No laikraksta "Kurzemes Vārds", Nr.192., 1938.gada 26.augustā.
Jau rakstījām par Užavas pagasta Līdumnieku māju purvā atrastām senajām purvu mītnēm, kuru vecumu vērtē uz 2500 gadiem. Šis atradums ir viens no vērtīgākiem mūsu senvēstures pētīšanā un, kaut gan vēl nav tieši nosakāms šādu purvu mītņu uzdevums un nozīme, tomēr tas ļauj mums dziļāk ieskatīties mūsu zemes un tautas pagātnē.
Bet tanī pašā reizē Dr. Sturms Valsts vēsturiskā muzeja uzdevumā iepazinies arī ar citām Liepājas apkārtnē apzinātām vietām, kur zemē labājas mūsu vēstures liecinieki — senkapi, senmītnes u. t. t. Durbes pag. Kalniņu māju zemē 19.20. g. atrastas dažādas senlietas no vidējā dzelzs laikmeta (apm. 4. gadu simt. pēc Kr.). Šādi atradumi Kurzemē ir reti. Mājas tagad pārgājušas cilā īpašnieka rokās un senlietu atrašanās vietu grūti konstatēt, jo tagadējie īpašnieki par to nav interesējušies.
Dīru māju robežās konstatēts lielāks daudzums kuršu seno ugunskapu. Tie atrodas Vārtājas upes ielejas krastā, 4—5 klm. attālu no Durbes. Iepretim Dīru mājām atrodas Macīšu mājas un starp abām mājām ir upes ielejas šaurākā, vieta. Jau pirms kara Durbes ārsts Dr. Rafaels Dīru māju laukos senos ugunskapos atradis krietni daudz senlietu. Tās atrastas arī otrā pusē — Mācīšu māju upes ielejas malā, kā arī tuvējā Sauslauku kapsētā kapus rokot. Arī ielejā starp abām mājām kūdru rokot atraktas senlietas un rotas, bet agrākos gados, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, tur atrakti cilvēka un zirga, acīmredzot jātnieka, ģindeņi.. Ņemot vērā, ka starp Dīru un Mācīšu, mājām ir zemākā pāreja upes ielejai, iespējams, ka šinī vietā 1260 . g. notikusi lielā Durbes kauja, kurā kurši un žemaiši smagi sakāva vācu ordeni. Šādam slēdzienam par labu runā seno kapu lauki Dīru un Mācīšu māju robežās un atrastās senlietas. Mācīšos atrastais šķēps, iemaukti, pieši un citas lietas jau agrāk nodoti Liepājas muzejam.
Arī Gaviezes pag. Šukteru māju laukos atrastās senlietas glabājas Liepājas muzejā. Pie Iļģu lejas, netālu no bij. Rolavas muižas atrodas tā sauktais Koršu kalns, kurš var būt ari saukts Kuršu kalns. Šeit netālu satek divas upītes, kuras tagad sauc — Cūkupīte un Kazupīte. Kalnā atrastas seno trauku lauskas un te, domājams, atradusies senmītne, iespējams, pa daļai nocietinātā. Iepretim Korsas kalnam ir seno kapu vieta, kur atrastas senlietas. Bij. Rolavas muižas robežās, Birzmalu jaunsaimniecībā, atrasts akmens kalts un neapstrādāts dzintars. Dzintars, gan apstrādāts, gan neapstrādāts , atrasts arī tuvējās Ālandes upes krastos, tāpat arī rokot liepājas - Aizputes dzelzceļa uzbērumu.
Iespējams, ka dzintars te ienests vēl tajos laikos, kad vecais jūras krasts vēl bija pie Grobiņas un Alandes upe šad un tad pārplūdusi. Gaviezes pag. Salas mājās pirms 30 — 40 gadiem grāvi rokot atrastas skandināviešu izstrādājuma kakla pērles un bronzas rotu fragmenti. Pērles darinātas no stiklveidīgas masas ar bagātīgiem izrotājumiem un inkrustāciju. Tās, domājams, te «ieceļojušas» no gotlandiešu kolonijas, kas atradās pie Grobiņas.
Salas māju vecais saimnieks Miķelis Muzikants jaunības gados ļoti dzīvi piedalījies pagasta sabiedriski - kulturālā dzīvē. Veselus 40 gadus viņā piedalījies teātra izrādēs un viņa glabāšanā vēl tagad ir skapis, pilns ar dažādām teātra rekvizitēm. Viņš ilgajos gados savācis arī senlietu kolekciju, kurā atrodas: īpatns pavārda kāsis, koka atslēga, kāzu zobens, sienas dzelzs svečturis, ādģēru kāsis un citas senas lietas. Tās viņš nodeva muzejam, bet ar vienu noteikumu — lai viņa senlietu kolekcija glabātos Liepājā. Arī savu istabiņu vecais saimnieks izpušķojis ar senajiem' salmu lukturiem un pušķiem. Viņa draugs bijis pagasta ziņnesis Lamberts, arī dedzīgs sabiedrisks darbinieks. Lambertam saglabājusies viņa paša apcerējumi par dziedāšanu, kas rakstīti pirms gadu desmitiem, paša rakstītas dzejas, dažādi pagasta rīkojumi, ko arī ieguvis Liepājas muzejs.
Liepājas tuvumā pie Tosmāres ezera, kā raksta Liepājas vēsturnieks Rotermunds, agrākos gados bijis skaidri vērojams kāds akmens pamats, par kuru bija domas, ka tanī vietā atradusies vairākkārt senrakstos minētā Jūras pils— Zēburga. Tur atrastas arī bronzas senlietas. Diemžēl, akmeņi aizvākti un izlietoti būvēm. Vērojot apstākļus, šķiet, ka pils te nebūs bijusi, bet gan kāda senmītne vai senkapi. Ploču kūdras fabrikas purvā atrasta kāda labi apstrādāta briežu raga smaile, rets eksemplārs. Arī to nodeva muzejam.
Atzīmējams, ka ar atradumiem sevišķi bagāta ir jūras senā krasta vieta no Kapsēdes caur Medzi. Kalnmaļu māju robežās ir vieta, kuru mēdz apzīmēt par seno pilskalnu. Tur atrastas dažādas senlietas: akmens laikmeta neapstrādāta dzintara kreļļu fragmenti, trauku lauskas u. t. t. Pus kilometru tālāk uz Medzes pusi grāvjus rokot atrastas māla vārpstiņu ripiņas un dedzināta māla tīklu gremdētāji. Tuvējās grantsbedrēs atrasti tā sauktie spangu vaiņagi un citas senlietas no 17. g. s. Strautiņu māju daļā ietilpst tā sauktais Kreļļu kalns, jo tur zemē atrod daudz kakla rotu fragmentu.
Apskatīsim tagad ģeogrāfiskos un ģeoloģiskos apstākļus, kādos Užavas pag. Līdumnieku mājās atrastas retās purvu mītnes.
Purvu mītnes atrodas Ostiņas upītes abos krastos, apm. 2,5 klm. attālu no jūras. Upīte iztek no kāda neliela ezera. Apvidus, kuru tā šķērso, ir stipri purvains un kūdras slānis tanī dažuviet sniedzas līdz 8 mtr. dziļumā. Atraktās mītņu vietas ir apm. 200 metru no upītes krastiem un kūdras biezums tur ir 3 mtr. Norokot zemes virskārtu, kā apdzīvotības pazīmi atrada apstrādātu dzintara podziņu, uņ tad tūliņ jau sākās purva mītņu klāsts, par ko jau rakstīts mūsu laikrakstā. Sekojot purvā strādājošā mērnieka norādījumiem, izdarīja rakumu arī kādā citā vietā, nelielā, tikko jaužamā uzkalniņā. Arī šeit, kā pirmā raksturīgākā pazīme bij baltas smilts kārta, zem kuras sākās klāstu un mītņu atliekas: trauku lauskas, ogļu čupiņas un t. t Šinī vietā garie pāļi nebij stāvus zemē dzīti, bet gan ieslīpi, līdz pat zemkūdras slānim. Pāļu gali bij ieslīpi apcirsti un ar kādu instrumentu tas darīts, noskaidrosies vēlākos pētījumos. Pāļu gali zem kūdras tik labi uzglabājušies, ka tos var zāģēt kā pilnīgi nebojātu koku.
Starp slīpi iedzītiem pāļiem atradušies seno mītņu vietu klāsti. Abās pusēs upītei ir arī augstākas vietas, bet tās tālāk no krasta. Kamdēļ senie cilvēki izvēlējušies zemās vietas, grūti pasakāms, bet iespējams, ka tas darīts zvejas nolūkos, par ko liecina arī atrastie tīklu piederumi. Tuvumā līdzīgu vietu, kur varētu atrasties purvu mītnes, ir vairāk, bet pagaidām izdarīti tikai apzināšanas rakumi.
Starp slīpi iedzītiem pāļiem atradušies seno mītņu vietu klāsti. Abās pusēs upītei ir arī augstākas vietas, bet tās tālāk no krasta. Kamdēļ senie cilvēki izvēlējušies zemās vietas, grūti pasakāms, bet iespējams, ka tas darīts zvejas nolūkos, par ko liecina arī atrastie tīklu piederumi. Tuvumā līdzīgu vietu, kur varētu atrasties purvu mītnes, ir vairāk, bet pagaidām izdarīti tikai apzināšanas rakumi.
Kā nožēlojams gadījums minams, ka Ostinas upīti padziļinot, atrasta arī kāda vienkoča laiva — rets atradums, bet kāds cilvēks, pilnīgi neapzinādamies savu rīcību, to sacirtis un iemetis uz ceļa kādā grūtī izbraucamā vietā.
---------------------------------------------------
Manas piezīmes:
1. Rakstā pieminētais Korsu jeb Kuršu kalns, manuprāt, ir garenais paaugstinājums, uz kā atrodas Šukteri, tā DR nogāzē satek iepriekšminētās Kazupe un Cūkupīte. Šis ir pirmais raksts, kurā esmu redzējis to dēvētu par varbūtēju pilskalnu (lai gan tā novietojums būtu visai raksturīgs kuršu nocietinājumiem), kā arī faktu, ka te netālu ir senkapi. Birzmaļu mājas ir Ālandes pretējā krastā, kas liecina, ka šī apmetne bijusi visai ievērojama.
2. Atradums pie Salu (Saļu) mājām Gaviezes pusē varētu liecināt par nelielu gotlandiešu vai viduszviedru (sveju) saimniecību ārpus Grobiņas apmetnes - šādu saimniecību nebija mazums, un, kā rāda atradumi citos apkārtnes senkapos, šādas saimniecības pastāvēja vēl apmēram 25-30 gadus pēc tam, kad zviedri no Grobiņas bija padzīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru