Baznīcas un skolu lietas Grobiņas novadā Enocha Remlinga laikā (1567-1599)

Prof. Ernests Blese, 1930

Prūsijas valsts archīvā Karaļaučos ir diezgan daudz Kurzemes dokumentu, kas raksturo tās dienv.-riet. apgabala — tagadēja Liepājas novada — dzīvi un stāvokli laikmetā no 1560. g. līdz 1608. g. Tas ir laikmets, kad šis apgabals, toreizējais Grobiņas novads (das Ambt Grobin), bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra un pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera ieķīlāts, sākumā uz 15, kas vēlāk pieauga uz 48 gadiem, prūšu hercogam, Brandenburgas markgrāfam, procentu nomaksai par aizdoto summu 50.000 florīnu jeb guldeņu. Visu šo laiku prūšu hercogs pārvaldīja apgabalu ar saviem pilnvarniekiem un ierēdņiem. Tā kā pēdējie ne katru reizi cienīgi pildīja savus uzdevumus, tad revīzijām un kontrolēm uz Grobiņu bieži tika sūtīti hercoga kommisāri. Uzglabājušies dokumenti tad nu ir pa daļai pašu prūšu hercogu instrukcijas saviem kommisāriem, pa daļai pēdējo ziņojumi hercogam. Bez tam ir arī daudzu personu un iedzīvotāju grupu vēstules hercogam, kurās šie ļaudis sūdzas par dzīves likstām un grūtumiem, tādējādi raksturodami tā laika dzīves apstākļus vispārīgi. Starp daudzām tā laika dzīves parādībām, kas raksturotas šajos dokumentos, uzkavēsimies šinī rakstā pie tām, kas ļauj mums spriest par tā laika [aužu garīgo dzīvi - - tiklab šauri reliģiskā, ka arī plašākā intellektuālā ziņā. Garīgā dzīve nekur nenorit bez garīgām cīņām, un pēdējās savukārt saistītas ar spilgtām personībām. Tāda spilgta cīnītāja personība Grobiņā no XVI g. s. 60-iem gadiem līdz beigām bija mācītājs Enochs Remlings. Ap viņu tad arī risināsim mūsu stāstījuma pavedienu.

Jauni māju vārdi Grobiņas pagastā, 1939.gads.

No laikraksta Kurzemes Vārds, Nr.184, 185, 1939.g. 16. un 17.augustā

(ar sarkanu krāsu apzīmēts vecais māju nosaukums)

Iekšlietu ministrs K. Veitmanis apstiprinājis 375 jaunus māju nosaukumus Grobiņas pagastā.
O. Akerbluma Pilenieki pārdēvēti par «Pūpoliem», A. Albrechta zemes gab. — «Vaidelotes», M. Alkšņa — «Vilciņi», E. Treimaņa «Alkšņi», J. Mindeļa — «Gabaliņi» , A. Vārtnieka — «Lapas», bet otrs zemes gabals — «Āboli», P. Blāzes — «Skali», J. Kūnera — «Vērpēji», T. Freimanes — «Klajumi», otrs zemes gabals — «Vālītes », M. Šterna «Zvaigznes», Ilzes un Miķeļa Mackara zemes gab. — «Caunas», J. Skaldes — «Skaldes», A. Spilves — «Sapali» , J. Ķīvītes — «Klūgas», J. Kulpes — «Klaipi», A. Puža —«Šķilas» , J. Kaira — «Aļģes», K. Glužģa — «Rudzīši», J. Kundziņa — «Kauguri», P. Skares — «Stari», Miķeļa un Marijas Timbaru — «Vērdiņi». J. Jaunzemja — «Pienenes», G. Dīcmanes - «Māras», K. Namiķa — «Piķerti» , J. Vārtnieka — «Labieši», Andreja un Līzes Hartmaņu — «Loki», J. Gudriķa — «Gudriķi», J.

Gaviezes Jāņa Zālīša 6 kl. pamatskola, 1937.gads

Gaviezes muiža. Skats no austrumiem. 1889

Līdz 1936. g. 20. septembrim Gaviezes pagastā bija divas I pak. pamatskolas: Gaviezes - Sustas un Gaviezes 4 kl. p-skola Jāņu krogā. Minētais skolu sadalījums pagasta iedzīvotājiem bija ļoti neērts, jo, lai beigtu pilnas 6 kl. p-skolas kursu, bērniem 5. un 6. klase bija jāapmeklē kaimiņu pagastos, kur bija 6 kl. p-skolas. Iedzīvotājos radās doma pārbūvēt 1905. g. nodedzināto Gaviezes muižas pili, pēdējā ierīkojot pilnu 6 kl. p-skolu. Šī doma sevišķi paātrinājās un reālu veidu pieņēma pēc 1934. g. 15. maija vēsturiskajām pārmaiņām mūsu valstī. Sekojot tautas Vadoņa dedzīgajiem aicinājumiem valsts celtniecības darbā, arī gaviezieši ķērās pie lielā darba — sāka atjaunot nodedzināto muižas pili. Darbs bija grūts, tas prasīja daudz pūļu un materiālu līdzekļu. Tomēr vienai domai sekojot un visiem apvienojoties, nekas nebija nenārvarams. Tā pils atjaunošanas darbi strauji gāja uz priekšu. 1936. g. rudenī pils atjaunošana bija tiktāl nobeigta, ka skolas darbi varēja sākties jaunajās telpās. 20. septembrī notika pilnas Gaviezes 6 kl. p-skolas atklāšana un

Iļģu muiža. 1905.gada raksts

(Baltische Kultur- und Landschaftsbilder)

 

Iļģu muiža 2008.gadā. Foto no liepajniekiem.lv

Šī brīnišķīgā muiža atrodas Grobiņas apriņķī, vecās labās Grobiņas pilsētas tiešā tuvumā; tās platība ir 2205 desetīnas muižas zemes un 891 desetīnas aramzemes. Augsne šajā Kurzemes rietumdaļā tiek uzskatīta par ļoti auglīgu, jo kvartāra nogulumi satur daudz māla. Tā īpaši pie Iļģiem atrodam gaišāku mālu, kas ir ļoti tīrs, lieliski apstradājams un veido brīnišķīgus ķieģeļus, kā arī ir labi piemērots keramikas izgatavošanai. Protams, uz muižas zemes ierīkota ķieģeļnīca, un šajā industriālajā laikmetā tā var būt rentabla, tāpat blakus esošajās muižās – Rolavā, Priekulē un citās – ķieģeļi tiek ražoti masveidā; Liepājā joprojām celtniecība rit pilnā sparā un tāpēc tā ir regulāra iepircēja. Bīnenstamms 1826.gadā kā Iļģiem piederošas minēja trīs pusmuižas – Karlsbergu, Biržmuižu un Grīzupi (Karlsberg, Birshof, Griesbeck), ar kopējo dvēseļu skaitu: 368 vīrieši un 370 sievietes. Rietumkursas augstiene uz rietumiem jūras virzienā pakāpeniski izlīdzinās, tomēr Iļģi ir joprojām apmēram 100 pēdu virs jūras līmeņa; no turienes reljefs pakāpeniski paaugstinās, aiz Durbes, Ilmājas un Aizputes sasniedzot 320 pēdas. Viena vietām diezgan dziļa upe, saukta par Ālandi, iztek no Iļģu apkaimes mežiem pie Pērkonu saimniecības (iespējams, tag. „Attu” mājas pie Gaviezes vai arī to tuvā apkaimē; šo upi mūsdienās sauc par Kazupi), otra to veidojošā straume iztek no Tāšu ezera; šī Ālandes upe agrāk bija ļoti bagāta ar zivīm un vēžiem. Lēnām tecēdama gar Rolavu, tā pietuvojas Iļģu muižai ¼ versti