Agrārā reforma 20.gs. sākumā. No avīžu ziņām.

Āgrārā reforma Liepājas apriņķī

Līdz 1921.gada 15.martam Liepājas apriņķī bija parcelētas un sadalītas tikai bijušās kroņa muižas. Lielā Nīderbartavas (jeb Nīcas) muiža tika sadalīta starp Latvijas karavīru ģimenēm. Tā kā nebija prasību no bezzemniekiem, Rucavas muižas tika sadalītas starp mazāku zemes gabalu īpašniekiem pret cesijām valsts fondā, lai no tām būtu regulāri ieņēmumi. Pēc muižu sadalīšanas atradās bezzemnieki un pieprasīja zemi, atļaujoties izrādīt fizisku pretestību vietējai zemes ierīkošanas komisijai.

Atsavināto privātmuižu zemes sadalīšana cītīgi turpinās, tomēr zemesgabalu pārņemšana un nodošana jaunajiem īpašniekiem ilgs līdz 1922.gada Jurģiem. Šo saimniecību pārvaldība tiek piešķirta labticīgā nomā ar noteiktu termiņu uz 1 gadu, sākot ar 1921.gada 23.aprīli. Turīgākās muižas tiks piešķirtas bijušajiem iemītniekiem jeb īrniekiem, pārējās jauniem īrniekiem vai kooperatīviem. Augļu dārzi un zivjaudzētavas tiks iznomātas izsolēs. Šādā veidā varētu izvairīties no straujas pārejas no lielsaimniecībām uz mazām saimniecībām.

Biržmuižu pie Grobiņas Iļģu muižas īpašnieks iznomāja kā atpūtas muižu. Iļģu muižas kungu māja tika pārveidota par apriņķa bērnu patversmi, un Līgutu  muižas kungu māja – par apriņķa slimnīcu.

(Libausche Zeitung 1921.g. 7.apr.)

--------------------------------------------------------------------

Agrārā reforma.

Grobiņas un Durbes pilsētas, un Priekules miests lūdza Liepājas apriņķa komiteju tām iedalīt zemi. Tā Grobiņai piešķīra Biržmuižu, par labu Durbei – Mazdurbes muižu un vairākas Bunkas muižas („Bunkas” pie A9 un 1203 ceļa) saimniecības, un Priekulei  Priekules dzirnavas un Priekules mašīnfabriku (!).

Biržmuiža tiks sadalīta dārzos, un Iļģu muižas īpašnieks Biržmuižas vietā kā atpūtas muižu kompensācijā saņems Ozolu pusmuižu.

(Libausche Zeitung 1921.g. 21.okt.)

-----------------------------------------------------------------------

Lai īstenotu agrārās reformas Liepājas apriņķī.

Kā atpūtas muižas tika atstātas: Iļģu muižas īpašniekiem – Ozolu pusmuiža (aptuveni starp „Virsaišiem” un „Ģildēm” pie Gaviezes, nav saglabājusies), Rāvas muižas īpašniekiem – Langeru saimniecība („Laņģi” pie Rāvas), un Gaviezes muižas īpašniekiem – Jūnes saimniecība (apm. tag. „Dzintari” pie Gaviezes, iespējams, agrākā saimniecība nav saglabājusies).

Durbes pilsētai  no apkārtējām muižām piešķirti aptuveni 1000 pūrvietas ar nosacījumu, ka pilsēta šo zemi sadalīs 15 pūrvietu lielos zemesgabalos starp saviem iedzīvotājiem, kas paši stādīs augļu dārzus. Priekules miests no apkārtējām muižām saņēma tos pašus apmēram 1000 pūrvietas, kas arī apstādāmas ar augļu dārziem. Miestam piešķirta arī Matisona mašīnfabrika (!) (metāla lietuve), taču pieprasījums cedēt ūdensdzirnavas un muižas augļu dārzus noraidīts.

Grobiņas pilsēta lūdza tai iedalīt Iļģu Biržmuižas pusmuižu. Tā kā Grobiņai jau ir ievērojama zemes platība, un pilsētas zemes saimnieki vēlas Biržmuižu iemainīt pret piepilsētas Kadiķnieku ciematu (tag. Otaņķu ielas apkaimē, vairums ēku nav saglabājušās), lēmums par šo jautājumu tika atlikts un vienlaicīgi nolemts Biržmuižu sadalīt 10 pūrvietu lielos zemesgabalos neatkarīgi no tā, vai šī muiža paliek kā atsevišķa saimniecība, vai pilsētas pakļautībā, un turpmākajiem jaunās saimniecības īpašniekiem uzlikt par pienākumu ierīkot augļu dārzus.

(Libausche Zeitung 1921.g. 2.nov.)

---------------------------------------------------------------------
Strīds dēļ neatsavināmās daļas

Zemkopības ministrija, pēc vietējā valsts zemju inspektora atzinuma un aizrādījumiem, ar savu 1921.g. 12.oktobra lēmumu piešķīra kā neatsavināmo daļu Iļģu muižas bijušā īpašnieka Offenberga mantiniekam, grāfam Keizerlingam, Biržu pusmuižā ap 225 pūrvietas at attiecīgām ēkām. Ierādītā zeme saietās ar Grobiņas pilsētas robežām un pilsēta šo gabalu gribēja iegūt ģimeņu dārziņu ierīkošanai, bet ēkas slimnīcas un nespējnieku patversmes vajadzībām. Ministrija pilsētas lūgumu neievēroja. Pilsētas valde iesniedz par to Senātam sūdzību un to 31.maijā tiesas sēdē aizstāvēja pilsētas galva Kārkliņš. Senāts ministrijas lēmumu par Biržu ierādīšanu Keizerlingam atcēla, uzdodot taisīt šinī jautājumā jaunu lēmumu.

(Sociāldemokrāts 1922.g. 3.jūn.)
----------------------------------------------------------------------

Par Grobiņas pilsētas administratīvajām robežām

Grobiņas pilsētas pārstāvji tikās ar Grobiņas pagasta saimniekiem. Pret Lubenieku (pie Dubeņiem, māju nosaukums „Lubas”) ciemata nodošanu pagastam Grobiņas pilsēta ieguva 4 Iļģu meža zemesgabalus, 8 zemesgabalus no Grobiņas pastorāta, Šmerles saimniecību un 50 zemesgabalus no Biržmuižas. Pagastnama un skolas nama nodošanu pilsētas īpašumā pagasta pārstāvji noraidīja.

(Libausche Zeitung 1928.g. 29.mar.)
-----------------------------------------------------------------------

LIKUMS par Grobiņas pilsētas administratīvām robežām

1. No Grobiņas pilsētas līdzšinējām administratīvām robežām atdalīt šādas zemes platības: 

1) pilsētai piederošus starpgabalus pie Grobiņas-Dubeņu ceļa: a) pilsētas tuvumā, apmēram 1 ha platībā, un b) pie Cūkinieku mājām, apmēram 2 ha platībā; 

2) pilsētai piederošo starpgabalu, tā sauktos Lubiniekus, apmēram 17 ha platībā, pie tā sauktā Lubu kroga; 

3) agrāko pilsētas zemi gar pilsētas īpašumiem, tā sauktiem Kadiķniekiem, kas apmainīta pret valsts fonda zemi no Iļģu muižas Biržu pusmuižas zemēm; 

4) pilsētai piederošo lauksaimnieciski izmantojamo zemi, tā sauktos Kadiķniekus, starp Liepājas-Vaiņodes dzelzceļu, Grobiņas pagasta sīksaimniecībām un Grobiņas-Dubeņu ceļu, un 

5) Jansona sīksaimniecību, kas atrodas starp Grobiņas pagasta saimniecībām 38F, 39F un 40F, kādas zemes platības pievienot Grobiņas pagasta administratīvām robežām.

2. Pievienojot Grobiņas pilsētas administratīvām robežām pie Grobiņas-Ventspils lielceļa iedalītos vasarnīcu gruntsgabalus, daļu no valsts meža Iļģu novada, Biržu muižas apbūvei sadalito zemi. Smerļa mājas zemi starp Biržu muižas zemēm un agrākām pilsētas robežām, apbūves gabalus pie Grobiņas-Aizputes un Grobiņas-Gaviezes ceļiem, pilsētai piešķirtas grantsbedres un sporta laukumu, Grobiņas mācītāja muižas neatsavināmo daļu, valsts fonda zemes gabalu 31 F, no Turaidas mājām atdalīto zemes gabalu starp Grobiņas-Ventspils lielceļu un Liepājas-Aizputes dzelzceļu un dažus citus valsts fonda un citu zemju gabalus, noteikt turpmāko Grobiņas pilsētas administratīvo robežu ārējo līniju pēc sekojoša apraksta:

Sākot pilsētas robežu pie Grobiņas pagasta Smerļa mājas ziemeļaustrumu robežas stūra, tā iet uz dienvidiem pa Rolofa mājas rietumu robežu pāri Grobiņas-Aizputes ceļam un pa Maliņa mājas rietumu robežu līdz Grobiņas-Gaviezes ceļam, bet tad pa šā ceļa kreiso pusi, no Grobiņas skaitot, pāri Liepājas-Aizputes dzelzceļam līdz tai vietai, kas atrodas iepretim Grobiņas pagasta grantsbedres 5F rietumu robežai. No šejienes pilsētas robeža iet pāri Grobiņas-Gaviezes ceļam un tad pa pagasta grantsbedres 5F , un amatnieku gabala 3F rietumu robežu līdz Grobiņas mācītāja muižas neatsavināmās daļas ziemeļaustrumu robežas stūrim, bet tad pa minētās neatsavināmās daļas austrumu robežu līdz Alandes upītes vidum. Tālāk pilsētas robeža iet uz rietumiem pa Alandes upītes vidu līdz valsts fonda zemes gabala 40F ziemeļu robežai un tad pa šī zemes gabala un valsts fonda zemes gabala 39F ziemeļu un rietumu robežu un valsts fonda zemes gabalu 38F rietumu, 36F un 35F ziemeļu, 34F ziemeļrietumu un 33F ziemeļu un austrumu robežām, atstājot visus minētos zemes gabalus ārpus pilsētas robežām, bet ietverot šinīs robežās pilsētas gada tirgu laukumu un valsts fonda zemes gabalu 31F līdz Alandes upītes vidum, bet tālāk pa šīs upītes vidu uz rietumiem līdz valsts
fonda zemes gabala 30F rietumu robežai un pa šo robežu līdz Brediķa mājas robežai, bet tad pa šīs mājas robežu, atstājot minēto māju ārpus pilsētas robežām, līdz Grobiņas-Liepājas ceļam un pāri tam uz šī ceļa labo pusi, no Grobiņas skaitot, bet tad pa šo ceļa pusi līdz Grobiņas-Ventspils lielceļam , un tālāk pašā ceļa kreiso pusi, no Grobiņas skaitot, pāri Liepājas-Aizputes dzelzceļa territorijai, bet tad pagriežas uz austrumiem un iet pa minētās dzelzceļa territorijas ziemeļu robežu un Dižturaidas mājas ziemeļaustrumu, austrumu un ziemeļrietumu robežu līdz valsts mežziņa dienesta zemes 132F robežai.
Tālāk pilsētas robeža iet pa minētās dienesta zemes 132F austrumu un ziemeļu robežu līdz Grobiņas-Venstpils lielceļam un tad pa šā lielceļa labo pusi, no Grobiņas skaitot, gar sadalītiem vasarnīcu gruntsgabaliem uz Ventspils pusi līdz jaunieprojektētam ceļam aiz šiem gruntsgabaliem un tad pa šā ceļa ziemeļu pusi uz austrumiem līdz ceļam-stigai gar valsts meža Iļģu novada 45., 47., 49. un 51. kvartāliem, bet tālāk pa šā ceļa-stigas austrumu pusi uz dienvidiem līdz ceļam, kas ieprojektēts gar Biržu muižas apbūves gabaliem. No šejienes pilsētas robeža iet gar minētiem apbūves gabaliem, ietverot pilsētas robežās visus gar tiem ieprojektētos ceļus, līdz Grobiņas pagasta Leča mājas dienvidus robežai, un tad pa šo robežu līdz aprakstītās pilsētas robežas izejas punktam.

3. Iepriekšējā pantā aprakstītās Grobiņas pilsētas administratīvās robežās ietilpstošās zemes, ciktāl tās vēl pieder pie apkārtējiem pagastiem, atdalīt no vietējās apriņķa pašvaldības vienības, attiecinot uz visu aprakstīto pilsētas territoriju Pilsētu nolikumu un citus attiecīgus likumus un rīkojumus.

4. Grobiņas pilsētas pašvaldībai 3 gadu laikā, skaitot no šā likuma spēkā nākšanas, jānosprauž pilsētas robežas dabā un jāizgatavo attiecīgs plāns. Šā plāna apstiprināts noraksts uzglabājams Iekšlietu ministrijā.

5. Iekšlietu ministris nokārto attiecības un izšķir strīdus starp ieinteresētām pašvaldībām sakarā ar Grobiņas pilsētas robežu grozīšanu.

Rīgā, 1929. g. 21. decembrī. Valsts Prezidents G. Zemgals.
Likums Saeimā pieņemts 1929. gada 18. decembri.

(Valdības Vēstnesis, 1929.g. 21.decembrī)