Par Augusta muižas pievienošanu Grobiņai, 1920.g.

Augusta muižas namelnieku zemes pievienošana Grobiņas pilsētai notika 1920.gada 31.maijā ar ministru kabineta lēmumu.

Augusta muižas namelnieku nometne izcēlās (radās) 1903.gadā, jo tieši šinī gadā kādas 20 personas iepirka no bijušā Grobiņas draudzes mācītāja Veides mantiniekiem piederošās Augusta muižas zemes dažādā apmērā zemes gabalus, sākot no 1/2 līdz 6 pūrvietām, - pavisam 57 1/2 pūrvietas. Šī zemes platība atrodas starp Grobiņas pilsētu un tagadējo Grobiņas mācītāja muižu, pie kam uz dienvidiem Augusta muižas namelnieku zemēm dabiska robeža (Ālandes upe) ar Grobiņas pagastu, uz ziemeļiem robežas saietas ar Grobiņas pilsētas robežām, uz rītiem ar Grobiņas mācītāja muižas robežām, bet uz vakariem ar Grobiņas pilsētas parku un vecās pils atliekām. Tā tad Augusta muižas namelnieku zeme stāv ciešos dabisku robežu sakaros ar Grobiņas pilsētu. 

Augustmuižas namelnieku zemes teritorija mūsdienu Grobiņas pilsētas plānā.

Agrārā reforma 20.gs. sākumā. No avīžu ziņām.

Āgrārā reforma Liepājas apriņķī

Līdz 1921.gada 15.martam Liepājas apriņķī bija parcelētas un sadalītas tikai bijušās kroņa muižas. Lielā Nīderbartavas (jeb Nīcas) muiža tika sadalīta starp Latvijas karavīru ģimenēm. Tā kā nebija prasību no bezzemniekiem, Rucavas muižas tika sadalītas starp mazāku zemes gabalu īpašniekiem pret cesijām valsts fondā, lai no tām būtu regulāri ieņēmumi. Pēc muižu sadalīšanas atradās bezzemnieki un pieprasīja zemi, atļaujoties izrādīt fizisku pretestību vietējai zemes ierīkošanas komisijai.

Atsavināto privātmuižu zemes sadalīšana cītīgi turpinās, tomēr zemesgabalu pārņemšana un nodošana jaunajiem īpašniekiem ilgs līdz 1922.gada Jurģiem. Šo saimniecību pārvaldība tiek piešķirta labticīgā nomā ar noteiktu termiņu uz 1 gadu, sākot ar 1921.gada 23.aprīli. Turīgākās muižas tiks piešķirtas bijušajiem iemītniekiem jeb īrniekiem, pārējās jauniem īrniekiem vai kooperatīviem. Augļu dārzi un zivjaudzētavas tiks iznomātas izsolēs. Šādā veidā varētu izvairīties no straujas pārejas no lielsaimniecībām uz mazām saimniecībām.

Grobiņas pilsēta un apkārtne. 1826. un 1841.gada dati.

No Herborda Karla Frīdriha Bīnemana fon Bīnenstamma darba "Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland [...]", E.A. Pfingstena pārraudzībā, 1841. (iekavās dota informācija no 1826.gada izdevuma).

Kurzemes guberņas Aizputes apriņķis.

Aizputes apriņķis robežojas ar Kuldīgas apriņķi, Baltijas jūru, Prūsijas ķeizaristi un Viļņas guberņu un savā 4062 11/12 kvadrātverstu lielajā teritorijā iekļauj trīs pilsētas - hauptmaņu pilsētas Aizputi un Grobiņu, kā arī kroņa pārraudzībā esošo Durbi, ar 9 baznīcu iecirkņiem, 24 kroņa muižām, 138 privātmuižām, 15 ev. lut. mācītājmuižām ar 28 baznīcām, 3 Romas katoļu mācītājmuižām ar 5 baznīcām, 6 kroņa mežniecībām un apakšmežniecībām un 2 citām kroņa vidmēm.

Grobiņa (Grobin, Grohbine) - pilsētas valdes un apriņķa tiesneša sēdeklis, atrodas līdzenā vietā, Ālandes upes krastā uz Jelgavas-Liepājas ceļa, un ir 168 verstis attālu no vienas, un 11 verstis - no otras. Hercogs Frīdrihs Kazimirs 1695.gadā devis pilsētas tiesības un 1697.gadā - pilsētas zīmogu. Šeit atrodas sena pils, kura vēl līdz pagājušā (18.) gadsimta beigām bija labā stāvoklī un arī apdzīvota, taču tagad jau visai sabrukusi. Pili, saskaņā ar nostāstiem, cēlis Dītrihs fon Grīningens, un tā bijusi

Akmens laikmeta apmetnes Ālandes upes ielejā

Autori: Egita ZIEDIŅA*, Valdis BĒRZIŅŠ**, Laimdota KALNIŅA***, Ivars STRAUTNIEKS*** 

2007

Ālandes upes ieleja atrodas Kurzemes rietumos, Liepājas rajonā. Tā šķērso Vērgales, Medzes pagastu un Grobiņas lauku teritoriju. Ālandes upes ieleja ir izteiksmīgs pazeminājums zemes virsas reljefā Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļrietumos. Ālandes ieleja ir tikai daļa no Ālandes–Tāšu pazeminājuma. Pazeminājumam cauri plūstošā Ālandes upe manto leduslaikmeta beigās izveidojušos ledājkušanas ūdeņu noteces ieleju. Lai labāk izprastu apstākļus apdzīvotībai Ālandes upes ielejas apkārtnē, apkopoti kvartārģeoloģiskie dati par šo teritoriju. Domājams, ka ledus laikmeta beigās garenstieptais pacēlums pie Kapsēdes un Medzes, rietumos no Ālandes upes ielejas, bija sala (Tracevskiy u.c. 1984; Veinbergs 1986). Pazeminājuma zemāko daļu aizņēma virkne ezeru, no kuriem saglabājies Tāšu ezers.