Liepājā, 1899.gada beigās Celmu un Šķēdes ielu stūrī izveidoja pilsētnieku atpūtas iestādi - lokālu ar nosaukumu "Famīlijas dārzs". Tajā regulāri uzstājās labākie vietējie mākslinieki ar mūzikas un teātra izrādēm, bija ierīkots restorāns un atpūtas telpas. Famīlijas dārzs bija ļoti populāra vieta, taču tas nepiedzīvoja pat Pirmā pasaules kara sākšanos.
 |
| Famīlijas dārzs. Pastkarte no 1902.gada. |
1913.gadā tiek ziņots:
"Nodedzis Famīlijas dārza lokāls" – tā ir vēsts,
kura pārsteidz liepājniekus 30. decembrī. Lielā degšana notikusi 29. decembra
vakarā. Tā ir sestdiena. Ziņa par ugunsgrēku pienāk ap pulksten 21. Uguns, kā
jau mēdz rakstīt, "izcēlusies aiz nezināma iemesla", telpās, kas
atrodas līdzās deju zālei. Plosās vētra un putenis. Ceļš slikts, attālums liels
– pats Lazareva (tag. O. Kalpaka) ielas gals. Ugunsdzēsēji ierodas ar
nokavēšanos. Deju zāle un blakus telpas jau pilnās liesmās. Ugunsdzēsēji cenšas,
lai liesmas nepārmestos uz līdzās esošo Semjona Kļepeņina galdnieku darbnīcu.
Apmēram pēc stundas ēkas tornis sagāžas. Vētras spēks tik liels, ka degošās
pagales aiznes līdz Suvorova (tag. Raiņa) un pat Kaiju ielai, bet "dažas
simts asis attālās koka dzīvojamās mājas bērtin apbērtas ar uguni, bet,
pateicoties sniega kārtai, uguns neizplatās".
Tuvākā vieta, kur ņemt ūdeni, ir ap pusotru versti attālā
Ziemas osta. Te noliek tvaika sūkni, taču ceļš daudzviet aizputināts. Tikai pēc
četru stundu ilgām pūlēm uguni izdodas ierobežot. Drupas turpina degt vēl no
rīta. Postaža ir liela – līdz pamatiem nodegusi deju zāle un galvenā fasāde,
divas mazākas blakus esošas ēkas un dārzā bumbotava, kā arī šķūņi.
Par palīdzību, glābjot, kas vēl glābjams, tiek uzteikti flotes
matroži, kuri pirmie piesteigušies palīgā. Tomēr izglābt izdevies maz.
1914.gadā sākas karš, un pilsētā nekas netiek atjaunots. "Famīlijas dārzam" pieguļošais laukums paliek neapbūvēts un bez plānojuma. Situācija mainās pēc kara un tām sekojošajām Latvijas brīvības cīņām, kad, jaunajai Latvijas brīvvalstij attīstoties, parādās interese par Vislatvijas gaisa satiksmes tīkla izveidi. Tā kā valsts Jūras kara flotes aviācijas eskadra jau uzsākusi izmantot pļavu pie bijušā lokāla savām Fiat CR1 lidmašīnām, tad pilsētas domei šī vieta šķiet piemērotākā jauna lidlauka izveidei. Tā 1922.gada 21.maijā laikraksts "Liepājas Avīze", Nr.113, ziņo: "Liepājas ziņas. Sēdes beigās domnieks Strupp kungs paceļ
jautājumu par aerodroma, t.i., gaisa kuģniecības stacijas ierīkošanu Liepājā.
Priekš tam pilsētas valde atrod par noderīgu laukumu aiz “Familijas dārza”.
Aerodroma ierīkošanu Liepājā dome atzīst par vēlamu."
