Grobiņa 1860.gadā. Statistika.

Grobiņa - apriņķa pilsēta

1867.gada neapstiprinātais ģerboņa projekts.

Grobiņas pilsētas maģistrāts (valde):

• Miertiesnesis (pilsētas galva): Johann Jacob Stach
• Rātskungi: Johann Gottfried Roeske
                  Carl Wilhelm Kaminsky
                  Ignatius Range
                  Carl Schwarzhoff
• Sekretārs: Heinrich Sorensen
• Reģistrators: Friedrich Roerich, kurš ir arī pilsētas kases grāmatvedis
• Ģilžu vecākie: Carl Schwarzhoff
                        Johann Heinrich Hein
• Cietuma pārvaldnieks: Alexander Nowitzky

Grobiņas pasta nodaļas vadītājs: Georg Hemmingk
Ārsts: pilsētas ārsts Henry Robert Melville
Aptieka: provizors Alexander Friesendorff
Elementārskolas pasniedzējs: vieta vakanta (vēlāk darbu uzsāk pasniedzējs Schabert)

Apriņķa kroņa mežzinis Grobiņā: seržants Theodor Krause

Grobiņas apakšmežniecības mežzinis: Carl Fahrenhorst

Grobiņas fogti (līdz 1560.g.)

• 1428 Goswin von Ascheberg
• 1430 Wennemar Plater
• 1435 Friedrich II von Helfenstein-Wiesensteig (1408-1483)
• 1451 Dietrich von Dincklage
• 1456 Jakob Vogt
• 1458 Wilhelm von Hugenpoet
• 1478—1486 Wennemar Plater von dem Broele

Kad celta Grobiņas Livonijas ordeņa pils?

Sākšu uzreiz ar īsu atbildi - konkrētu, pilnīgi drošu gadskaitli nevar nosaukt. Vismaz pagaidām, jo pieļauju varbūtību, ka starp daudzajiem Livonijas ordeņa dokumentiem, kas agrāk glabājās Kēnigsbergas arhīvā, ir arī kāds, kurā pils celšanas fakts ir pieminēts. Arhīvs Otrā pasaules kara laikā ir cietis, liels skaits dokumentu aizvesti citur (Vācijā, Igaunijā, Polijā, Krievijā). Šobrīd publiskā telpā pieejamajos dažādos avotos uzrādās dažādi datumi -

• www.vietas.lv rakstīts, ka 1253.gadā (sākotnējais avots, protams, nav norādīts);

• Das Ausland: Wochenschrift für Länder- u. Völkerkunde, Volume 14, Cotta, (1841), rakstīts, ka no 1245.-1250.g. (mestra Dītriha fon Grīningena vadībā, un viņš tur palicis par fogtu);

• Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland), Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen, (1990) rakstīts, ka pirmā Ordeņa pils būvēta 1245.gadā, kurši to iekarojuši 1260.gadā, savukārt ordenis to iznīcinājis (nodedzinājis) 1262.g., karagājienā no Kuldīgas, un jauno ordeņa pili uzbūvēja vispirms tikai 1290.gadā;

Izrakumi Grobiņas Priedainē 1929.-1930.gadā

Prof. Birgers Nermans

Savas 1929.gada vizītes laikā Grobiņā Pieminekļu valdes inspektore Tabakas kundze uzzināja, ka uz austrumiem pilsētas tuvumā atrodas senkapi ar uzkalniem, un par to ziņoja Pieminekļu Valdei*.

Kapulauks atrodas uz bijušās mācītājmuižas zemes netālu no Ālandes upes, kas plūst cauri Grobiņai un ietek Liepājas ezerā. Reljefu šeit veido neliels pakalns upes krastā (fotogrāfija 2.attēlā). Te esmu atradis ne mazāk kā 430 uzkalnus, pa lielākai daļai ļoti labā stāvoklī, tikai daži vairāk vai mazāk bojāti. 1.attēlā redzama plašāka senkapu karte. No tās izriet, ka lauks ir sākotnēji bijis daudz lielāks. Rietumos un ziemeļaustrumos apbedījumi atrodas blakus tīrumiem, bet dienvidaustrumos tagad  (1930) redzams dārzs. Nedaudz uz ziemeļiem no kapulauka mūsu izrakumos tika atrasts šķēpa uzgalis, kas šobrīd glabājas muzejā Liepājā; tas nāk no aptuveni tā paša laika posma kā senkapu atradumi – formu diemžēl nevaru tuvāk aprakstīt – tādēļ domājams, ka tas sākotnēji bijis vienā no apbedījumiem. Kapulauka augsne sastāv no smilts un tagad lielākoties apaugusi ar priedēm. Pirmā pasaules kara laikā šeit izraktas dažas tranšejas.

Izrakumi Smukumu līdzenajā kapulaukā, 1930.

Prof. Birgers Nermans

Grobiņas mazpilsēta atrodas aptuveni 12 km uz austrumiem no Liepājas, blakus Ālandes upei, kas ietek Liepājas ezerā, kas pats ir caur īsu kanālu savienots ar Baltijas jūru; pilsēta šobrīd atrodas aptuveni 6 km no upes ietekas ezerā. Tieši uz dienvidiem no pilsētas (karte 1.attēlā) ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas zems zemes uzkalns (foto un plāns 2., 3. attēlā), kas gadu desmitiem ticis izmantots grants rakšanai. Šeit laika gaitā gaismā nācis liels daudzums senlietu, neskaitot tās, kas nokļuvušas ekspertu rīcībā. 1929.gada jūlijā vairākos kapos tika uzieti atradumi*, un, pateicoties Grobiņā dzīvojošā skolotāja Deidera kunga uzmanībai, tie tika saglabāti un nosūtīti uz Rīgu Pieminekļu valdei. Profesors Francis Balodis nekavējoties ieradās atradumu vietā un atklāja divus citus apbedījumus (plāns 2. attēlā, apbedījumi nr. 1, 43)**. 

Grobiņas pilsētas iedzīvotāji 1684.gadā

V.Rēders (1938.g.) - tulkots no vācu valodas

Savā darbā „Materialen zur Kurländischen Genealogie aus den ältesten Kirchenvisitations-Rezessen und Kirchen(rechnungs)-Büchern von Grobin”, kas publicēts izdevumā „Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik” (1904.g., 134.-175.lpp.), Oskars Stavenhāgens sniedz bagātīgu materiālu par Grobiņas iedzīvotājiem 16. un 17.gadsimtā. Viņa jaunākais avots ir mācītāja Kristofera Rihtera (Christophorus Richter) pieraksti no 1638.-1678.g.

Livonijas ordeņa Grobiņas pils. Raksturojums.

Pils atrodas uz izvirzījuma Ālandes upes krastā, kur upe uzpludināta, izveidojot Grobiņas ūdenskrātuvi (agrāk - dzirnavu dīķi). Uzkalns ir tikai nedaudz augstāks par Lielās ielas līmeni, un to no divām pusēm apskalo upe, bet pārējās izrakti nocietinājumu grāvji. Ārējās nocietinājumu sienas veido 58 m garu un 34 - 38,60 m platu būvju sistēmu.

 
Grobiņas ordeņa pils/pilsdrupu plāns 20.gs. 20.gados (rietumu korpuss mūsdienās nav saglabājies)



Grobiņas ordeņa pils dienvidu korpusa 2.stāva plāns 20.gs. 20.gados.

Livonijas ordeņa Grobiņas pils (Grobin, Crobyn). Īsa vēsture.

(no wikipedia latviešu valodā ar maniem papildinājumiem)

Sākotnējā ordeņa pils būvēta 13.gadsimtā. Nav skaidri zināms šīs pils celšanas laiks un vieta, taču vairākos avotos minēts laika posms ap 1245.-1251.g., kad ordeņa mestra Dītriha fon Grīningena vadībā Kurzemē tika uzbūvētas vairākas pilis (to skaitā Kuldīgā un Embūtē). Pils bijusi no koka.

1328.gadā Livonijas ordenis atdeva Mēmeles apgabalu Prūsijas ordenim. Iespējams, drīz pēc tam Grobiņas pils uzcelta no jauna upes labā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 metrus no Skābāržkalna, un šo mūra pili turpmāk pārvaldīja Kuldīgas komturam pakļauts Grobiņas fogts. Pils atradās uz senā Prūsijas ceļa, vidū starp Mēmeli un Kuldīgu, un tādējādi bija nozīmīgs reģiona cietoksnis. Tā bijusi taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo korpusu dienvidu spārnā un ar vārtu torni rietumu sienas vidū. 14. gadsimtā visapkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. Mestrs Gosvins fon Herike pili parbūvējis un paplašinājis ap 1347.gadu. kā fogta sēdeklis (1399 - 1590) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē pie stratēģiski svarīgā ceļa uz Prūsiju tā tika nostiprināta un vairākkārt pārbūvēta. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1560. gadā Livonijas kara laikā Grobiņas pili līdz ar visu fogteju par 50000 guldeņiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. Ķīlas līgums tika parakstīts 1560.gada 5.maijā Rēvelē, taču hercoga ierēdņi Grobiņas pili bija pametuši jau 28.-30.aprīlī.