Liepājā, 1899.gada beigās Celmu un Šķēdes ielu stūrī izveidoja pilsētnieku atpūtas iestādi - lokālu ar nosaukumu "Famīlijas dārzs". Tajā regulāri uzstājās labākie vietējie mākslinieki ar mūzikas un teātra izrādēm, bija ierīkots restorāns un atpūtas telpas. Famīlijas dārzs bija ļoti populāra vieta, taču tas nepiedzīvoja pat Pirmā pasaules kara sākšanos.
 |
| Famīlijas dārzs. Pastkarte no 1902.gada. |
1913.gadā tiek ziņots:
"Nodedzis Famīlijas dārza lokāls" – tā ir vēsts,
kura pārsteidz liepājniekus 30. decembrī. Lielā degšana notikusi 29. decembra
vakarā. Tā ir sestdiena. Ziņa par ugunsgrēku pienāk ap pulksten 21. Uguns, kā
jau mēdz rakstīt, "izcēlusies aiz nezināma iemesla", telpās, kas
atrodas līdzās deju zālei. Plosās vētra un putenis. Ceļš slikts, attālums liels
– pats Lazareva (tag. O. Kalpaka) ielas gals. Ugunsdzēsēji ierodas ar
nokavēšanos. Deju zāle un blakus telpas jau pilnās liesmās. Ugunsdzēsēji cenšas,
lai liesmas nepārmestos uz līdzās esošo Semjona Kļepeņina galdnieku darbnīcu.
Apmēram pēc stundas ēkas tornis sagāžas. Vētras spēks tik liels, ka degošās
pagales aiznes līdz Suvorova (tag. Raiņa) un pat Kaiju ielai, bet "dažas
simts asis attālās koka dzīvojamās mājas bērtin apbērtas ar uguni, bet,
pateicoties sniega kārtai, uguns neizplatās".
Tuvākā vieta, kur ņemt ūdeni, ir ap pusotru versti attālā
Ziemas osta. Te noliek tvaika sūkni, taču ceļš daudzviet aizputināts. Tikai pēc
četru stundu ilgām pūlēm uguni izdodas ierobežot. Drupas turpina degt vēl no
rīta. Postaža ir liela – līdz pamatiem nodegusi deju zāle un galvenā fasāde,
divas mazākas blakus esošas ēkas un dārzā bumbotava, kā arī šķūņi.
Par palīdzību, glābjot, kas vēl glābjams, tiek uzteikti flotes
matroži, kuri pirmie piesteigušies palīgā. Tomēr izglābt izdevies maz.
1914.gadā sākas karš, un pilsētā nekas netiek atjaunots. "Famīlijas dārzam" pieguļošais laukums paliek neapbūvēts un bez plānojuma. Situācija mainās pēc kara un tām sekojošajām Latvijas brīvības cīņām, kad, jaunajai Latvijas brīvvalstij attīstoties, parādās interese par Vislatvijas gaisa satiksmes tīkla izveidi. Tā kā valsts Jūras kara flotes aviācijas eskadra jau uzsākusi izmantot pļavu pie bijušā lokāla savām Fiat CR1 lidmašīnām, tad pilsētas domei šī vieta šķiet piemērotākā jauna lidlauka izveidei. Tā 1922.gada 21.maijā laikraksts "Liepājas Avīze", Nr.113, ziņo: "Liepājas ziņas. Sēdes beigās domnieks Strupp kungs paceļ
jautājumu par aerodroma, t.i., gaisa kuģniecības stacijas ierīkošanu Liepājā.
Priekš tam pilsētas valde atrod par noderīgu laukumu aiz “Familijas dārza”.
Aerodroma ierīkošanu Liepājā dome atzīst par vēlamu."
1922.gada 26.oktobrī Liepājas Avīze, Nr.242:
"Liepājai ir cerības tikt ieslēgtai gaisa satiksmes tīklā. Jau labi sen atpakaļ pilsētas valdē tika pacelts jautājums par Liepājas ieslēgšanu gaisa satiksmē ar Vakareiropu un laukuma atrašanu aerodroma ierīkošanai. Pēc tam, kad pilsētas galvas kungs savā atvaļinājuma laikā Kēnigsbergā bija ievadījis sarunas ar firmu Schenker un Ko un noskaidrojis visus uz šo lietu attiecīgos jautājumus, tika uz vienu no pilsētas valdes sēdēm uzaicināts minētās firmas vietējās nodaļas vadītājs V.Reinholda kungs un citas ieinteresētās personas jautājuma pārrunāšanai un attiecīgu laukumu aplūkošanai. Izraudzīti tika divi laukumi: pirmais starp kara ostu un ģimenes dārziņiem, otrais - starp Saules muižu, kara ostu un dzelzceļa līniju. Par abiem šiem laukumiem tomēr tika izteiktas šaubas attiecībā uz viņu noderīgumu lieluma ziņā. Apspriedes rezultātus Reinholda kungs paziņoja Dancigas gaisa kuģniecības priekšniecībai. Tagad firma liek priekšā izsaukt no Rīgas lietpratējus, cik minētie laukumi un kurš no viņiem būtu noderīgāks jaunlaiku smago lidmašīnu nolaišanās nolūkiem. Ja kāds no šiem laukumiem tiks atzīts par piemērotu, tad lieta neatlaidīgi tiks virzīta uz priekšu un Liepājā visdrīzākā laikā būs gaisa kuģniecības stacija, kas bez šaubām dos lielas ērtības pie tirdzniecības un rūpniecības attīstīšanas mūsu pilsētā." Avīzes redakcija piezīmēja, ka "no savas puses mēs tikai varam apsveikt šo pilsētas valdes labo nodomu un liekam cerības, ka tas viņai izdosies".
Sarunas, pārrunas un mērījumi aizņem daudz laika:
1924.gada 21.oktobrī, Libausche Zeitung, Nr.240
Liepājas pieslēgšana gaisa satiksmes tīklam
Kā dzirdam, starp liepājniekiem un Latvijas Satiksmes
ministriju notiek pārrunas par Liepājas pieslēgšanu starptautiskajam gaisa
satiksmes tīklam. Zināms, ka pagājušajā gadā Liepājas pilsētas valde kopā ar
Tirdzniecības un Rūpniecības asociācijām izrādīja dzīvu interesi ierīkot
Liepājā aerodromu. Tolaik lidostas zemei tika ierādīts īpašums Kara ostas
tuvumā, kura nolīdzināšanu uzņēmās pilsētas valde, izmantojot bezdarbniekus.
Tomēr plānotais mūsu pilsētas pieslēgums starptautiskam gaisa satiksmes tīklam
līdz šai dienai nav noticis. Sarunu atsākšana būtu ļoti vēlama dēļ lieliskajām
priekšrocībām, ko šāda satiksme dotu Liepājai. Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka
pilsēta var turpināt augt vienīgi labvēlīgas satiksmes attīstības rezultātā, un
nebūtu jānovērtē par zemu tas, ka mūsu iedzīvotāji vienlīdz varētu baudīt
mūsdienu ātrās satiksmes labumus, piemēram, ar Rīgu.
 |
| Jūras kara flotes lidotāji ar lidmašīnām Fiat CR1 |
Aerodroma pirmā kārta tika pabeigta 1926.gadā, un lidlauku izmantoja pamatā militārām vajadzībām, kā arī jauno lidotāju apmācībai. 1928.gada 8.novembrī lidlaukā avarē pilots I.Kārkliņš ar Fiat CR1.
Otro kārtu uzsāk 1935.gadā ar nolūku padarīt lidlauku piemērotu pasažieru gaisa satiksmei. Notikumu secība labi atspoguļota tā laika presē:
23.nov. 1935 Rīts Nr.322
Aerodroma un angara iesvētīšana Liepāja
Pirmdien Liepājā iesvētīs jauno aerodromu un lidmašīnu angāru. Liepājas jauno aerodromu izbūvējusi Latvijas
aerokluba Liepājas nodaļa, kopā ar Liepājas pilsētu un
aizsargu aviāciju. Iesvētīšanas svinībās piedalīsies civilās aviācijas
inspektors plkv J. Indāns, aizsargu pr-ks plkv.-ltn. K. Prauls u. c.
Jaunajā Liepājas aerodromā pirmdien notiks arī kara ostas
darbnīcu jaunbūvēto 4 lidmašīnu izmēģinājumu lidojumi. Jaunbūvētās
lidmašīnas nodos aizsargu aviācijai Rīgā 1. decembrī, kad aizsargu aviācija
iesvētīs savu pirmo karogu.
 |
| 1935.gadā uzbūvētais Ziemeļu aerodroma angārs. |
1.dec. 1935 Latvijas Kareivis, Nr.274
KOD a vadošās personas ar galveno direktoru Dr. inž. J.
Ķērpi priekšgalā. Liepājas aizsargu aviācijas eskadriļa nodibinājusies
gadu atpakaļ, šinī laikā tā attīstījusi rosīgu un lietišķu darbu; saucot pie
darba visus liepājniekus, tai izdevies izbūvēt skaistāko un piemērotāko
aizsargu aviācijas angaru valstī. Angaram blakus ierīkotas arī nelielas remontdarbnīcas, kantoris un
komandanta telpas. Eskadriļa, Liepājas pilsēta, Pasta un telegrāfa
departaments un Latvijas aerokluba Liepājas nodaļa enerģiski strādā
pie Liepājas aerodroma izveidošanas.
 |
| LKOD-2 |
1.jul.
1936 Spārnotā Latvija, Nr.25
Labi
izdevušies aviācijas svētki Liepājā
Š. g. 5. jūlijā liepājniekiem bija liela diena. Tur notika
pasta-tēlegrafa departamenta jaunā angāra pamata
likšana, aerodroma iesvētīšana un plaši aviācijas svētki. Jau
iepriekšējā vakarā ar tūristu vilcienu ieradās Liepājā ap 500
svētku dalībnieku no Rīgas. To starpā, Latvijas aerokluba pārstāvju
pavadībā, atbrauca arī Igaunijas un Lietavas aerokluba konferences
delegāti. Liepājā ārzemju viesus sagaidīja un laipni uzņēma Liepājas
aizsargu eskadriļas un Latvijas aerokluba Liepājas nodaļas vadības. Ar patiku
viesi apskatīja Liepājas ievērojamākās vietas, ar inž. Ķerpes gādību apmeklēja
kara ostas darbnīcas aviācijas nodaļu un grandiozo celtni —
Latvijas Sarkanā Krusta kaulu tuberkulozes sanātoriju.
Pīkst. 14 pie Kalpaka tilta, aerodromā notika angāra pamata
iesvētīšana. leradušies bija Liepājas garnizona priekšnieks ģen. O. Dankers,
Aviācijas pulka kom. v. plkv. ltn. S k r i b o, Aizsargu aviācijas
priekšnieks J. Lindbergs, priekšnieka palīgs kapt.-ltn. Jenkēvics,
LAK priekšnieka pal, plkv.ltn.
Bulmanis, pilsētas galva E. Rimbenieks, Zemes bankas pārvaldnieks li. Dzelzītis,
direktors J. Kauliņš, Rīgas pils. V. Olava komercskolas direktors P.
Radziņš v. d. c. Atklājot svinības, pasta-tēlegrafa departamenta
direktors H. Resnais uzrunāja dalībniekus, norādot uz aviācijas lielo
progresu vispasaules mērogā, kā arī uz mūsu, resp. Baltijas valstīm.
Pasvītroja mūsu lielo apņemšanos, ar kuru, soli pa solim, gribam sekot lielajām
valstīm un kā spilgts pierādījums ir jaunā gaisa ostas izbūve, kur
vistuvākā nākotne varēsim atklāt pirmo gaisa satiksmes līniju Baltijas
valstīs.
Pec kopēji nodziedātās valsts himnas, pirmo akmeni angara pamatā iemūrēja ģen.
Dankers, kuru svinīgos vārdos iesvētīja prāvests Dr. Sa nders. Tad runāja
Igaunijas aerokluba pārstāvis Joosep Tiitso un Lietavas aerokluba priekšnieks
proi. Jiguras Žemaitis, pasvītrojot Baltijas valstu kopējās intereses gaisa
aizsardzības nostiprināšanā, kā arī cenšanos pēc jauniem sasniegumiem
gaisa satiksmē.
Liepājnieku_ interesi tomēr visvairāk saistīja plašie aviācijas svētki, kādi
tiešām: plašuma ziņā Liepājā tika rīkoti pirmo reizi. Jaunajā aerodromā bija
atlidojušas daudz iidmašīnu no Rīgas, gan kara, gan aizsargu,
gan aerokluba sporta lidotājiem. Aerodromā lidotāju saime bija
nostājusies parādē, kuru pieņēma ģen. Dankers. Sava uzrunā ģenerāļa
kungs nesa sveicienus no kara ministra ģen. Baloža un armijas komandiera ģen.
Berka, kā arī sumināja pašus lidotājus un mazos lidmodelistus. Tad
prāvests Sanders iesvētīja jauno aerodromu un_ vēlēja laimi tiem, kas viņu
lietās. Tāpat prāvesta svētību dabūja divas jaunās buru lidmašīnas,
no kurām vienai, krustmāte ministra Birznieka kundze deva vārdu
„Erglis" un otrai krustmāte pils. galvas Rimbenieka kundze — "Dzērve".
Sekoja inž. Ķerpes runa, pēc kam nodziedāja "Dziesmu brīvai
Latvijai".
Plašā, vienotās aviācijas svētku programma bija saistījusi pāri par 10.000
skatītāju. To starpa, kā goda viesi bija ieradušies arī Zemkopības
ministrs J. Birznieks ar kundzi, kas Liepājā pavada savu kārtējo
atvaļinājumu. Skatītāji ar neatslapstošu interesi
noskatījās veiklajos figūrlidojumos, _kur' sevišķi uztraukumu radīja
Aizsargu aviācijas lidotājs Gailītis. Tāpat liepājniekiem.; pirmo reizi
bija iespēja
noskatīties bumbvežu uzbrukumu butaforiskai fabrikai, kā arī gaisa
vilcienu, kurš pīkst. 17 ieradās no Rīgas. Lidmašīnai, kuru
vadīja kapt. Dzenītis bija piekabināts planieris uz kuru lidoja Aerokluba
buru lidotāju skolas priekšnieks Panteļējēvs. Nelabvēlīgie laika apstākli
radīja lielas grūtības, kādēļ gaisa vilciena lidojums vilkās vairāk ka 3
stundas.
Programmā vēl ietilpa gaisa cīņas demonstrējumi, grupu lidojumu v. t. t.
Neiztrūka ari „Burbuļmātes" lēciens ar izpletni, 'Daudz jautrību sagādāja
virsl. Kārkliņa paskaidrojumi skaļrunī.Lai gan svētku beigas pārsteidza negaidīts
lietus, tomēr skatītāji neizklīda, jo visu acis ar lielu interesi vērās gaisos,
zinādami,
ka plkv. Indāns bija apsolījis, ka pīkst. 18 atgriezīsies, pārlidojot
Liepājas aerodromu, viņa vadītā Eiropas aplidotāju kara eskadriļa. Un
noliktā laikā arī svētku dalībnieki bija apmierināti, jo ar aplausiem varēja
saņemt drošsirdīgos lidotājus. Lidmašīnas nolaidās Liepājas reida,
kur lidotājus sagaidīt bij ieradušies ģen. Dankers, aviācijas pulka,
Aizsargu aviācijas un aerokluba pārstāvji. . Pēc sasveicināšanos,
lidotāji
ieradās aerodromā, kur tos sumināja pec godam: veiktā lidojuma.
Vakarā ārzemju viesi ar pavadoņiem atgriezās atpakaļ Rīgā. Visu iespaids
palika tas labākais un jāsaka, ka aviācijas svētki Liepājā tomēr
bij izdevušies labi. Ari uzņemšanā liepājnieki bij ļoti viesmīlīgi, par
ko jāpateicas Liepājas aizsargu eskadriļas un LAK vadībām, ar inž. Ķērpis
un Liepājas apgabaltiesas prokurori Ūdri priekšgalā.
 |
| Liepājas Kara Ostas darbnīcās būvētais KOD-1 lidaparāts. |
4.okt. 1936 Kurzemes Vards Nr.226
Liepājas dzīve.
X Liepājas aizsargu aviācijas eskadriļa
vakar aerodromā izdarīja pirmo mēģinājuma braucienu ar Kara
ostas darbnīcās jaunbūvēto K.O.D. lidmašīnu. Mēģinājumā piedalījās eskadriļas
komandieris Dr. ing. J. Ķerpe ar komandieriem un aizsargiem.
Jaunā mašīna viegli gaisā pacēlās, aplidoja vairākus riņķus un tikpat
viegli atkal nosēdās. Mašīnu vadīja lidotājs Pavlovskis un kā novērotājs
brauca līdzi inž. Zaķis. Pēc tam jaunie aizsargu lidotāji izdarīja
vairākus mēģinājumus buru lidošanā, kas izdevās sekmīgi.
11.apr. 1937 Kurzemes Vārds Nr.80
Modernas gaisa ostas izbūve Liepājā.
Kuršu ielas galā, Kalpaka tilta tuvumā mežiņa malā steidzīgi būvē pasta un
telegrāfa depart. jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Eka būs 12
mtr. augsta, 21 mtr. Gara un 34 mtr. plata. Jaunajai ēkai pašreiz liek skārda
jumtu. Angāra pirmais stāvs ir mūra, augšējais koka. Būvēs uzņēmējs J. Ķeiris
pieliek visas pūles, lai ēka līdz 15. maijam būtu gatava. Strādā lielāks skaits
amatnieku un strādnieku nevien dienā, bet arī vakaros un svētdienās. Blakus
angāriem ceļ pasažieru uzgaidāmās, policijas un
muitas telpas. Ierīko arī telpas darbnīcai. Izbūvē un planē aerodromu, kuram
melnzemi ņem no Atakas salas.
Lidmašīnu uzbraukšanai pie angāra šonedēļ sāks izbūvēt platu asfaltētu ceļu.
Angāra klonu un ceļu no Kuršu ielas līdz gaisa ostai betonēs. Ar gaisa ostas
izbūvi iepazīties bija ieradies pasta-tēlegrafa depart. Pasta gaisa satiksmes
nodaļas vadītājs inž. J. Jēriņš. Jaunās lidostas un angāru iesvētīšana
paredzēta maija vidū, bet kārtējo gaisa satiksmi starp Liepāju un Rīgu atklās
maija otrā pusē. Gaisa satiksmei Anglijā pasūtītas divas lidmašīnas, kas šinīs
dienās būs gatavas.
15.mai. 1937 Kurzemes Vārds Nr.108
Kafejnīca «Lidosta» ir jauns, moderns pasākums, kas Liepājā
izaudzis sakarā ar pirmās Latvijas gaisa satiksmes līnijas atklāšanu.
Kafejnīca ierīkota tuvu aerodromam, Celmu un Šķēdes ielu stūrī, bet vecie
liepājnieki to visvieglāk zinās atrast, ja pateiksim, ka ta atrodas
taisni pretim bij. Familijas dārzam, liepājnieku pirmskara iemīļotam
vasaras restorānam. Jaunais uzņēmums iekārtots glītā, jaunceltā savrupmājā un
apmeklētājs tanī nejutās ka lokālā, bet gan kā kādā privātdzīvoklī, kas pie tam
viscaur izveidots ar teicamu māksliniecisku gaumi.
Apmeklētāju rīcībā arī plašs dārzs ar lapenēm, zivju baseinu un t. t. Kafejnīca
«Lidosta» noderēs nevien gaisa satiksmes pasažieriem, bet arī Liepājas sabiedrībai
kā tīkama atpūtas vieta ārpus pilsētas centra. Ceturtdien jauno māju un
uzņēmumu iesvētīja prāvests Dr. V. Sanders. Bij ieradušies arī divīzijas štāba
priekšnieks plkv. Plūcis, preses pārstāvji un c. viesi. Pēc telpu apskates
jaunā uzņēmuma īpašnieki Ļaviņš un Nūja deva iespēju viesiem pārliecināties par
savu labo ķēķi — garšīgiem ēdieniem, cepumiem, tīro kafiju. Publikai kafejnīcu atklāj
šodien.
29.mai. 1937 Kurzemes Vārds Nr.117
NOSTIPRINA LIEPĀJAS AERODROMU.
Gaisa satiksmes nodaļas vadītājs inž. Jēriņš šinīs dienās bija
ieradies Liepājas gaisa ostā, lai pārbaudītu noslogojumu, ko spēj
nest Liepājas aerodroms. Atrada, ka dažās vietās nepieciešami
pastiprinājumi, jo pie dažiem vēja virzieniem lidmašīnai
nolaižoties, jāizvēlas cita pacelšanās un nolaišanās vieta, kā jau
izbūvētais asfalta starta ceļš.
Ceturtdien gaisa satiksmes nodaļa ar finansu ministrijas
apdrošināšanas nodaļu noslēdza līgumu par Liepājas gaisa
satiksmes līnijas abu lidmašīnu apdrošināšanu. Pirmdien Spilves gaisa ostā
sāksies satiksmes lidmašīnu mēģinājumu lidojumi.
6.jun. 1937 Kurzemes Vards Nr.124
Liepājas aerodromu gatavo gaisa satiksmes
atklāšanai.
Vēl tikaļ dažas dienas — un liepājnieki lidos. Rītos varēs sēsties ērtā divmotoru
satiksmes lidmašīnā un jau pēc stundas dzert rīta kafeju Rīgā Operas vai Lunas
kafejnīcā. Technikas priekšā nobāl atstatumu un laika jēdziens. Tas, kas pirms
dažiem gadu desmitiem likās neiespējams, tagad jau kļuvis
ikdienišķīgs.
Liepājnieki būs pirmie, kas varēs baudīt ātrās satiksmes ērtības,
tamdēļ viņi ar nepacietību gaida Rīga — Liepāja gaisa satiksmes
atklāšanas dienu. Ilgi nebūs jāgaida, jo šenedēļ Liepājas aerodromā nolaidīsies
pirmo reizi satiksmes lidmašīnas. Vēl aerodromā rit steidzīgs
darbs. Lielais angars, kurā paredzētas vietas 6 lidmašīnām, uzbūvēts, bet
vēl turpinās iekšējā apmetuma un daži sīkāki darbi. Pie angāra izbūvētas
telpas kantorim un mechaniskai darbnīcai, kā arī gaisa ostas uzrauga
dzīvoklis. Angāra priekšā ierīkots 40*50 mtr. asfaltēts laukums, pašlaik
beidz ierīkot 360 mtr. garu un 10 mtr. platu ripošanas ceļu, pa
kuru lidmašīnas nogādās angāra. Pārbaudīts arī aerodroms un
nostiprināts tā, lai tā virsma varētu izturēt nepilnas 3 tonnas
smagās satiksmes lidmašīnas.
Angāra būvi veic uzņēmējs, bet laukumu ierīko ar Liepājas pilsētas
pašvaldes darba spēku un meistariem. Sī darba izdevumus sedz pasta un telegrāfa
departaments. Pēdējās dienās darbus uzrauga pasta un telegrāfa depart. gaisa
satiksmes nod. vadītāja palīgs inž. Antonovičs. Otrdien gaida ierodamies
nodaļas vadītāju inž. Jēriņu un pēc tam pāri Liepājai rītos un vakaros sāks dūkt lielās satiksmes lidmašīnas.
11.jul. 1937 Kurzemes Vārds Nr.152
Autosatiksmi ar aerodromu atklās otrdien.
Liepājas Ziemeļu un Dienvidu priekšpilsētās notiek rosīga apbūvēšanās.
Liepāja aug no abiem galiem. Abās šīs jaunajās pilsētas daļās radušās daudzas jaunbūves.
Sevišķi daudz glītu māju redzam Ziemeļu priekšpilsētā, jeb agrākā «Velna ciemā» , kādā vārdā vēl tagad
liepājnieki dēvē šo pilsētas daļu. «Ziemeļniekiem» ar apbūvēšanos
nepaliek iepakaļ arī «dienvidnieki», bet ēku glītuma ziņā pēdējie
nevar sacensties. Jaunās ēkas Dienvidu priekšpilsētā ir mazas
un nemodernas. Daži apbūvieši izprasa atļauju vistu kūts ceišanai,
bet vēlāk paši dzīvo iekšā. Abās šīs pilsētas daļās izbūvē jaunas ielas,
ierīko apgaismošanu, izurbj akas.
Ar Ziemeļu priekšpilsētu drīzumā būs arī autobusu satiksme.Pašreiz steidzamā
kārtā izbūvē Ventspils ielu. Autobusi aties no Annas tirgus un brauks pa Meža —
Krūmu —Asara — Ventspils — Pulvera ielām uz Kara ostas darbnīcām un cukurfabriku. Atiešanas laiks paredzēts ik pēc katrām
30 minūtēm, bet ja braucēju būs vairāk, autobusi aties vēl biežāk. «Vairogs»
Rīgā pilsētas satiksme s vajadzībām būvē divus modernus autobusus, kuriem jābūt
gataviem līdz 1.augustam. Satiksmi paredz atklāt ap 15. augustu.
Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotāji lepojas, ka tiem ir gaisa osta, kuras
dēļ atvērta pat jauna kafejnīca — pirmā šinī pilsētas daļā un modernākā pilsētā. Gaisa satiksmes pasažieriem
līdz šim bija mazas neērtības satiksmē ar pilsētu, jo no aerodroma vajadzēja
braukt ar tramvaju, kas uz Kara ostas līnija s iet tikai ik pēc 15 minūtēm. Vēl
jūtamāka šī neērtība bija, kad no pilsētas vajadzēja doties uz aerodromu izlidošanai,
jo laiks jāievēro ļoti precizi, bet uz tramvaju ne katrreiz var paļauties.
Tagad arī šīs neērtības būs novērstas. No otrdienas satiksimi
ar aerodromu uzturēs pilsētas vieglā automašīna,
kura anes no Pilsētas viesnīcas divreiz dienā, 15. min. pirms
lidmašīnas pienākšanas, bet no aerodroma atgriezīsies pilsētā pēc
lidmašīnas nolaišanās Pasažierus pārvadās par 50 santīmiem.
Aerodroma austrumu pusē pilsētas tehniskā nodaļa pašreiz izlauž vairākas
priedes, kas apgrūtināja lidmašīnu nolaišanos. No vecā «Velna ciema», kas
ir visbiežāk apdzīvotā vieta un ieslēdz Krūmu, Stārķu un Meža ielas, sakarā ar
dzīvo apbūvēšanos, tagad izaugusi jauna pilsētas daļa, kura ieņem plašu rajonu.
4.feb. 1938 Kurzemes Vārds Nr.28 ziņots:
Rīga—Liepāja gaisa satiksmi atklās 15. aprīlī. Pasta un
telegrāfa departaments veic priekšdarbus lidsesonas atklāšanai. Šogad
paredzēts paplašināt Liepājas aerodromu, kādam nolūkam
atvēlēti 25.000 ls. Kārtējo gaisa satiksmi Rīga—Liepāja atklās ap 15.
aprīli.
7.apr. 1938 Rīgas vēstnesis Nr.14
Izbūvē Liepājas aerodromu.
Rīgas-Liepājas gaisa satiksmes līnijas atklāšana notiks šī mēneša vidū,
sakarā ar to steidz paplašināt un nostiprināt Liepājas aerodromu. Aerodroms paplašināts
līdz 5 ha, un, lai lidmašīnām būtu ērtāka nolaišanā,s aerodroma ziemeļu
pusē nocirsti koki. Drīzumā būvēs arī jaunu angaru.
13.apr. 1938 Kurzemes Vārds Nr.85
Lidmašīnas Liepājas aerodroma varēs nolaisties
arī miglā un tumsa
Liepājas aerodromā pašreiz uzstāda speciālu aparātu, kas domāts
mūsu valsts gaisa satiksmes drošības palielināšanai. Jaunais aparāts
lidotājiem dos iespēju nolaisties arodromā arī miglainā laiki un
tumsā. Līdz šim gaisa satiksmi ievērojami traucēja migla. Pēc jauno ierīču
uzstādīšanas traucējumi būs novērsti, jo lidmašīnas varēs nosēsties,
neredzot ari zemi.
Pēdējās ziņas periodikā par Liepājas Ziemeļu aerodromu parādās 1940.gada 18.septembrī laikraksta "Brīvais Zemnieks" (Nr.34) rakstā par Liepājas pilsētas nākotnes vīzijām:
Liepāja straujas attīstības sakuma
Līdz ar Liepājas izbūves plānu par otro ostas pilsētu tūliņ aiz
Ļeņingradas, Liepājas pilsētas vecākais M, Edžiņš
izsakās: „Pilsētai lielas rūpes sagādā dzīvokļu jautājums Jo iedzīvotāju
skaits strauji aug. Liepājai piemēros īpašu instrukciju, atļaujot vienai personai
9 kv m dzīvokļa telpas. Normēs arī īres cenas, nosakot 35—45 sant.
mēnesī par kv metru. Šie noteikumi attieksies arī uz Padomju
Savienības karavīriem. Pagaidām Liepājā nepieciešami 150 brīvi dzīvokli.
Lai dzīvokļu jautājumu atvieglotu, nākamā gadā pilsētā uzsāks lielu
blokēku būvi. Bernātu rajonā, kas no Liepājas atrodas 16 km,
ierīkos atpūtas namu un sanatorijas, pakāpeniski iekļaujot
Bernātus Liepājas pilsētas teritorijā. Liepāja šādu lielu
ievērību izpelnījusies ar savu neaizsalstošo ostu.
Lai paplašinātu ostas platību, no Sarkanarmijas tilta līdz Ziemas ostai izbūvēs
6 krastu ostas, līdz 10 metru dziļas. Paredzēts nosusināt daļu Liepājas ezera,
tā iegūstot 500 ha zemes pilsētas turpmākai attīstībai.
Līdzšinējo preču staciju pārcels uz Ziemeļu aerodromu Vairākās vietās
pilsētā cels jaunas noliktavas, saskaņā ar pilsētas saimnieciskās dzīves
gaidāmo straujo attīstību. Pilsētas labierīcības ēkas atrodas nolaistā stāvoklī,
tādēļ paredzēts celt vairākas jaunas.
Jaunajā pilsētas slimnīcas ēkā būs paredzētas vietas 1000 gultām. Izbūvēs
dezinfekcijas kameru, cels jaunu, modernu lopkautuvi, jo līdzšinējā vairs
nespēj apmierināt pat elementārās prasības. Paredzēts ierīkot ari
jaunus rūpniecības rajonus, tāpat arī paplašināt līdzšinējos rūpniecības
uzņēmumus . Līdzšinējo tirdzniecības tiltu, kas loti nolietots,
atjaunos un paplašinās, bet bez tam vēl paredzēts būvēt jaunu tiltu muitas
rajonā, tā kā Vecliepāju un Jaunliepāju vienos trīs tilti. Plašā jaunbūves
plānā finansiālo pusi kārtos PSRS iestādes, bet Liepājas pilsētai
būs pēc iespējas jārūpējas par darba spēka un materiālu sagādi, bet arī
šajos pienākumos Padomju Latvija vajadzības gadījumā saņems palīdzību no
Padomju Savienības. Paredzams, ka Liepājai, tik strauji attīstoties, turpmāk katru
gadu iedzīvotāju skaits palielināsies par apm. 40.000.
Rūpējoties par vajadzīgo darba roku sagādāšanu, jau tagad veic pārkārtošanas
priekšdarbus, lai vieglākos darbos nodarbināto vīriešu vietas turpmāk varētu
ieņemt sievietes. Pašlaik atkal atjaunota tramvaja satiksme ar Kara
ostu. bet autobusi, kas uz šīs satiksmes līnijas bija apgrozībā līdz šim,
uzturēs satiksmi starp pilsētu un Bates muižu un, varbūt, pat ies līdz Grobiņai. Liepājā
atvērs trīs krievu skolas: 1 ar 10 gadu un 2 ar 7 gadu mācības
kursu.
 |
| Lidlauki Liepājas apkaimē starpkaru periodā un Otrā pasaules kara laikā. |
- www.liepajniekiem.lv
- http://latvianaviation.com/en/index.php?content/aero/Aero_Liepaja.ssi
- www.periodika.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru