Grobiņas pilsētas un apriņķa sabiedriskie darbinieki un uzņēmēji 1892./1893.gads

Informācija no Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch für1892/93.Herausgegeben vonA. W. Kroger, cand. jur., Riga 1892

I. Iestādes un pārvaldes, papildus norādot ministrijas, kurām tās piederīgas.

A. Iekšlietu ministrijas resors

1. Kroņa iestādes un pārvaldes.

Grobiņas-Aizputes apriņķa policijas pārvalde. Apriņķa policijas priekšnieks: barons Carl Drachenfels. Vecākais palīgs: Coll.Assess. Tomaschewsky. 2.iecirkņa jaunākais palīgs: Coll.Assess. Dimitri Nicolajewitsch Braun. 3.iecirkņa jaunākais palīgs: barons P.Rönne. Sekretārs: W.Sadlo. Padomes locekļi: Coll.Secr. Otto Damberg, Wladislaw Kieczewicz.

Zemnieku lietu komisārs: barons Brewern. Rakstvedis: Pikol.

Grobiņas pilsētas demogrāfija laika gaitā

Šajā datu apkopojumā tabulās norādīts Grobiņas iedzīvotāju skaits dažādos laikos, iedzīvotāju nacionālais sastāvs, kā arī ēku skaits Grobiņas pilsētā atsevišķos laika posmos, par kuriem esmu uzgājis kādas statistikas ziņas. Informācija tiks laika gaitā papildināta.

Pirmā tabula. Iedzīvotāju skaits un tautiskais sastāvs.

Grobiņas pilsētas vadītāji un pārvaldes darbinieki

Grobiņas pašvaldības vadītāju un darbinieku saraksts no 1560.gada līdz 1940.gadam. Par senākiem laikiem ziņu pagaidām trūkst, bet informācija tiek papildināta.

Pilsētas pašvaldības vadītāju līdz 1891.gadam dēvēja par "Gerichtsvogt" (aptuveni tulkojot, miertiesnesis) - šis termins nāk no Livonijas ordeņa laikiem, kad ordeņa zemes bija sadalītas komturejās un fogtejās. Fogteju pārvaldniekus dēvēja par "Gerichtsvoigt", tā pēc Grobiņas fogtejas likvidēšanas šis amata nosaukums tika izmantots, lai apzīmētu Grobiņas pilsētas galvu. Tāpat līdz 1894.gadam Grobiņas pilsētas valde sastāvēja no miertiesneša un četriem rātskungiem ("Rathsherrn"). Studējot vēstures avotus, dažkārt grūtības rada tas, ka "gerichtsvoigt" jeb miertiesneša amata nosaukums dokumentos tiek dots personai, kura šajā amatā bijusi senāk, respektīvi, tas paliek kā goda tituls uz mūžu. To varat redzēt zemāk dažos izrakstos no periodikas un pašvaldības dokumentiem.

Deviņi mēneši vācu ieņemtā Kurzemē

Zemāk ievietotais raksts pirmoreiz publicēts 1916.gadā laikrakstā Jaunais Vārds vairākos turpinājumos. Tā autors ir J.Pazare (ļoti iespējams, pseidonīms), un rakstā apskatīta sadzīve un militārā un administratīvā situācija vācu karaspēka 1915.gadā ieņemtajā Kurzemes un Zemgales teritorijā, bet galvenokārt Liepājā un tās apkaimē. Esmu visumā atstājis rakstā izmantoto gramatiku un tajā laikā lietotos vārdus, dažviet pievedot savus paskaidrojumus mazāk zināmiem terminiem. Šajā publikācijā lasītājs var iepazīties ar iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu, vāciešiem ienākot, dažādo tautību savstarpējās attiecības un personiskos uzskatus, kas nereti paslēpti vien starp rindiņām. Iepriekš interneta vidē neesmu saskāries ar līdzīgu aprakstu par Liepāju un tās apkārtni Pirmā pasaules kara laikā, arī vecajos laikrakstos publicētu; papildus Liepājas laikrakstos publicētajām ziņām par bombardēšanu (skatīt periodikas sadaļā) un kara laiku visumā, šis apraksts ir unikāls padziļinātai vēstures izpētei. A.S.

----------------------------------------------------------------

Jaunais Vārds, Nr.31-Nr.120 (1916.gada februāris-jūnijs)

Visas tiesības pēc 20.marta 1911.gada likuma patura autors. Pārdrukāšana bez autora atļaujas aizliegta. J.Pazare

Ievadam

Šo rindiņu rakstītājs pēc pirmā vācu iebrukuma, 1915.gada aprīlī, bij spiests palikt Kurzemē, Liepājā un nodzīvoja tur līdz 1916.g. janvārim, kad, pateicoties izdevīgam gadījumam laimējās ar kuģi no Liepājas caur Klaipēdu, Dancigu un Svinemindi [vācu Swinemünde, tagad Świnoujście Polijā] nokļūt Zviedrijas ostas pilsētā Malmē. Diemžēl, aiz viegli saprotamiem iemesliem autors ir spiests noklusēt bēgšanas sīkumus, jo pretējā gadījumā par to varētu bargi ciest viņa bēgšanas pabalstītāji un līdzzinātāji.

Dzīvojot pēc vācu iebrukuma deviņus mēnešus Kurzemē, autoram bijusi izdevība pa šo laiku apstaigāt plašus Kurzemes apgabalus, sākot no Palangas gar Baltijas jūrmalu līdz Liepājai, Ventspilij un Dundagai, kā arī citas lielākas Kurzemes pilsētas un apdzīvotas vietas Lejaskurzemē. Starp citu autors bijis Aizputē, Durbē, Sakās, Kuldīgā, Saldū, Skrundā, Priekulē, Vaiņodē, Jelgavā, Bauskā, Možeikos, Šauļos, Skodā un citur. Laimīga atgadījuma dēļ autoram pa šo laiku bijusi arī izdevība tuvāki iepazīties ar dažiem vācu virsniekiem un kādam oficieram tas bijis pat tuvs mājas draugs.

Bez plašiem novērojumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem autoram izdevies izvest līdzi arī dažus savus piezīmējumus, kā arī dažus eksemplārus Kurzemē izdotus laikrakstus vācu un latviešu valodā, vācu civilpārvaldes, kara iestāžu un pilsētas valžu drukātus sludinājumus, rīkojumus un paziņojumus. Pieturoties pie šiem materiāliem, kā arī personīgiem novērojumiem un piedzīvojumiem, autors centies attēlot dzīvi un apstākļus Kurzemē tādus, kādi viņi patiesībā ir, neielaižoties nekādos pārspīlējumos ne uz vienu, ne otru pusi. Par nožēlošanu, cik no laikrakstiem redzams, mūsu prese, sevišķi galvas pilsētas laikraksti, šai ziņā daudz nogrēkojuši, pasniegdami gan ar nolūku, gan maldināti, sensacionālas ziņas un tēlodami dzīvi Kurzemē gan pārāk rožaini, gan arī pārāk tumšām krāsām.

Liepājas-Aizputes apriņķu policija 20 gados. 1939.gada raksts

Kurzemes Vārds, 1939.gada 1.jūlijā

Valsts iekšējais miers, kārtība un drošība ir katra pilsoņa goda un sirds lieta. Par šo drošību, kārtību un iekšējo mieru stāv policijas darbinieku saime, kas 1. un 2. jūlijā atskatās uz 20 gadu pastāvēšanas svētkiem. 

PIRMĀ LATVIEŠU POLICIJA LIEPĀJAS APRIŅĶĪ. Liepājas-Aizputes apriņķu policijas darbība sākās no 1918. gada decembra vidus, kad pirmajam Liepājas apriņķa priekšniekam Fricim Tilgalim tika uzdots noorganizēt policiju Liepājas apriņķa pagastos. Pirmā apriņķa priekšnieka darbs nebija viegls. Apriņķa teritorija bija vēl pakļauta okupācijas varai, kura Latvijas valdību, viņas rīkojumus un darbiniekus neatzina un pat vajāja. Tāpat darbiniekiem nebija vajadzīgās prakses policijas lietās, nebija vajadzīgo instrukciju un norādījumu. Trūka arī policijas darbam piemērotu cilvēku ar vajadzīgo izglītību un piedzīvojumiem, jo lielākā daļa ieroču nest spējīgo pilsoņu atradās armijā, vai arī nebija vēl atgriezušies no Krievijas vai gūsta. Analoģisks stāvoklis bija ari pirmajam Aizputes apriņķa priekšniekam Dāvim Miesiņam, kas šī apriņķa policiju vadija līdz 1921. gada 1. septembrim.

Grobiņas demogrāfiskā statistika 1897.gadā

No N.A.Troiņicka "Перепись населения. т.19 Курляндская губерния", 1905.g., Pēterburga

Pilsētas iedzīvotāju skaits (pēc 1897.gada datiem):

1490, kas sastāda 0,96% no visas guberņas pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.

Iedzīvotāji sadalās šādi - 763 vīrieši, 727 sievietes, tostarp 103 cilvēki, kas Grobiņā apmetušies īslaicīgi, kā arī 20 ārvalstu pilsoņi. No kopējā iedzīvotāju skaita lasīt un rakstīt pratēji 74,6% (starp citu, labākais rādītājs starp visām guberņas pilsētām). 

Pēc dzimšanas vietas, Grobiņas iedzīvotāji sadalās šādi - 977 dzimuši Grobiņas apriņķī, 374 dzimuši citviet Kurzemes guberņā, 122 dzimuši citās guberņās, 17 dzimuši ārpus Krievijas impērijas.

Pēc iedzīvotāju kārtas tie sadalās šādi - 38 muižniecības pārstāvji, 641 pilsētnieks, 774 zemnieki, 20 ārvalstu dienestā nodarbinātie, 17 citi.

Par vēlā dzelzs laikmeta sudraba atradumiem Latvijā

R.Šnores raksts izdevumā "Senatne un Māksla", Nr.2, 1938.gada 1.aprīlī.

Pie līdz šim maz izpētītiem Latvijas senvēstures novadiem pieskaitāmi kultūrvēsturiskā un numismatiskā ziņā vērtīgie sudraba atradumi. Šī materiāla zinātniskā apstrādāšana sniedz ļoti interesantus rezultātus, kas palīdz apgaismot un noskaidrot mūsu senvēsturisko laiku saimnieciskās dzīves apstākļus, kultūras sakarus ar citām zemēm, satiksmes ceļus, apgrozībā bijušos maksāšanas līdzekļus resp. naudas veidus u. t. t. Tie var sekmēt arī viena otra līdz šim nenoskaidrota jautājuma vai problēmas tuvināšanu atrisinājumam. Arī šī raksta nolūks ir — pieskarties vienai Latvijas vēstures problēmai un mēģināt to apgaismot, dibinoties uz novērojumiem un savāktā datu materiāla par Latvijā atrasto seno sudrabu. 

Iļģu muiža un tās pusmuižas mūsdienās, 2016.gada augusts

Biržmuiža (Birshof)

Vecais muižas centrs atradās ceļu krustpunktā - Z-D virzienā Tāšu-Grobiņas senais ceļš, A-R virzienā - senais Grobiņas apkārtceļš no Iļģu muižas uz Grīzupi.

Zemnieku brīvības cīņas Kurzemē, 1794.gads

V.Smilgas raksti, 1937.gads

Kurzemes zemnieku brīvības cīņas 1794. gadā 

Tikai daži vēsturnieki nedaudzās rindiņās pieskaras 1794. g. lielajiem notikumiem Kurzemē un Zemgalē, kad poļu un leišu brīvības cīnītāju ierosināti un atbalstīti, ari latviešu zemnieki vairākos novados nometa dzimtbūšanas važas un pulcējās zem brīvības cīņu karogiem. Mūsu rīcībā nākušas vairākas šo notikumu liecības, kā arī daži dokumenti, kurus publicēsim, lai sagādātu materiālus šo cīņu pilnīgākai vēsturei. Iepriekš īsumā pakavēsimies pie apstākļiem, kas šīs cīņas izsauca. Pateicoties pārmērīgai muižniecības varai, Polijas valsts iekšēji novājinājās un 18. g. simtenī strauji tuvojās savam sabrukumam. Ap 1750. gadiem Polija nokļuva Krievijas iespaidā, bet it sevišķi pēc tam, kad Krievijas tronī nāca viltīgā un varas kārā Katrīna II, sākās Polijas sadrupināšana. Atbalstot valdībai un Polijas patriotiem naidīgo opozīciju, ar bagātiem kukuļiem pērkot sev piekritējus un radot iekšējas intrigas, Krievija galīgi novājināja Poliju. Slepeni sazinājusies ar Austriju un Prūsiju, Krievija 1772. gadā panāca Polijas valsts pirmo dalīšanu. 

Grobiņas pilsētas sabiedriskie darbinieki, 1913.gads

Pilsētas pārvalde

Vecākais - Frīdrihs Rozenbergs

Nodokļu pārvalde

Vecākais - Ernests Zundmanis
Locekļi - Ludvigs Neireiters, Jānis Jaunzems

Ārsts

Apriņķa ārsts - Roberts Mauriņš

Pilsētas bāriņtiesa

Priekšsēdētājs - Ernests Zundmanis

Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš

Stacijas "Grobiņa" priekšnieks - Daniels Šnekenbergs

165 jauni māju vārdi Medzē, 1939.gads

no Kurzemes Vārda, Nr.210, 1939.gada 15.septembrī

(Ar sarkanu krāsu atzīmēts vecais māju nosaukums)

------------------------------------------------

1937.gada 24.martā, kā ziņo Kurzemes Vārds, Medzes pagastā Andreja Gutmaņa saimniecībai «Dīķi» apstiprināts jaunais nosaukums — «Ausekļi».

------------------------------------------------

1938.gadā, Kurzemes Vārds raksta: "Medzes pagasta valde ierosinājusi pārdēvēt 169 māju nosaukumus. Pagastā ir daudz mājas vienādiem vārdiem, vai salikti un nelatviski nosaukumi, kā: «Kadik — Putni», «Mikel — Zegelniek», «Gudde», «Zabbe», vai «Joze — Dreije», «Kalne — Kuške» , jeb atkal «Ketter — Ozoli», vai «Pinke un Kence». Šīm saimniecībām dos jaunus un latviskus māju vārdus.

------------------------------------------------

Jaunumi, 2016.g. marts

Sveiki! Dažu pēdējo nedēļu laikā esmu pievienojis blogam divas jaunas sadaļas - "Grobiņas periodika" un "Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš" (skatīt saites ekrāna labajā pusē). Abi šie projekti ir joprojām tapšanas stadijā, taču esmu pie tiem strādājis jau dažus gadus, un sakrājies visai daudz datu, kurus nolēmu labāk publicēt. Grobiņas periodikas raksti tiks papildināti dažas reizes mēnesī ar informāciju, kas aptver uzreiz veselu gadu. Liepājas-Aizputes dzelzceļa sadaļa tiks papildināta biežāk, taču ar atsevišķiem rakstiem/attēliem.

Papildus abām šīm sadaļām joprojām strādāju pie lielāku rakstu tulkošanas, kurus varēsiet redzēt šajā lapā, kā arī dažiem citiem projektiem, kas kādreiz ieraudzīs dienas gaismu kā jaunas bloga sadaļas.

Nobeigumā vēlos aicināt tos, kam ir kāda informācija - gan rakstiska, gan vārdiska, gan attēlu formā - padalīties, lai varu aizpildīt robus vēsturē un veidotos pilnīga aina. Varat komentēt šeit, vai arī sūtīt e-pastu uz artis.silinsh@gmail.com , kā arī, protams, sociālajos tīklos kā draugiem.lv vai facebook.com . Paldies jau iepriekš!