankas īpašumā un dzelzceļu virsvalde rīkojas kā kredītbankas pilnvarniece, kamēr būs valdības lēmums par šā dzelzceļa galīgu pārņemšanu».

Šorīt dzelzceļu resora augstākā vadība izbrauc atpakaļ uz Rīgu. bs.

20.martā, Latvijas Kareivis, Nr.65

Ievadīta Liepājas - Aizputes dzelzceļa pārņemšana 

Pēc divu dienu uzturēšanās Liepājā, dzelzceļu galvenais direktors K. Bļodnieks un pārējie dzelzceļu resora augstākie vadītāji vakarrīt atgriezās Rīgā. Aizvakar dzelzceļu galvenais direktors ar pārējiem resora darbiniekiem bija izbraucis pa Liepājas-Aizputes dzelzceļu uz Aizputi, lai ievadītu Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnijas pārņemšanu un iepazītos ar šās līnijas stāvokli. Par saviem iespaidiem direktors K. Bļodnieks izteicās: «Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnija pašreiz atrodas ļoti sliktā stāvoklī un prasīs no valsts lielus līdzekļus, lai to novestu tādā stāvoklī, kādā ir valsts pārziņā esošie 750 mm platie pievedceļi. Tas sakāms par visa ceļa izbūvi, bet sevišķi par ēkām un ierīcēm. Apmaināmi ļoti daudz gulšņu. Šis darbs uz visas līnijas veicams jau šovasar. Sliedes ir apmierinošā stāvoklī. Sliktā stāvoklī atrodas staciju ēkas, sevišķi Aizputes stacija, kura ir galīgi nolietājusies. Tāpat piebraucamie ceļi pie stacijām un staciju pagalmi ir neapmierinoši. Sevišķi rudeņos un pavasaros, kad iestājas šķīdonis, piebraukšana ar smagākiem vezumiem pie stacijām ir neiespējama. Pārbūvējami arī šās dzelzceļa līnijas tilti. Dzelzceļa savešana kārtībā prasīs lielus līdzekļu ieguldījumus. Dzelzceļu virsvalde atzīst, ka Aizputes dzelzceļš strādājis ar deficitu. No lokomotīvēm lietājamā stāvoklī atrodas tikai trīs. Tāpat nolietājusies ari pasažieru vagoni. Grobiņas stacijā bija sapulcējušies vietējo pašvaldību pārstāvji un interesējās par dzelzceļa likteni. Tie bija ļoti pateicīgi saņemot ziņu, ka to uzturēs valsts. Pašvaldību pārstāvji ziņoja, ka tagadējais vilcienu pienākšanas laiks ir ļoti neizdevīgs skolniekiem, kuri brauc uz Liepāju skolā. Dzelzceļu virsvalde to ņems vērā un izdarīs attiecīgus grozījumus vilcienu sarakstā. Kas attiecas uz jautājumu par Aizputes dzelzceļa pievienošanu Rīgas-Liepājas dzelzceļa stacijai Liepājā, tad par šo jautājumu noteiktu slēdzienu vēl pāragri taisīt. Šai jautājumā galīgu lēmumu varēs pieņemt, kad Dzelzceļu virsvalde būs izdarījusi sīku kalkulāciju. Tas pats sakāms arī par šā dzelzceļa pārbūvi no 750 uz 1000 mm platumu. Liepājas-Aizputes dzelzceļa juridiskais īpašnieks skaitās Latvijas kredītbanka un Dzelzceļu virsvalde pagaidām rīkojas bankas pilnvarā, kamēr valdība pieņems lēmumu par dzelzceļa galīgo pārņemšanu.»

1.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.75

Liepājas-Aizputes dzelzceļš laika gaitās

Laikraksti vēstī par vecuma nespēkā nonākušā Liepājas-Aizputes dzelzceļa pārņemšanu Satiksmes ministrijas rīcībā, lai savestu to lietāšanas kārtībā un pievienotu valsts dzelzceļu tīklam. 

Tiešām, šis privātais šaursliežu dzelzceļš ir stipri nolietājies un savu ziedu laiku sen pārdzīvojis. Tas mierīgi «pukšķinājis» un uzticīgi kalpojis it visām varām, kas vien Lejaskurzemē valdījušas. Pacietīgi panesis ļaužu zaimus, kas to sauca par «tējmašīnu» un 38 gadus nepārtrauktā darba gaitā pārvadājis vairāk miljonus pasažieru un tūkstošām tonnu visdažādāko preču. Vēl šodien klaudz un sprauslā 3 zaļās «kukuškas» (lokomotīves) , bet viņu izdilušajās asīs un vārstoņos jaužams mūža novakars. Tāpat vilciena drebošā gaita, sašķobījušās ēkas un ierīces liek domāt par visa ritošā materiāla un līnijas kapitālu remontu. Sakarā ar nokļūšanu jaunā maizes tēva gādībā, būtu interesanti palūkoties šā īpatnējā «bānīša» vēsturē, kas mums liecinās par diezgan raibo pagātni. 

Būve uzsākta pag. gada simteņa beigās — reizē ar Liepājas pilsētas tramvaju, kas toreiz bija vienīgais visā Baltijā. Abiem ir vienāds, 1000 mm sliežu atstatums, kas tiem piedod zināmu īpatnību, jo tie ir vienīgie šāda platuma dzelzceļi Latvijā. 

Šā dzelzceļa vajadzība radās sakarā ar Liepājas rūpniecības un tirdzniecības straujo uzplaukšanu pēdējo gadu simteņu maiņā, kas nepārtraukti turpinājās līdz pasaules karam. Impulsu šim vispārējam uzplaukumam deva toreizējās Krievijas finanču politika: ievedamām gatavām ārzemju precēm uzliekot augstu ievedmuitu, bet jēlvielām un pusfabrikātiem to stipri pazeminot. Tādēļ Liepājā un arī citās Baltijas jūras piekrastes pilsētās tika būvētas ar ārzemju kapitāliem visdažādākās fabrikas, kas ar še ražotām precēm apgādāja visu plašo Krieviju.

Liepājas-Aizputes dzelzceļa galvenais uzdevums bija piegādāt topošai lielpilsētai Liepājai milzīgos vairumos meža materiālus, tiklab eksportam, kā pašas pilsētas vajadzībām. Bez tam pilsētas iedzīvotāju straujā vairošanās prasīja arvien lielākos kvantumos lauksaimnieku ražojumus no Grobiņas un Aizputes tirgiem, jo diezgan nabadzīgā Liepājas apkārtne pilsētas produktu patēriņu vairs nevarēja apmierināt. Liela loma piekrita dzelzceļam pasažieru pārvadāšanā, kā arī svētkos dažādo biedrību izbraukumiem zaļumos, kas traucās ārā no pilsētas putekļiem un dūmiem, meklējot veldzi ēnainos ozolu mežos un mežu pļavās Lieģos, Dunalkā, Marijmuižā un Aizputes skaistajā Misiņkalnā. 

Beidzot jāpiezīmē, ka šā dzelzceļa stiga pieskārās daudzām toreiz bagātām muižām, no kurienes bija izdevīgi pa dzelzceļu transportēt uz Liepājas ostu un tālāk uz ārzemēm labību, kartupeļus un spirta ražojumus. Arī paši muižnieki bieži izlietāja šo dzelzceļu saviem braucieniem uz plaukstošo Liepāju un atpakaļ. Ne par velti zemnieki sauca dzelzceļu par «baronu bānīti». Dzelzceļa kalpotāji ļoti ievēroja un izpildīja visas vietējo muižnieku prasības, pie reizes gaidot vilcienam stacijā uz muižnieka ierašanos pat veselu stundu. 

Dzelzceļa būve pabeigta 1900. gadā un marta pirmās dienās nolaists pirmais vilciens uz Aizputi. Būvdarbi, kopā ar ritošo materiālu, ēkām, ierīcēm u. t. t. izmaksāja 2,5 milj. krievu rubļu, ko savāca, izlaižot akcijas par minēto summu. 

Ievērojot to, ka dzelzceļa būves iniciatori bija vietējie muižnieki, tie arī kļuva par galveniem akcionāriem un noteicējiem dzelzceļa ekspluatācijā. Protams, laika gaitās akcijas gājušas no rokas rokā, bet dzelzceļš savu privāto raksturu bija paturējis līdz mūsu dienām. 

Līnija 49 km kopgarumā kā gala punktus savieno Liepāja ar Aizputi, ejot garām Durbei un Grobiņai. Stiga stipri līkumaina, bet ar labu un stipru uzbērumu, stipriem tiltiem, diezgan masīvām sliedēm un pārmijām, kas tagad, protams, stipri padilušas. Tāpat pašreiz stipri sašķobījušās kādreiz skaistās staciju ēkas un kalpotāju mājas, kas visas ir koka. Ap 1910.gadu dzelzceļš sasniedza savus ziedu laikus. Tika iegādāta vēl viena angļu firmas lokomotīve, daži pasažieru un preču vagoni. Vispār dzelzceļš plauka un atnesa labu peļņu līdz 1915. gadam, kad Kurzemi okupēja vāci, par ko minēsim šā raksta beigās. 

Kā jau minēju, dzelzceļš dzīvoja līdzi visiem notikumiem, kas Lejaskurzemei nāca viens pēc otra. 1905. g. revolūcijā dzelzceļu vairākkārt postīja nemiernieki, jo muižnieki pa to veda karaspēku savu muižu apsardzībai. Būdami bez labiem ieročiem un sprāgstvielām, revolucionāri tāpat ar laužņu palīdzību sabojāja Durbes upes dzelzs tiltu. Dažu labu nakti atrada uz sliedēm sakrautas akmeņu kaudzes un tādēļ naktī līniju apsargāja dzelzceļa kalpotāji. Pa dzelzceļu arī pārvadāja tūkstošiem Kurzemes dēlu, kas no Liepājas ostas kuģos devās 1904.-1906. gadā uz Tāliem Austrumiem cīņai pret japāņiem. 

1915.gadā, vācu kuģiem no jūras apšaudot Liepāju, iedzīvotāji lielos vairumos bēga pa dzelzceļu Kurzemes iekšienē. Tāpat dzelzceļš steidzīgi pārvadāja uz attālākām stacijām dažādus viegli degošus materiālus, kas bija jāsargā no vācu lielgabalu uguns. Bez tam ievērojama loma bija krievu karaspēka pārvadāšanā, kas gatavojās Kurzemes aizstāvēšanai. 

Kad 1915. g. vasarā pie Durbes parādījās vācu jātnieki, pēdējais Krievijai kalpojošais pasažieru vilciens, kas veda karaspēku uz Aizputi, saņēma pirmo uguns kristību no vācu jātnieku karabīniem. Ievainoto tomēr bija maz un vilciens izbēga vācu vajātājiem uz Aizputi. Otrā dienā vācu patruļa saspridzināja Dunalkas stacijā pārmijas un ūdens torni. Vilciena kustība uz laiciņu apstājās. Liepājā jau valdīja vācieši, bet Aizputē un tālāk Kazdangā vēl uzturējās krievu karaspēks. 

Krieviem atkāpjoties no Aizputes, vācieši drīz vien atjauno dzelzceļa kustību. Pirmā laikā galvenie kalpotāji ir vācieši, bet drīz darbā saista bijušos darbiniekus. Tagad nu dzelzceļš galvenā kārtā pārvadā no Liepājas uz Aizputi karaspēku un kara materiālus, bet atpakaļ veselus vagonus ar ievainotiem un krievu gūstekņiem, lielgabaliem, šauteņu saiņiem u. t. t. Privātpersonām braukšanu atļāva tikai ar apliecībām, ko izdeva okupācijas vara. 

Vācu okupācijas vara ar šā dzelzceļa palīdzību izveda pa daļai Kurzemes iztukšošanas plānu, Lai aizvestu skaistos ozolu mežus no Cīravas, Marijmuižas, Aizputes u. c, tad vāci atveda no Beļģijas kara laupījumā iegūtās 3 lokomotīves un lielu skaitu vagonu. 

Ļoti maz vāci rūpējās par dzelzceļa uzturēšanu. Trūka ogļu un smērvielu. Ar slapju malku kurinātās lokomotīves nespēja uzdzīt tvaiku un vilcieni ļoti bieži kavējās pa vairāk stundām. Dažkārt sāka degt smagi pārkrauto vagonu asis. Vilcieni čīkstēja un grabēja, bet tomēr gāja. Vēlāk radās iespēja pārvadāt pasažierus lielākā skaitā. Liepājniekiem vēl labi atmiņā šā dzelzceļa loma «pauninieku» pārvadāšanā, jo atklāti ievest pārtikas vielas bija noliegts. Bieži vien lokomotīves malkas grēdās un tukšos ogļu bunkuros slēpās maisiem pārtikas vielu, kas nelegālā kārtā tika vestas Liepājas iedzīvotāju vajadzībām. Vedamās nelegālās preces sauca par «šmuguli» un dzelzceļš ar pilnu tiesibu tika saukts par «šmugulbānīti». 

Nodibinoties Latvijas valstij, dzelzceļš stājās mūsu valdības rīcībā. Mūsu armijas pirmais pavēlnieks pulkvedis Kalpaks pie Ventas nostabilizēja fronti pret lieliniekiem. Dzelzceļš nu stājās īstā saimnieka rokās un stipri palīdzēja mūsu karaspēka un kara materiālu pārvadāšanai Liepājas-Aizputes dzelzceļš bija vienīgais, kas visā garumā bija palicis Pagaidu valdības rīcībā valsts visgrūtākā bridī. 

Šim dzelzceļam bija arī lemts atvest Liepājai bēdu vēsti par kritušiem mūsu armijas varoņiem: pulkvedi Kalpaku, kapt. Grundmani, virsleitn. Krievu un leitn. Šrinderi 1919. g. marta kaujā pie Airitēm. Kādā saulainā, marta dienām pie pasažieru stacijas ostmalā piestājas sēra vilciens. Bija atbraucis varoņnāvē kritušais pavēlnieks pulkvedis Kalpaks līdz ar saviem cīņu līdzgaitniekiem. Vagonu iekšpuse bija klāta skujām. Tāpat skuju krusti bija izveidoti uz vagonu durvīm, bet zārki pārklāti nacionāliem sarkanbaltsarkaniem karogiem. Zārku virspusē bija novietota katra cīnītāja cepure: pirmiem trijiem Latvijas pelēkā nacionālā, bet leitn. Šrinderim vācu armijas cepure. Piedaloties milzīgam ļaužu pulkam, kas sagaidīja kritušos varoņus atsegtām galvām, sēru gājiens tieši no vagoniem devās uz Vecliepājas Annas baznīcu, kur nepārtrauktās rindās liepājnieki gāja atvadīties no tautas varoņiem. 

Kad tanī pašā 1919. gada rudeni Liepāju apdraudēja Bermonts, dzelzceļa depo darbnīcās tika viena lokomotīve un daži vagoni apbruņoti un apgādāti bruņu platēm, lai varētu piedalīties cīņās. Tomēr darboties kaujā neiznāca, jo ienaidnieks uzbruka Liepājai, neskarot mazā bānīša darbības rajonu. Pēc Bermonta karaspēka iztriekšanas no Lejaskurzemes, Liepājas-Aizputes dzelzceļš varēja atkal turpināt strādāt mierīgos apstākļos. Tomēr dzelzceļš vairs neatkopās, lai gan tika šis tas arī uzlabots un iegādāti ari daži motorvagoni, lai dotu iespēju pasažieriem ātrāk nokļūt vajadzīgās vietās. Pagurumam par iemeslu bija tas, ka nebija nopietna dzelzceļa saimnieka, kas gribētu ne tikai gūt peļņu, bet arī izdot kapitālu vajadzīgiem remontiem. Agrākie akcionāri bija izklīdusi — akcijas bieži mainījušas savus īpašniekus. 

Kā katram nopelniem bagātam darbiniekam ir sava svētākā piemiņas diena, tā tāda ir arī Liepā jas-Aizputes dzelzceļam, šī diena ir marts. Martā priekš 38 gadiem ar skuju vijām appušķots, devās ceļā pirmais vilciens: Martā 1919. gadā tas klusi atveda Liepājai kritušos varoņus, un šogad martā dzelzceļš pāriet jaunā saimnieka maizē un gādībā, lai ar atjaunotiem spēkiem strādātu un kalpotu mūsu valsts labā.

Pie Aizputes stacijas

4.maijā, Brīvā Zeme, Nr.99

Liepājas-Aizputes dzelzceļu līniju pārbūvēs 750 mm platuma 

Vakar dzelzceļu galvenā direktora K. BļodnSeka vadībā notika plaša apspriede par Liepājas-Aizputes dzelzceļa tālāku izveidošanu un darbību. 49 km garā dzelzceļa līnija būvēta apmēram priekš 40 gadiem un savus ziedu laikus piedzīvojusi 1910. gadā. Līnija ir 1000 mm plata. Apspriedē nolēma, ka dzelzceļš būtu pārbūvējams no 1000 uz 750 mm platumu. Gala staciju varētu ietilpināt Liepājas stacijā. Ar to atkristu jaunu ēku celšana, kas dotu zināmus ietaupījumus. Lielākas sumas būtu vajadzīgas arī ritošā inventāra iegādei, jo pasažieru vagoni un lokomotīves nolietojušās tik tālu, ka to pārbūve vairs neatmaksājas. Izbūvējot jauno līniju, lielas priekšrocības būtu arī lauksaimniekiem, kas cukurbietes varētu nosūtīt tieši līdz Liepājas fabrikai. Apspriedes atzinumus iesniegs valdībai, kas izlems, vai šī dzelzceļa līnija būtu pārbūvējama.

30.jūlijā, Kurzemes Vārds, Nr.169

Pārņem valsis īpašumā Liepājas Aizputes dzelzceļu

Lielāks skaits dzelzceļu virsvaldes darbinieku patlaban pārņem valsts īpašumā Liepājas-Aizputes dzelzceļu līniju, kas līdz šim piederēja privātai akciju sabiedrībai. Valsts dzelzceļu darbinieki pārbauda arī šīs 50 km. garās līnijas ritošo inventāru, staciju un citu ēku stāvokli un to vērtību. Līdz 1. augustam būs nobeigti visi Liepājas - Aizputes līnijas pārņemšanas darbi.

13.augustā, Kurzemes Vārds, Nr.181

Liepājas-Aizputes dzelzceļš miera un kara laikos

Liepājas - Aizputes dzelzceļš, kā zināms, ar 1. augustu pārgājis valsts rokās. Dzelzceļa būve uzsākta pirms 40 gadiem — 1897. gadā. To būvēja Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrība, kurā iegāja galvenā kārtā bijušie vācu baroni— vietējie muižnieki. Sabiedrības statūti apstiprināti 1896. g. 10. maijā. Nākošā gadā tūliņ arī būve uzsākta. Divu gadu laikā 49 kilom. garais sliežu ceļš uzbūvēts un pirmais pasažieru vilciens nolaists 1899. g. 17. oktobrī. Tas izsaucis lielu sajūsmu visā apvidū, caur kuru dzelzceļš gāja. Pirmais vilciens svinīgi nolaists no Liepājas gala stacijas. Braukuši līdzi arī paši būvētāji. Vilciena pieturas vietās sapulcējušies daudz sagaidītāju, kas apbrīnojuši jauno suta kumeļu un priecājušies par ērto satiksmi, jo līdz dzelzceļa atklāšanai no Aizputes ar Liepāju satiksme uzturēta ar zirgiem. Aizputniekiem pirmā vilciena pienākšana bijusi liela svētku diena. Pilsēta rīkojusi svinīgu vilciena sagaidīšanu, celti goda vārti. Klāt bijusi arī visa pilsētas rāte. Tūliņ pēc atklāšanas sākusies arī kārtējā pasažieru un preču pārvadāšana un dzelzceļam darba netrūcis. Pirmie dzelzceļu izmantojuši žīdu tirgotāji. Dzelzceļš sekmīgi strādājis līdz pasaules karam. Ienākot vāciem, to izmantoja okupācijas vara. Okupācijas laikā 1916 . gadā vāci uzbūvēja arī 65 kilom. garo Aizputes-Saldus 600 mm ceļu. šo dzelzceļu būvēja ar civīlgūstekņiem un būvdarbos dabūja strādāt arī daudz liepājnieku, neizslēdzot arī lielākos skolniekus. Sis dzelzceļš kā valsts īpašums vēl pastāvēja un darbojās vairākus gadus arī pēc kara, līdz 1929. gadā uzbūvēja jauno Liepājas-Glūdas ceļu un mazo «Saldus bānīti» nojauca.

Ar Aizputes - Saldus līniju Aizputes dzelzceļam tika piesaistīta arī Kuldīga , no kurienes līdz Saldum un Skrundai uzturēja autosatiksmi, kā ari viss auglīgais novads no Saldus līdz Aizputei. Viss tas cēla dzelzceļa apgrozījumus. Bija laiki, kad pa Aizputes līniju gāja vairāki preču vilcieni dienā. Pat līdz šā gada 1. janvārim, neraugoties uz Liepājas — Kuldīgas līniju, Aizputes dzelzceļš vēl uzturējis preču satiksmi Liepāja— Kuldīga, konkurējot valsts dzelzceļu. Īstie Aizputes dzelzceļa «ziedu laiki» ar Liepājas—Kuldīgas ceļa izbūvi tomēr bija beigušies, lai gan pasažieru «aizputniekam» līdz pat pēdējam laikam nav trūcis. Pa Aizputes līniju, sevišķi vasarā, izbrauc daudz zaļumnieku no Liepājas, sevišķi posmā Liepājā — Grobiņa. Latvijas laikā, 1924 . gadā, Aizputes dzelzceļš pārgāja Hofa rokās. Stāsta, ka Hofs to nopircis par smiekla naudu — 1000 angļu mārciņām. Bijušie vācu muižnieki, kad Latvijā izvesta agrārreforma, nobijušies, ka tiem neatņem arī dzelzceļu un tamdēļ to aizdevuši gandrīz par velti — akciju par 1 angļu mārciņu. No 1924. gada līdz dzelzceļa pāriešanai valsts īpašumā saimniekoja jaunā «LIepājas-Aizputes dzelzceļa akciju sabiedrība». Tā dzelzceļu pārvaldīja līdz šā gada janvārim, kad par dzelzceļu finanču ininistrijas uzdevumā rīkojās Latvijas kredītbanka, pārņemot un likvidējot akciju sabiedrību. Ar 1. augustu Liepājas - Aizputes dzelzceļš tagad ir valsts īpašumā. Pēc noteikumiem, pēc 25 gadiem no statūtu apstiprināšanas dienas bij. Krievijas valdībai bija tiesības dzelzceļu atpirkt, bet pēc 85 gadiem no ceļa atklāšanas dzelzceļš būtu automātiski bez atlīdzības pārgājis valsts īpašumā. Tas būtu noticis 1984. gadā. Akciju sabiedrības laikā bijuši vairāki dzelzceļa pārvaldnieki — inž. Rīmanis, Jenčs, Medlingers, bet pēdējā laikā inž. Omārs Ozoliņš. Pēdējais pārvaldnieks, kas bijis ilgāku laiku Amerikā, līdz ar dzelzceļa ripojošā inventāra uzlabošanu kā jaunumu pēc Amerikas parauga ievedis arī pasažieru vagonu nosaukumus. Kā braucēji būs ievērojuši, Aizputes dzelzceļa pasažieru vagoni apzīmēti dažādiem vārdiem, kā: «Lācis», «Līdaka», «Lakstīgala» , «Ķirzaka», «Sērmulītis» u. c. Pirmais «kristītais» 3. klases vagons iznācis ar iespaidīgu nosaukumu — «Aligators». Uz kāda vagona lasāms arī kāda nepazīstama dzīvnieka vārds — «šķaunadzis». Sķaunadzis ir mums visiem pazīstamā zivs — ālante, kuras neparasto veco nosaukumu nes šis pasažieru vagons. Vagoniem doti nosaukumi publikas ērtības labā, jo vārds daudz vieglāk paliek atmiņā, nekā numurs. Ar dzelzceļa pāriešanu valsts rokās šī "romantika» gan nu būs jāaizmirst. Liepājas-Aizputes dzelzceļa līdzšinējo staciju Jaunā ostmalā nākošā gadā paredz likvidēt un dzelzceļa sliedes pievienot Liepājas galvenai pasažieru stacijai, kur turpmāk pienāks vilcieni no Aizputes. Līdz ar to uzlabos dzelzceļa inventāru, kas tagad stipri nolietojies. Pašreiz uz Aizputes dzelzceļa apgrozībā tikai 3 lokomotīves, bet 4. atrodas remontā. Pie dzelzceļa depo darbnīcām ierīkota «lokomotīvu kapsēta», kurā ilgu laiku rūsē trīs lokomotīves. Viena no tām tur stāv jau 20 gadu. Vācieši šai .lokomotīvei, braukdami ar nepietiekošu ūdens daudzumu, sadedzinājuši katlu un tā nu viņa rūsē 20 gadu. Līdz ar pārējām dīkā stāvošām divām lokomotīvēm vācieši tās okupācijas laikā atveduši no Elzasas, kur tās atņēmuši frančiem. Tagad nu viņām nolemts ceļš uz drāšu fabriku pārkausēšanai. Dzelzceļam vēl ir viena no pirmām Anglijā būvētām lokomotīvēm «Nr. 2». Pirmo lokomotīvi «Nr.l» jau karam sākoties krievi aizveduši uz Varšavu, kā to stāsta depo darbnīcu ilggadīgais meistars B. Darginovičs. Motorvagoni uz Aizputes līnijas laisti apgrozībā ar 1930. gadu. Pašreiz apgrozībā 3 motorvagoni, kuri spēj uzņemt līdz 60 pasažieru. 1928. gadā dzelzceļš pats uzbūvējis pirmo mazo motordrezīnu. Ar Aizputes dzelzceļa pārņemšanu un pievienošanu Liepājas stacijai, arī Aizputes pasažieri varēs baudīt visas tās pašas ērtības, kādas ir pārējiem pasažieriem. bs.

20 gadu dīka stāvoša lokomotīve «lokomotīvu kapsētā».

Liepājas-Aizputes dzelzceļa stacija

24.septembrī, Rīts, Nr.264

Nobeigs Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļa likvidāciju

Latvijas kredītbankas direktors A.Bērziņš paziņo, ka Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļu sabiedrības likvidāciju nobeigs 31.oktobrī, līdz kādam termiņam nepieteiktās tiesības un prasības tiks uzskatītas par dzēstām.

10.decembrī, Kurzemes Vārds, Nr.281

Pārbūves Liepajas-Aizputes dzelzceļu 

Dzelzceļa budžeta komisija galvenā direktora K. B ļ o d n i e k a vadībā šodien atgriezās no Liepājas, kur iepazinās ar dzelzceļa mezgla darbību un racionalizācijas iespējām dzelzceļu galvenās darbnīcās. Liepājas dzelzceļa darbnīcās pabeigta jauna vagonu remonta ēka, bet tuvākā nākotnē paredzēta jaunu mašīnu iegāde un ceļamo krānu ierīkošana. Darbnīcās šinīs dienās uzsākta preču vagonu apgādāšana ar automātisko bremžu ierīcēm. Tāpat pabeigta jauna tipa ratiņu būve liela ātruma pasažieru vagoniem un turpmāk ratiņi vairs nebūs jāieved no ārzemēm. Vistuvākā laikā dzelzceļu darbnīcas izgatavos automobiļu virsbūves. Dzelzceļa budžeta komisija atzina, ka 1 m plato Liepājas — Aizputes dzelzceļu būs jāpārbūvē uz pievedceļu platuma līdzīgi Liepājas — Kuldīgas un Liepājas—Rucavas dzelzceļiem. Ar to būs panākta apvienota pievedceļu saimniecība, kas samazinās ekspluatācijas izdevumus un dos jūtamu darba roku ietaupījumu.

1939

9.janvārī, Valdības Vēstnesis, Nr.6

8. RĪKOJUMS 1939. g. 5. janvārī. Par biļetu pārdošanu braucieniem motorvilcienos pa Liepājas - Aizputes līniju. 

Sākot ar š. g. 10. janvāri biļetes pasažieru braucieniem motorvilcienos pa Liepājas - Aizputes valsts dzelzsceļu liniju no Liepājas, Iļģiem, Grobiņas, Rolavas, Lieģiem, Rāvas, Dunalkas, Marijas un Aizputes uzdodu pārdot šo staciju un pieturu biļetu kasēm. Konduktoriem jāpārdod biļetes vienīgi tiem pasažieriem, kuri brauks motorvilcienā no Krustojuma un arī no Dančiem, Cīravas un pārējām pieturām, kurās šie vilcieni pietur uz pasažieru pieprasījumu. 

Dzelzsceļu galv. direktors K. B l o d n i e k s. Ekspluatac. direktors J. Stakle.

23.februārī, Kurzemes Vārds, Nr.65

Martā sāks pārbūvēt Liepājas- Aizputes dzelzceļa liniju 

Dzelzceļu 9. iecirkņa priekšnieks inženieris Kurzēns mūs informē: «Dzelzceļu virsvalde nolēmusi Liepājas-Aizputes dzelzceļa liniju pārbūvēt līdz šī g. jūnija mēnesim. Darbus, atkarībā no līdzekļu atvēles, paredzēts iesākt marta mēnesī. Satiksmi uz pārbūvētās linijas atklās pēc tam, kad būs gatavi jaunie motorvagoni, kurus laidīs apgrozībā uz minētās linijas. Motori jaunā tipa motorvagoniem no ārzemēm vēl nav saņemti, un kad tos saņems, vagonu būvi varēs nobeigt. Aizputes dzelzceļa linijas satiksmi novirzīs uz Liepājas galveno staciju. Sakarā ar to likvidēs līdzšinējo dzelzceļa staciju ostmalā un nojauktās sliedes izlietos citu liniju būvēm. Reizē ar Liepājas-Aizputes dzelzceļa līnijas pārbūvi, paplašinās ari galvenās stacijas maģistrāli. Līdz krustojumam paredzēts izbūvēt divus tiltus; viens no tiem būs 10 m un otrs — 3 m garš. Visi pārbūves darbi izmaksās apm. 200.000 ls». tl.

20.martā, Valdības Vestnesis, Nr.65

110. RĪKOJUMS. 1939. g. 17. martā. Par motorvagonu pieturu atvēršanu, darijumu pārkārtošanu un dažu pieturu un staciju pārdēvēšanu Liepājas-Aizputes linijā. 

Ar š. g. 4. aprili atveru Liepājas-Aizputes linijā šādas motorvagonu pieturas bez patstāvīgiem tarifa attālumiem: 

1) "Lamaiķi", 5. kilometrā (skaitot no Liepājas) starp Liepāju— Krustojumu, 

2) „Ilgale", 13. kilometrā starp Grobiņu - Rolovu, 

3) „Aistere". 27. kilometrā starp Liegiem - Rāvu, 

4) „Spāgi". 31. kilometrā starp Rāvu - Dunalku. 

5) ..levade", 46. kilomertā starp Dzērvi - Aizputi un 

6) „Tebra", 48. kilometrā starp Dzērvi - Aizputi. 

Reizē ievedu biļetu pārdošanu un bagāžas un ekspressūtijumu pieņemšanu no Liepājas-Aizputes linijas pieturām līdz visām šīs linijas stacijām un pieturām, pārdēvējot Iļģus par "Ezerpils", Dančus par „Tāši" un Mariju par "Dzērve". 100. rīkojumā, kas izsludināts ..Valdības Vēstneša" 1938. g. 67. numurā. 30. tabeli izteikt šādā jaunā redakcijā: VI. Metra (1000 mm) „M" platuma līnija. 30. Liepāja Aizpute.

Piezīme. Biļetes tikai līdz Liepājas-Aizputes linijas stacijām un pieturām. 

Satiksmes ministris B. E i n b e r g s. Dzelzsceļu galv. direkt. K. Blodnieks.

1.maijā, Dzelzceļnieks, Nr.9

Liepājas-Aizputes dzelzceļa pārbūves darbi. 

Pēc Liepājas-Aizputes dzelzceļa pāriešanas valsts īpašuma, izšķīra arī jautājumu par līnijas pārbūvi, pēdējo pievienojot Liepājas dzelzceļa stacijas maģistrālei. Pārbūves darbus uzsāka martā un tos cer nobeigt jūnija mēnesī. Pārbūves darbos ietilpst arī 3 km garas savienojumu līnijas būve no šķirojuma līdz krustojumam. Līnijas posmā izbūvēs arī 2 tiltus. Līnijas uzbēruma būvei izlietos apm. 20.000 kub. mtr. zemes, kuru ņem no Dubeņu grantsbedrēm, kā arī pieved ar vilcienu. Jauno ceļu savienos ar veco līniju, caur ko krustojums vairs nebūs vajadzīgs. Pēc jaunās dzelzceļa līnijas posma izbūves palielināsies kustības drošība un atkritīs vilcienu ātruma samazināšana, kas bija nepieciešams braukšanai pa krustojumu. Aizputes līniju pie škirojuma pievienos Kuldīgas līnijai. Reizē ar minētiem pārbūves darbiem, paplašinās Liepājas stacijas šaursliežu parku, izbūvējot vairākus jaunus ceļus un izveidojot ērtāku ceļu sistēmu. Lai ietaupītu līdzekļus, pārbūvei, izmantos vecās pārmijas un sliedes, ko iegūs izjaucot līniju pie dzelzceļa stacijas Jaunajā ostmalā. Šo staciju likvidēs, ēku pārdodot ūtrupē, vai ari nojaucot. Likvidēs ari izgriežamo tiltu un tā vietā pilsētas valdei būs dota iespēja paplašināt uzbraukumus uz dzelzceļa tilta. Lidzšinējās Aizputes dzelzceļa līnijas preču vagonus pārbūvēs piemērojot tos jaunās līnijas platumam, bet pasažieru vagonus, kas stipri nolaisti, likvidēs. Motorvagonu M1 pārbūvēs normalplatumā un to laidīs apgrozībā uz Vaiņodes-Kalētu līnijas.

11.jūnijā, Kurzemes Vārds, Nr.129

Uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa laidīs apgrozībā jaunu motorvilcienu

LTA. Rīgā, 10. jun. Dzelzceļu komisija galvenā direktora K. Bļodnieka vadībā vakar bija izbraukusi uz Aizputes — Liepājas līniju, lai iepazītos ar 1 m platā sliežu ceļa pāršūšanu uz 750 milimetru platumu. Šī dzelzceļa agrāko galveno staciju Liepājas ostmalā nojauks un tanī vietā pilsētas valde nodomājusi celt modernu benzīna tanku. Zemes darbi un sliežu pārlikšana jau pabeigta un Liepājas dzelzceļu darbnīcās tagad pārbūvē preču vagonus, no kuriem daudzi jau laisti apgrozībā. Aizputes līnijas pasažieru vagoni tā nolietoti, kā pārbūvēt tos neatmaksājas un tādēļ, dzelzceļu Liepājas darbnīcas pasažieru satiksmei būvē īpašus nedalāmus un no abiem galiem vadāmas trīs vagonu grupas, kuras dzīs vietējā vagonā iebūvēts spēcīgs dīzeļmotors. Jaunais motorvilciens varēs uzņemt 120 pasažierus un spēj attīstīt 70 km stundā. Atstatumu starp Aizputi un Liepāju motorvilciens veiks uz pusi īsākā laikā kā līdzšinējais tvaika vilciens.

12.jūnijā, Brīvā Zeme, Nr.129

Modernizēs Liepājas- Aizputes dzelzceļa līniju 

Liepājas - Aizputes dzelzceļam pilnīgi pārbūvēs ritošo inventāru, kas galīgi novecojies. Vecos pasažieru vagonus atvietos jauna veida motorvilcieni. Katrā vilcienā būs 3 motorvagoni, vidējā vagonā iebūvēs spēcīgu dīzeļa motoru, kuru iedarbinot varēs reizē vadīt no abiem vilciena galiem, līdzīgi ielu dzelža, bez apgriešanās gala stacijās. Ātrums paredzēts no 60—70 km stundā, un varēs pārvadāt līdz 120 pasažieru. Jaunajos vilcienos ari 3. klases vagonos būs plati logi un ar drēbi polsterēti pusmīksti sēdekļi. Liepājas - Aizputes stacijas gala punktu pārcels uz galveno staciju. Līdzšinējās Aizputes stacijas vietā Liepājas pilsētas valde būvēs modernu benzina tanku.

18.jūlijā, Kurzemes Vārds, Nr.158

Ceļ jaunu stacijas ēku

Ezerpils (bij. Iļģu) pieturas vietai uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa nebija piemērotas uzgaidāmās telpas pasažieriem. Pašreiz Ezerpils pieturai ceļ jaunu stacijas ēku. Grobiņas stacijā izdarīts remonts un tagad arī bufete atrodas galvenā ēkā.

20.augustā, Kurzemes Vārds, Nr.187

Divas dienas Liepajas-Aizputes dzelzceļš būs slēgts 

Dzelzceļu virsvalde paziņo, ka sakarā ar Liepājas - Aizputes linijas pāršūšamu no metra (1000 mm) platuma pievedceļu (750 mm) platumā, 30. un 31. augustā bū 3 pārtraukta pasažieru, bagāžas, ekspressūtijumu un preču pārvadāšana starp Liepājas - Aizputes linijas stacijām, kā arī satiksme starp šīs linijas un pārējo Latvijas dzelzceļa liniju stacijām. Pārtraukuma laikā atļauts visām dzelzceļu stacijām pieņemt visāda veida sūtījumus nosūtīšanai uz un no Liepajas-Aizputes linijas stacijām, izņemot ātri bojājošās preces un preču vagonsūtijumus no Liepajas-Aizputes linijas stacijām, bet to sūtījumu piegādāšanas termiņi, kuru pārvadāšanas laikā iekrīt 30. un 31. augusts, par šīm dienām pagarināsies.

Lieģu stacija, Liepājas-Aizputes dzelzceļš, 20.gs. 20.gadi

1.oktobrī, Latvija, Nr.28

Liepājas-Aizputes dzelzsceļš pāršūts no 1000 mm platuma uz 750 platumu. Interesanti atzīmēt, ka šis darbs tika paveikts vienā dienā.

1940

6.janvārī, Latvijas Kareivis, Nr.4

Pievedceļos pa lielākai daļai pielaists 40 vai 45 km/st. maksimālais ātrums, bet Liepājas-Aizputes līn. vilcieni ar tvaika lokomotīvēm — 40 km/st., bet motorvagoniem — 55 km/st.

6.aprīlī, Latvijas Kareivis, Nr.76

Slēdz dzelzceļu pieturu. 

Ar 10. aprili darbības niecīgo apmēru dēļ Dzelzceļu virsvalde slēdz vilcienu kustībai Lamaiķu pieturu uz Liepājas-Aizputes līnijas.

7.maijā, Kurzemes Vārds, Nr.105

Vai ta būtu pareizi?

Ar pagājušā mēneša beigām Liepājas-Aizputes dzelzceļš piena sūtījumus vairs nepieņem rītos, kā agrāk, bet pievakarē ap pl. 17. Pirms tam lauksaimnieki varēja agrā rītā novest paredzēto pienu stacijā un pēc tam netraucēti turpināt darbu visu dienu. Tagad nesaprotamu iemeslu dēļ piena sūtīšana atlikta uz vakara vilcienu, sagādājot daudz pūļu un laika patēriņa piena uzglabāšanai svaigā veidā. Vai tiešām tautsaimnieciski attaisnojami, ka lauksaimniekam no sava tik dārgā, karstākā darba laika jāzaudē vairākas stundas piena nogādāšanai stacijā. Daudzi lauksaimnieki gar Liep.-Aizputes dzelzceļu gaida, ka attiecīgās iestādes kautko darīs, lai novērstu lauksaimniekiem lielos laika zudumus un atjaunotu piena sūtīšanu rītos. Lauksaimnieks R. K.

1941

18.jūlijā, Kurzemes Vārds, Nr.15

Rosība dzelzceļa satiksmē 

Dzelzceļu virsvalde sāk atjaunot vilcienu satiksmi uz visām galvenam līnijām. Satiksme atjaunota arī uz pievedceļiem. No Liepājas vilcieni uz Kuldīgu, Rucavu un Aizputi iet pēc līdzšinējiem sarakstiem.

7.septembrī, Kurzemes Vārds, Nr.59

Noņemami boļševiku laiku uzraksti.

Boļševiki un «neuzvaramie» no latvju zemes pazuduši, taču viņu «kultūras» atliekas vēl redzamas dažā labā vietā. Tā, braucot pa Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļu, pie Krustojuma un Tāšu stacijām, blakus vilcienu sarakstam latviešu valodā, atrodas tāds pats saraksts krievu valodā! Jau vairāk kā divi ar pus mēneši pagājuši, kopš beigušies padomistu laiki, un ari viņu uzrakstiem mūsu zemē vairs nav vietas

Liepājas apkaimes dzelzceļu plāns, 1948.g.

TU2-154 lokomotīve uz Liepājas-Aizputes dzelzceļa Liepājas stacijā, 1958.g.

Aizputes stacijā, 1964.g.

Aizputes stacija, 1991.g.

Grobiņas stacija, 2011.g.

Aizputes stacija 2012.g.

Aizputes stacija 2012.g.

Liepājas-Aizputes dzelzceļa stiga mūsdienu topogrāfiskajā kartē. Vietām stiga dabā vairs nav sazīmējama, izņemot dažas netiešas norādes. Šo plānu esmu izveidojis, vadoties no vecajām kartēm, kā arī satelītattēliem. (c) 2014

-----------------------------------------

Attēli: Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Laima Gūtmane, Ventspils muzejs, Toms Altbergs, Aivars Miška, M.Bolšteins, D.Zinovjevs, Pāvels Piļeckijs, A.Rosma, U.Ēlerts u.c.