Liepājas pilsētas un apriņķa, Grobiņas pilsētas un rajona ārsti 1800-1945

Liepājas pilsētas ārsti

Wilchelm Gotthard Gourbandt	1767 - 1818
Carl Ulrich Friedrich Vollberg	1826 - 1846
Franz Robert Johannsen	1846 - 1864
Edward Jacob Bernhard Schnobel	1864 - 1877
Carl Pantenius	1877
Oscar Johannsen	1877 - 1895
Wladimir Mawritzki	1895 - 1912

Biogrāfijas:

Vilhelms Gothards Gourbants (Gourbandt) – (1735-1818) dzimis 1735.gada 25.decembrī Jaunmuižā, Kurzemē, muižas nomnieka ģimenē. Mācījies Rīgas Domskolā (Rīgas Katedrāles skolā), studējis ķirurģiju un anatomiju Berlīnē un ārstniecības zinātnes Jēnā, kur 1766.gadā saņēmis ārstniecības zinātņu doktora grādu. No 1765. līdz 1767.gadam praktizējis Rīgā.

No 1767. līdz 1818.gadam (51 gadu) bija Liepājas pilsētas ārsts un trūcīgo iedzīvotāju aprūpētājs. 1787.gadā Polijas karalis sakarā ar nopelniem kā “augsti mācītu ārstniecības zinātņu doktoru" iecēla viņu par galma padomnieku. Miris 1818.gada 7.oktobrī Liepājā.

Grobiņas (vēlāk Liepājas) apriņķa ārsti

Friedrich Wohnhaas	1824 - 1831
Johann Olschewski	1831 - 1837
William Harmsen	1837 - 1870
Oscar Johannsen	1872 - 1877
Carl Hein	1877 - 1883
Ernst Gotthard Adolf von Grot	1882 - 1897
Robert Mauring	1898 - 1932
Pēteris Liepiņš*	1931 - 1936
Klāvs Ķepars*	1936 - 1944

*1931.gadā Liepājas apriņķa un Aizputes apriņķa galvenā ārsta amati tika apvienoti, līdz ar to P.Liepiņš kļuva par pirmo Liepājas-Aizputes apriņķa ārstu. Paši apriņķi netika apvienoti.

Biogrāfijas:

Johans Olševskis (1777-1837) - ārzemnieks, dzimis 1777.gadā. Sākotnēji bijis aptiekāra asistents, 1803.-1806.g. studējis medicīnu Pēterburgas Akadēmijā. Kā jaunākais ārsts piekomandēts Viļņas musketieru pulkam, 1806.-1808.g. tā sastāvā bijis Sepopolā, piedalījies Pultuskas kaujā un tika nosūtīts uz kara hospitāli Jelgavā. 1808.-1816.g. bija apriņķa ārsts Buinskā, Simbirskas guberņā. No 1817.gada februāra Sēlpils apriņķa ārsts Jēkabpilī. 1821.g. kopā ar pārējiem Jēkabpils rekrutēšanas komisijas locekļiem izsaukts pie ģenerālgubernatora marķīza Pauluči, jo tie bija 1820.gadā pieņēmuši rekrūšos vīru, kurš ne tikai bija par vecu, bet tam arī bija līka mugura.Olševskis vairs nekad netika izvēlēts darboties rekrutēšanas komisijā, pārējos locekļus sodīja ar 500 rubļu soda naudu. 1824.gadā viņš kļuva par Jaunjelgavas apriņķa ārstu ar praksi Jēkabpilī, bet 1831.gadā tika nozīmēts par apriņķa ārstu Grobiņā. Tur viņš dzīvoja līdz 1834.gadam, kad pārcēlās uz Liepāju. Miris 1837.gada 8.jūnijā.

Viljams Harmsens (1794-1872) - dzimis 1794.gada 15.jūnijā, Liepājas tirgotāja Johana Hermana Harmsena ģimenē. Mācījies pa daļai Dannenhofā pie Reihvalda kunga, pa daļai Liepājai. 1812.-1817.g. studējis medicīnu Tērbatā, tad mācījies Berlīnes, Halles un Jenas universitātē, un pēc atgriešanās Tērbatā, 1821.gada 17.decembrī ieguvis medicīnas doktora nosaukumu. 1822.gadā kļuvis par praktizējošu ārstu Liepājā, 1837.-1870.gadam Grobiņas apriņķa ārsts (taču dzīvoja Liepājā). 1869.gadā kļuva par vecāko apriņķa ārstu. Miris 1872.gada 28.augustā.

Oskars Johansens (1845-1918) - dzimis 1845.gada 22.martā, apmeklējis Liepājas Proģimnāziju un 1863.-1869.g. studējis Tērbatā medicīnu; kļuvis par medicīnas doktoru 1869.g. maijā. 1869.-1870.g. studējis Berlīnē un Vīnē, un 1870.gada beigās atgriezies Liepājā, kur atvēris ārsta praksi. No 1872.-1877.g. Grobiņas apriņķa ārsts, un 1877.-1894.g. Liepājas pilsētas ārsts. Liepājas pilsētas slimnīcas būves ierosinātājs, un bijis tajā galvenais ārsts. Miris 1918.gada 26.janvārī, Berlīnē.

Karls Heins (1839-1894) - dzimis 1839.gada 30.aprīlī Liepājā, mācījies augstākajā apriņķa skolā, 1857.-1862.g. studējis Tērbatā. Ārsts kopš 1863.gada 13.novembra. Bijis ārsts Nīcas un Bārtas kroņa muižās, Liepājā, Liepājas ģimnāzijā; no 1877.gada 1.novembra līdz 1883.gadam bijis Grobiņas apriņķa ārsts. Miris 1894.gada 7.februārī.

Pēteris Liepiņš (1884-1938) – Dzimis 1884.g. 9.martā Cēsu pag. Beidzis Cēsu apriņķa skolu,  1906.-1909.g. bijis skolotājs Smiltenes „Bērzenes” skolā, no 1909.g. līdz 1915.gadam studējis Tērbatas Universitātē. 1914.-1919.g. bijis Novgorodas guberņas jaunākais ārsts, brīvības cīņu laikā stādājis Liepājas kara slimnīcā. No 1920.gada Aizputes apriņķa ārsts, 1931.gadā iecelts par Liepājas-Aizputes apriņķa ārstu, 1936.gada beigās pārcelts uz Ventspili. Miris 1938.gadā, Ventspilī.

Klāvs Ķepars (1904-1973) - dzimis 1904. gada 9. februārī Bārtas pag. Vidusskolu apmeklējis un beidzis Liepāja 1923. g. Tanī pat gadā iestājies Latvijas Universitātē, kuru beidzis 1930. g. Pēc tam darbojies kā ārsts-asistents Liepājas pils. slimnīcas ķiruģiskajā nodaļā no 1930. g. 20. maija līdz 1931. g. 16. febr. Tad iesaukts obligātā kara dienestā (1. Liep. k. p.); karadienesta laikā beidzis sanitārvirsnieku kursus pie Rīgas kara slimnīcas, pēc kam 4 mēn. izpildījis ādas un venērisko slimību nodaļas vadītāja pienākumus Liepājas kara slimnīcā. Pēc demobilizācijas pieņēmis rajona ārsta vietu Rencēnu pagastā (Vidzemē) , kur darbojies 2 gadi. 1934.-1936.g. dzīvojis Ventspilī, kur darbojies kā pilsētas sanitārārsts un pilsētas slimnīcas ārsts-asistents. 2. Ventspils aizsargu pulkā bijis pulka vecākais ārsts. 1936.gada 1. oktobrī iecelts par Ventspils apriņķa ārstu. Ar 1937.gada 1.janvāri iecelts par Liepājas apriņķa ārstu. Veicis Liepājas- Aizputes apriņķa ārsta pienākumus līdz 1944. g., kad bija jādodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur Dr. K. Ķepars bija UNRRAs ārsts Traunsteinas nometnē. Sākoties izceļošanai, Dr. K. Ķepars 1948. g. atbrauca uz Austrāliju, kur Bathurstas nometnes slimnīcā turpināja strādāt par nometnes ārstu. 1952.gadā pārcēlies uz Melburnu, kur 1959. g. izturēja prasītos pārbaudījumus un sāka strādāt valsts seruma laboratorijā, bet vēlāk privātpraksē. 1968. g. Dr. Ķepars pensionējās un pārcēlās uz dzīvi Kanberā. Miris 1973.gada 9.novembrī.

Grobiņas pilsētas un rajona ārsti

Johann Carl Ludwig Wiessner	1828 - 1852
Johann Olschewski	1831 - 1834
Henry Robert Melville	1838 - 1882
Georg Christoph Kemmler	ap 1842
Emil Hollihn	1863 - 1865
Ernst Gotthard Adolf von Grot	1882 - 1897
Eugen Pelling	1896 - 1897
Robert Mauring	1898 - 1919
Johann Spruhde	1898 - 1912
Otto Evaldsons	1925 - 1942
Nikolajs Miezis	1942 - 1944
Ādolfs Mārtiņš Šteins	1944 - 1945

Biogrāfijas:

Johans Karls Ludvigs Vīsners (ap 1775-1852) - dzimis Noienā Potsdamas apgabalā, Vācijā, sākotnēji prūšu armijas kara ārsts, no 1808.g. ķirurgs Puzē, no 1817.g. ārsts Gaviezē, no vismaz 1828.g.-1852.g. ārsts Grobiņā. Sākumā nelegāli, bet 1833.gadā Viļņā uzņemts ģildē un ieguvis ārsta nosaukumu. Miris Grobiņā 1852.gada 17.maijā 77 gadu vecumā. 

Roberts Henrijs Melvils (1811-1882) - nācis no skotu dzimtas, kura caur Prūsiju ieceļojusi Kurzemē. Dzimis 1811.gada 23.maijā Liepājā, mācījies pie sava brāļa, Rucavas mācītāja Johana Ludviga Melvila. 1830.-1836.g. studējis Tērbatā sākotnēji filoloģiju, vēlāk medicīnu, un 1836.gada 21.jūnijā ieguvis ārsta nosaukumu. Tālāk studējis Berlīnē un Hallā, un 1837.gada 24.aprīlī Kēnigsbergā ieguvis Dr.med.et chir. grādu. 1837.gada 15.jūnijā sācis privātpraksi Embūtes muižā. 1838.gada 12.jūnijā pārcēlies uz Grobiņu, kur praktizējis 1838.-1882.gadam; 1839.-1853.g. bijis Grobiņas cietuma ārsts, 1853.-1882.g. Grobiņas pilsētas ārsts. Miris 1882.gada 21.decembrī.

Georgs Kristofs Kemmlers (1799-1865) - dzimis 1799.g. 8.jūlijā, studējis ārzemēs, praktizējis 19.gs. 40.gados Grobiņā, Durbē un Liepājā, un pēc 1850.gada Aizputē, kur 1855.-1856.g. bijis apriņķa ārsts. Miris 1865.gada 6.martā un apglabāts Durbē.

Emīls Hollīns (1837-1865) - dzimis Kurzemē 1837.g. 28.jūlijā, studējis medicīnu Tērbatā 1858.-1863.g., tad apmeties Grobiņā. Miris 1865.gadā.

Ernst Gotthard Adolf von Grot (1837 - 1897) - dzimis 1837.g. 14.decembrī Apriķos, ticis mājskolots un 1854.-1856.g. studējis medicīnu Kēnigsbergas universitātē, 1856.-1857.g. Berlīnē un 1857.-1858.g. Vircburgā, kur ieguvis doktora grādu. Īsu laiku strādājis par ārstu Žagarē (Kauņas gub.), tad līdz 1869.gadam Zūrās, 1863.-1873.g. Zlēkās, 1874.-1882.g. Durbē, un no 1882.-1897.g. Grobiņā par apriņķa ārstu. Viņš bija muižas rentnieks. Miris 1897.gada 22.novembrī.

Eižens Pellings (1867-?) - dzimis 1867.gada 25.janvārī Geručiai (kādreiz Gliebava), Lietuvā. 1879.-1887.g. apmeklējis Jelgavas ģimnāziju, 1888.-1894.g. studējis Tartu - pirmajā semestrī lingvistiku, vēlāk medicīnu, ieguvis ārsta nosaukumu 1894.g. decembrī. 1895.gadā apmetās Tukumā, 1896.gadā brīvprātīgais ārsts Sanktpēterburgas Obuhovas slimnīcas sieviešu nodaļā, taču drīz atgriezies Tukumā. No 1896.g. oktobra līdz 1897.g. aprīlim apriņķa ārsta vietas izpildītājs Grobiņā. Ārsts Mežotnē, dzīvojis Jelgavā. 1939.g. repatriējies uz Vāciju.

Jānis (Johans) Sprūde (1864-1940) - dzimis 1864. g. Kalētos, kā kalēja dēls. Vidējo izglītību viņš ieguvis Liepājas ģimnāzijā, tad iestājies Tērbatas universitātē, kuru pabeidzis 1894.gadā. Sprūdes pirmā darbavieta ir Kandava, kur viņš nostrādāja trīs gadus, vienlaikus pildot arī Zemītes pagasta ārsta pienākumus , no 1898.-1912.gadam – strādājis par ārstu Grobiņā, papildus praktizējot Medzê-Vērgalê, Bārtâ. Vēlāk pārcēlies uz Liepāju, ņēmis aktīvu dalību biedrību dzīvē. Atstādams vietu Grobiņā, viņš dodas papildināt savas zināšanas uz Berlīni, kur specializējas bērnu slimībās. Tagad Dr. med. Sprūde strādā Liepājā. Arī sabiedriskajā darbībā turpina būt aktīvs: 1922.g. bijis Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. Liepājas pilsētas domnieks no 1919.-1921.g. un Annas baznīcas padomes priekšsēdētājs. 1931.-1940.g. Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas slimnīcas vadītājs.

1934.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Miris 1940.gada 10.novembrī.

Dr. Roberts Mauriņš

Roberts Mauriņš (1861-1939) - dzimis 1861. g. 28. aug., Zaļāsmuižas Laukmuižā (Dobeles apr.), kā šīs muižiņas arendatora dēls. 1872. g. sācis apmeklēt Jelgavas Sv. Annas baznīcas skolu, 1874. g. — Jelgavas klasisko ģimnāziju. 1883. g. sācis studēt Tartu universitātē medicīnu un pēc 5 gadiem fakultāti beidzis. 1892.gadā apmeklējis Berlīnes Universitāti zināšanu papildināšanai. Tad strādājis kā ārsts līdz 1898. g. Lejasciemā, Vidzemē. Kopš 1898.gada 17.janvāra strādājis kā Grobiņas apr. ārsts, bet no 1919. g., kad Grobiņas apr. likvidēja, kā Liepājas apr. ārsts, pildīdams šo amatu līdz 1932. gadam, kad aizgājis pensijā. 

Dr. Mauriņš piedalījies arī sabiedriskā dzīvē, galvenā kārtā darbodamies tanīs organizācijās, kuru darbība saskaras ar ārstniecību.

Otto Evaldsons (1893-1984) - dzimis 1893. 25.maijā Nīkrāces pag.; māte Līze dz. Augusts. 1913.gadā beidzis Liepājas reālskolu, un studējis Tērbatas universitātē. Pirmais pasaules karš pārtrauc studijas un O. Evaldsons strādā par ārsta palīgu Krievijā un atbrīvošanas ciņu laikā no 1919. g. par kara ārstu Liepājas kara slimnīcā. 1920.gadā bijis Liepājas kara slimnīcas vecākais medicīnas feldšeris, atvaļināts  1921.g. 23.septembrī, 1923.gadā apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas zīmi. 1923. g. beidza LU medicīnas fakultāti ar ārsta grādu. No 1923.-1925.gadam viņš strādā Liepājas pilētas slimnīcas lekšķīgo slimību nodaļā. Grobiņas rajona ārsts 1925-1942. 1928-1940.g. darbojies Aizsargu organizācijā, 1928-1933.g. bijis Liepājas XV aizsargu pulka Bataljona ārsts, Grobiņas pilsētas ārsts 1927-28. No 1937. līdz 1940. g. arī Grobiņas pilsētas vecākais. 1939.gada 20.martā Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu.  Vaiņodes rajona ārsts 1942-1944. Nīgrandes pagasta Mišeiku māju īpašnieks. Otrā pasaules kara bēgļu gaitas viņu 1944. g. noveda Vācijā, Meklenburgā, pēc tam Dānijā, kur viņš strādāja par ārstu vairākās nometnēs. 1950.g. Evaldsons ieradās Detroitā un 57 g. vecumā atsāka ārstniecības darbu kā slimo kopējs. 1955. g. ieguvis ārsta tiesības Mičigenā un praktizējis Providences slimnīcā līdz 1976.gadam. Miris 1984.g. 31.decembrī Čikagā, ASV.  

Nikolajs Miezis – Grobiņas rajona ārsts 1942-1944

Adolfs Mārtiņš Šteins (1911-1996) - dzimis 1911. gada 23. martā Vidrižu pag..Vidzemē. Beidzis Latvijas universitātes medicīnas fakultāti 1944. gadā. Grobiņas rajona ārsts 1944.-1945.g., Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Zviedriju. Mācījies zviedru valodu, un no 1946. līdz 1948. gadam bijis asistents Lundas Universitātē. Vēlāk, 1951.gada rudenī, pārceļas uz Kanādu, kur strādā par ārstu cietuma nometnē Burvošā, tad laiku Šelburnā un Boltonā netalu no Toronto. Darbojās Latviešu Nacionālā Apvienībā Kanādā, Latvijas Brīvības Fondā, ko uz viņa ierosmi nodibināja 1970. gadā. Propagandēja ideju dibināt eksilvaldību trimdā. Miris 1996.gada 9.augustā, Kanādā.

----------------------------------------

Izmantotie avoti:

• www.nekropole.info
• www.periodika.lv
• Isidorus Brennsohn. Die Aerzte Kurlands von 1825 - 1900. Ein biographisches Lexicon. Jelgavā, 1902.