Liepājas-Aizputes apriņķu policija 20 gados. 1939.gada raksts

Kurzemes Vārds, 1939.gada 1.jūlijā

Valsts iekšējais miers, kārtība un drošība ir katra pilsoņa goda un sirds lieta. Par šo drošību, kārtību un iekšējo mieru stāv policijas darbinieku saime, kas 1. un 2. jūlijā atskatās uz 20 gadu pastāvēšanas svētkiem. 

PIRMĀ LATVIEŠU POLICIJA LIEPĀJAS APRIŅĶĪ. Liepājas-Aizputes apriņķu policijas darbība sākās no 1918. gada decembra vidus, kad pirmajam Liepājas apriņķa priekšniekam Fricim Tilgalim tika uzdots noorganizēt policiju Liepājas apriņķa pagastos. Pirmā apriņķa priekšnieka darbs nebija viegls. Apriņķa teritorija bija vēl pakļauta okupācijas varai, kura Latvijas valdību, viņas rīkojumus un darbiniekus neatzina un pat vajāja. Tāpat darbiniekiem nebija vajadzīgās prakses policijas lietās, nebija vajadzīgo instrukciju un norādījumu. Trūka arī policijas darbam piemērotu cilvēku ar vajadzīgo izglītību un piedzīvojumiem, jo lielākā daļa ieroču nest spējīgo pilsoņu atradās armijā, vai arī nebija vēl atgriezušies no Krievijas vai gūsta. Analoģisks stāvoklis bija ari pirmajam Aizputes apriņķa priekšniekam Dāvim Miesiņam, kas šī apriņķa policiju vadija līdz 1921. gada 1. septembrim.

Grobiņas demogrāfiskā statistika 1897.gadā

No N.A.Troiņicka "Перепись населения. т.19 Курляндская губерния", 1905.g., Pēterburga

Pilsētas iedzīvotāju skaits (pēc 1897.gada datiem):

1490, kas sastāda 0,96% no visas guberņas pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.

Iedzīvotāji sadalās šādi - 763 vīrieši, 727 sievietes, tostarp 103 cilvēki, kas Grobiņā apmetušies īslaicīgi, kā arī 20 ārvalstu pilsoņi. No kopējā iedzīvotāju skaita lasīt un rakstīt pratēji 74,6% (starp citu, labākais rādītājs starp visām guberņas pilsētām). 

Pēc dzimšanas vietas, Grobiņas iedzīvotāji sadalās šādi - 977 dzimuši Grobiņas apriņķī, 374 dzimuši citviet Kurzemes guberņā, 122 dzimuši citās guberņās, 17 dzimuši ārpus Krievijas impērijas.

Pēc iedzīvotāju kārtas tie sadalās šādi - 38 muižniecības pārstāvji, 641 pilsētnieks, 774 zemnieki, 20 ārvalstu dienestā nodarbinātie, 17 citi.

Par vēlā dzelzs laikmeta sudraba atradumiem Latvijā

R.Šnores raksts izdevumā "Senatne un Māksla", Nr.2, 1938.gada 1.aprīlī.

Pie līdz šim maz izpētītiem Latvijas senvēstures novadiem pieskaitāmi kultūrvēsturiskā un numismatiskā ziņā vērtīgie sudraba atradumi. Šī materiāla zinātniskā apstrādāšana sniedz ļoti interesantus rezultātus, kas palīdz apgaismot un noskaidrot mūsu senvēsturisko laiku saimnieciskās dzīves apstākļus, kultūras sakarus ar citām zemēm, satiksmes ceļus, apgrozībā bijušos maksāšanas līdzekļus resp. naudas veidus u. t. t. Tie var sekmēt arī viena otra līdz šim nenoskaidrota jautājuma vai problēmas tuvināšanu atrisinājumam. Arī šī raksta nolūks ir — pieskarties vienai Latvijas vēstures problēmai un mēģināt to apgaismot, dibinoties uz novērojumiem un savāktā datu materiāla par Latvijā atrasto seno sudrabu. 

Iļģu muiža un tās pusmuižas mūsdienās, 2016.gada augusts

Biržmuiža (Birshof)

Vecais muižas centrs atradās ceļu krustpunktā - Z-D virzienā Tāšu-Grobiņas senais ceļš, A-R virzienā - senais Grobiņas apkārtceļš no Iļģu muižas uz Grīzupi.

Zemnieku brīvības cīņas Kurzemē, 1794.gads

V.Smilgas raksti, 1937.gads

Kurzemes zemnieku brīvības cīņas 1794. gadā 

Tikai daži vēsturnieki nedaudzās rindiņās pieskaras 1794. g. lielajiem notikumiem Kurzemē un Zemgalē, kad poļu un leišu brīvības cīnītāju ierosināti un atbalstīti, ari latviešu zemnieki vairākos novados nometa dzimtbūšanas važas un pulcējās zem brīvības cīņu karogiem. Mūsu rīcībā nākušas vairākas šo notikumu liecības, kā arī daži dokumenti, kurus publicēsim, lai sagādātu materiālus šo cīņu pilnīgākai vēsturei. Iepriekš īsumā pakavēsimies pie apstākļiem, kas šīs cīņas izsauca. Pateicoties pārmērīgai muižniecības varai, Polijas valsts iekšēji novājinājās un 18. g. simtenī strauji tuvojās savam sabrukumam. Ap 1750. gadiem Polija nokļuva Krievijas iespaidā, bet it sevišķi pēc tam, kad Krievijas tronī nāca viltīgā un varas kārā Katrīna II, sākās Polijas sadrupināšana. Atbalstot valdībai un Polijas patriotiem naidīgo opozīciju, ar bagātiem kukuļiem pērkot sev piekritējus un radot iekšējas intrigas, Krievija galīgi novājināja Poliju. Slepeni sazinājusies ar Austriju un Prūsiju, Krievija 1772. gadā panāca Polijas valsts pirmo dalīšanu. 

Grobiņas pilsētas sabiedriskie darbinieki, 1913.gads

Pilsētas pārvalde

Vecākais - Frīdrihs Rozenbergs

Nodokļu pārvalde

Vecākais - Ernests Zundmanis
Locekļi - Ludvigs Neireiters, Jānis Jaunzems

Ārsts

Apriņķa ārsts - Roberts Mauriņš

Pilsētas bāriņtiesa

Priekšsēdētājs - Ernests Zundmanis

Liepājas-Aizputes šaursliežu dzelzceļš

Stacijas "Grobiņa" priekšnieks - Daniels Šnekenbergs

165 jauni māju vārdi Medzē, 1939.gads

no Kurzemes Vārda, Nr.210, 1939.gada 15.septembrī

(Ar sarkanu krāsu atzīmēts vecais māju nosaukums)

------------------------------------------------

1937.gada 24.martā, kā ziņo Kurzemes Vārds, Medzes pagastā Andreja Gutmaņa saimniecībai «Dīķi» apstiprināts jaunais nosaukums — «Ausekļi».

------------------------------------------------

1938.gadā, Kurzemes Vārds raksta: "Medzes pagasta valde ierosinājusi pārdēvēt 169 māju nosaukumus. Pagastā ir daudz mājas vienādiem vārdiem, vai salikti un nelatviski nosaukumi, kā: «Kadik — Putni», «Mikel — Zegelniek», «Gudde», «Zabbe», vai «Joze — Dreije», «Kalne — Kuške» , jeb atkal «Ketter — Ozoli», vai «Pinke un Kence». Šīm saimniecībām dos jaunus un latviskus māju vārdus.

------------------------------------------------