Grobiņas iestāžu un iedzīvotāju saraksts, 1912.gads

Pilsētas pārvalde

Pilsētas vecākais: Fr.Rozenbergs
Viņa palīgs: E.Treimanis
Deputāti: J.Brūns, E.Treimanis, J.Grietēns, J.Poriņš, J.Rieksts,M.Leigūts, J.Mizens, J.Kuške, M.Poperts
Rakstvedis: J.Grietēns

Biedrības un kases

Pasta krājkase - pārvaldnieks pasta priekšnieks F.Vītiņš

Krāj- un aizdevu sabiedrība - dibināta 1882.gadā - direktori: mācītājs Ed.Vīkbergs, M.Poperts, P.Leije; revidenti: J.Dūcmanis, J.Gūtmanis; kasieris un rakstvedis J.Grietēns.

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība - viceprezidents R.Nedesons, valdes locekļi: Fr.Rozenbergs, M.Poperts; kandidāti: S.Brauers, V.Priede; revīzijas komisija: Dr.Mauriņš, P.Leija, E.Treimanis; sekretārs A.Kārkliņš, kasieris J.Grietēns, inventāra pārzinis J.Krūmkalns, priekšnieks J.Jaunzems, palīgs K.Rozentreters, vadu priekšnieki: M.Aronstamms, P.Neuperts, J.Salmansons, K.Ozoliņš.

Grobiņas pilsēta 1940.gadā

Pilsēta Liepājas apriņķī ar 1074 iedzīvotājiem (1935. g.) Dibināta 1290. gadā. Pilsētā pēc pastāvošo administrativo robežu grozīšanas 1929. gada decembrī ir 280 gruntsgabali, no kuriem 135 vecpilsētas dajā un 145 valsts zemes fonda sadalītie apbūves gabali, uz kuriem 104 koka, 48 mura un 29 jaukta materiāla nami, to starpa 2 lauksaimnieciska rakstura saimniecības, 27 apbuvējušies uz piešķirtiem apbūves gabaliem un vasarnīcu rajona 9 vasarnīcas. Pilsētā dzelzc. stac. Grobiņa un piestātne Ezerpils uz Liepājas- Aizputes dzelzc. 

Pilsētas valde, Lielā 57 tālr. 2.

Dr. Oto Evaldsons, pils. vecākais, pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs un Liepājas apriņķa skolu valdes loceklis. Lielā 43 tālr.22.
Indriķis Grimsts, pils. valdes loc. Alandes 4.
Voldemārs Punnenovs, pils. valdes loceklis, bāriņtiesas loceklis un pamatskolas priekšnieks. Skolas 2 tālr. 27.
Arvēds Stintmanis, pils. sekretars-gramatvedis, pilsētas bāriņtiesas sekretārs, pilsētas un Grobiņas pagasta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Dzirnavu 7. 

Grobiņas pilsēta 1936.gadā

I. Vispārīgs apskats

Pilsēta robežo ar Grobiņas pagastu (robežas kopgarums 13.4km); platība 5 kv.km; attālumi (no pilsētas valdes): tuvākā dzelzceļa stacija Grobiņa - 1km; Rīga - lietojot dzelzceļu 214km, vienīgi pa zemes ceļu 223km. Pilsētas tagadējās (1936) administratīvās robežas apstiprinātas 1929.gada 20.decembrī. 

Dzīvojamo ēku skaits 171, no tām mūra - 46, koka - 104, jaukti mūra un koka nami - 21; pie kam 161 nams ir vienstāva, un 10 - divstāvu ēkas. Dzīvokļu kopskaits 380, no tiem 115 istabas-virtuves, 134 vienistabas, 75 divistabu, 39 trīsistabu, 11 četristabu, 2 piecistabu, 1 sešistabu, 3 septiņistabu dzīvokļi. Dzīvokļu skaits: ar elektrisku apgaismošanu 107, ar ūdensvadu 5. Dzīvokļu ar centrālo apkurināšanu nav.

Iedzīvotāju kopskaits 1074, no tiem 466 vīrieši un 608 sievietes. Iedzīvotāji pēc tautības sadalās sekoši: 926 latvieši, 95 žīdi, 23 vācieši, 8 lietuvieši, 4 poļi, 3 lielkrievi un 15 pārējo tautību.

Grobiņas pilsētas un apriņķa sabiedriskie darbinieki un uzņēmēji 1892./1893.gads

Informācija no Kurländisches Verkehrs- und Adressbuch für1892/93.Herausgegeben vonA. W. Kroger, cand. jur., Riga 1892

I. Iestādes un pārvaldes, papildus norādot ministrijas, kurām tās piederīgas.

A. Iekšlietu ministrijas resors

1. Kroņa iestādes un pārvaldes.

Grobiņas-Aizputes apriņķa policijas pārvalde. Apriņķa policijas priekšnieks: barons Carl Drachenfels. Vecākais palīgs: Coll.Assess. Tomaschewsky. 2.iecirkņa jaunākais palīgs: Coll.Assess. Dimitri Nicolajewitsch Braun. 3.iecirkņa jaunākais palīgs: barons P.Rönne. Sekretārs: W.Sadlo. Padomes locekļi: Coll.Secr. Otto Damberg, Wladislaw Kieczewicz.

Zemnieku lietu komisārs: barons Brewern. Rakstvedis: Pikol.

Grobiņas pilsētas demogrāfija laika gaitā

Šajā datu apkopojumā tabulās norādīts Grobiņas iedzīvotāju skaits dažādos laikos, iedzīvotāju nacionālais sastāvs, kā arī ēku skaits Grobiņas pilsētā atsevišķos laika posmos, par kuriem esmu uzgājis kādas statistikas ziņas. Informācija tiks laika gaitā papildināta.

Pirmā tabula. Iedzīvotāju skaits un tautiskais sastāvs.

Grobiņas pilsētas vadītāji un pārvaldes darbinieki

Grobiņas pašvaldības vadītāju un darbinieku saraksts no 1560.gada līdz 1940.gadam. Par senākiem laikiem ziņu pagaidām trūkst, bet informācija tiek papildināta.

Pilsētas pašvaldības vadītāju līdz 1891.gadam dēvēja par "Gerichtsvogt" (aptuveni tulkojot, miertiesnesis) - šis termins nāk no Livonijas ordeņa laikiem, kad ordeņa zemes bija sadalītas komturejās un fogtejās. Fogteju pārvaldniekus dēvēja par "Gerichtsvoigt", tā pēc Grobiņas fogtejas likvidēšanas šis amata nosaukums tika izmantots, lai apzīmētu Grobiņas pilsētas galvu. Tāpat līdz 1894.gadam Grobiņas pilsētas valde sastāvēja no miertiesneša un četriem rātskungiem ("Rathsherrn"). Studējot vēstures avotus, dažkārt grūtības rada tas, ka "gerichtsvoigt" jeb miertiesneša amata nosaukums dokumentos tiek dots personai, kura šajā amatā bijusi senāk, respektīvi, tas paliek kā goda tituls uz mūžu. To varat redzēt zemāk dažos izrakstos no periodikas un pašvaldības dokumentiem.

Deviņi mēneši vācu ieņemtā Kurzemē

Zemāk ievietotais raksts pirmoreiz publicēts 1916.gadā laikrakstā Jaunais Vārds vairākos turpinājumos. Tā autors ir J.Pazare (ļoti iespējams, pseidonīms), un rakstā apskatīta sadzīve un militārā un administratīvā situācija vācu karaspēka 1915.gadā ieņemtajā Kurzemes un Zemgales teritorijā, bet galvenokārt Liepājā un tās apkaimē. Esmu visumā atstājis rakstā izmantoto gramatiku un tajā laikā lietotos vārdus, dažviet pievedot savus paskaidrojumus mazāk zināmiem terminiem. Šajā publikācijā lasītājs var iepazīties ar iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu, vāciešiem ienākot, dažādo tautību savstarpējās attiecības un personiskos uzskatus, kas nereti paslēpti vien starp rindiņām. Iepriekš interneta vidē neesmu saskāries ar līdzīgu aprakstu par Liepāju un tās apkārtni Pirmā pasaules kara laikā, arī vecajos laikrakstos publicētu; papildus Liepājas laikrakstos publicētajām ziņām par bombardēšanu (skatīt periodikas sadaļā) un kara laiku visumā, šis apraksts ir unikāls padziļinātai vēstures izpētei. A.S.

----------------------------------------------------------------

Jaunais Vārds, Nr.31-Nr.120 (1916.gada februāris-jūnijs)

Visas tiesības pēc 20.marta 1911.gada likuma patura autors. Pārdrukāšana bez autora atļaujas aizliegta. J.Pazare

Ievadam

Šo rindiņu rakstītājs pēc pirmā vācu iebrukuma, 1915.gada aprīlī, bij spiests palikt Kurzemē, Liepājā un nodzīvoja tur līdz 1916.g. janvārim, kad, pateicoties izdevīgam gadījumam laimējās ar kuģi no Liepājas caur Klaipēdu, Dancigu un Svinemindi [vācu Swinemünde, tagad Świnoujście Polijā] nokļūt Zviedrijas ostas pilsētā Malmē. Diemžēl, aiz viegli saprotamiem iemesliem autors ir spiests noklusēt bēgšanas sīkumus, jo pretējā gadījumā par to varētu bargi ciest viņa bēgšanas pabalstītāji un līdzzinātāji.

Dzīvojot pēc vācu iebrukuma deviņus mēnešus Kurzemē, autoram bijusi izdevība pa šo laiku apstaigāt plašus Kurzemes apgabalus, sākot no Palangas gar Baltijas jūrmalu līdz Liepājai, Ventspilij un Dundagai, kā arī citas lielākas Kurzemes pilsētas un apdzīvotas vietas Lejaskurzemē. Starp citu autors bijis Aizputē, Durbē, Sakās, Kuldīgā, Saldū, Skrundā, Priekulē, Vaiņodē, Jelgavā, Bauskā, Možeikos, Šauļos, Skodā un citur. Laimīga atgadījuma dēļ autoram pa šo laiku bijusi arī izdevība tuvāki iepazīties ar dažiem vācu virsniekiem un kādam oficieram tas bijis pat tuvs mājas draugs.

Bez plašiem novērojumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem autoram izdevies izvest līdzi arī dažus savus piezīmējumus, kā arī dažus eksemplārus Kurzemē izdotus laikrakstus vācu un latviešu valodā, vācu civilpārvaldes, kara iestāžu un pilsētas valžu drukātus sludinājumus, rīkojumus un paziņojumus. Pieturoties pie šiem materiāliem, kā arī personīgiem novērojumiem un piedzīvojumiem, autors centies attēlot dzīvi un apstākļus Kurzemē tādus, kādi viņi patiesībā ir, neielaižoties nekādos pārspīlējumos ne uz vienu, ne otru pusi. Par nožēlošanu, cik no laikrakstiem redzams, mūsu prese, sevišķi galvas pilsētas laikraksti, šai ziņā daudz nogrēkojuši, pasniegdami gan ar nolūku, gan maldināti, sensacionālas ziņas un tēlodami dzīvi Kurzemē gan pārāk rožaini, gan arī pārāk tumšām krāsām.