Autori: Egita ZIEDIŅA*, Valdis BĒRZIŅŠ**, Laimdota KALNIŅA***, Ivars STRAUTNIEKS***
2007
Ālandes upes ieleja atrodas Kurzemes rietumos, Liepājas rajonā. Tā šķērso Vērgales, Medzes pagastu un Grobiņas lauku teritoriju. Ālandes upes ieleja ir izteiksmīgs pazeminājums zemes virsas reljefā Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļrietumos. Ālandes ieleja ir tikai daļa no Ālandes–Tāšu pazeminājuma. Pazeminājumam cauri plūstošā Ālandes upe manto leduslaikmeta beigās izveidojušos ledājkušanas ūdeņu noteces ieleju. Lai labāk izprastu apstākļus apdzīvotībai Ālandes upes ielejas apkārtnē, apkopoti kvartārģeoloģiskie dati par šo teritoriju. Domājams, ka ledus laikmeta beigās garenstieptais pacēlums pie Kapsēdes un Medzes, rietumos no Ālandes upes ielejas, bija sala (Tracevskiy u.c. 1984; Veinbergs 1986). Pazeminājuma zemāko daļu aizņēma virkne ezeru, no kuriem saglabājies Tāšu ezers.
Ģeoloģisko, ģeomorfoloģisko un palinoloģisko pētījumu rezultāti jau 1990.gados norādīja uz to, ka akmens laikmeta apdzīvotības areāls Ālandes upes ielejā bijis ievērojami plašāks nekā uz to norāda tā laika arheoloģiskais materiāls. Palinoloģiskie pētījumi Ploces purva nogulumos, kas būtībā ir uzkrājušies, aizaugot Tāšu ezera seklajai ziemeļdaļai, norāda, ka tā jau atlantiskajā laikā bija pilnīgi aizaugusi (Mūrniece u.c. 1999). Tas ļauj izteikt pieņēmumu par cilvēka klātbūtni un darbību teritorijā jau kopš boreālā laika. To putekšņu diagrammās raksturo ievērojams daudzums antropogēno indikatoraugu putekšņu vienlaikus ar šim laikam raksturīgo priežu putekšņu izteiktu pārsvaru. Šie rezultāti rosināja pievērst uzmanību šīs teritorijas detālākiem arheoloģiskiem pētījumiem.
2003. gadā aizsākās projekts “Arheoloģiskā apzināšana Ālandes upes ielejā” ar Kultūrkapitāla fonda (KKF) finansiālu atbalstu. Realizējot šo projektu, veikti plašāki arheoloģiskās apzināšanas darbi. Galvenais mērķis bija iegūt jaunus datus par apdzīvotību Ālandes upes ielejā. Atklātas piecas akmens laikmeta apmetnes un vairākas savrupatradumu vietas.
Šobrīd atklātas četras mezolīta apmetnes: Lāmu I un II apmetnes un Vētru apmetne. Tās atrodas lēzena paugura nogāzē, Ploces purva rietumu malā. Atradumi koncentrējās vairākās vietās, kur augsnē iezīmējās gaišāki grants laukumi. Lāmu I apmetnē veikti pārbaudes izrakumi.
Ziedleju apmetne, kura stipri postīta, atrodas Tāšu ezera stāvā senkrastā. Zināmas arī vairākas savrupatradumu vietas, kuru nozīme vēl neskaidra.
Apmetnēs iegūts nozīmīgs krama materiāls: kasīkļi, mikrolīti, lancetes, trapeces, mikrogriežņi u.c. Tie datējami ar vidējā mezolīta otro pusi un vēlo mezolītu. Iegūtais materiāls līdzīgs citām Rietumlatvijas mezolīta apmetnēm – Vendzavu, Košķēnu, tomēr izteikta mikrolītu, trapeču, lancešu, kā arī mikrogriežņu esamība, norāda uz izteiktu Rietumlietuvas vidējā un vēlā mezolīta Janislavices kultūras ietekmi. Materiāls iezīmē izteiktākas atšķirības mezolītā starp Latvijas teritorijas austrumu un rietumu daļām.
Atklātas arī divas vidējā neolīta apmetnes: Kviču apmetne un apmetne pie Māķu mājām. Tās izvietojas pārpurvotās Ālandes upes palienes malā un robežojas ar purvaino un aizaugušo Ālandes upes palieni. Kviču apmetnē konstatēts ovālas formas smalkgraudainas, gaišas smilts laukums (8 × 3,5 m) ar degušiem akmeņiem, domājams, mītnes vieta. Tur atrada krama rīkus, daudz krama atšķilu, lauskas un dzintaru.
Otrā apmetnē kultūrslānis labi saglabājies 1,70 m dziļumā zem augsnes kārtas. Ierokot pārbaudes tranšejas un veicot urbumus dažādās apmetnes vietās, konstatēts kultūrslānis, kas saturēja māla trauku lauskas, koku paliekas, riekstus un dzintara pogas fragmentu.
Tādējādi veikto arheoloģiskās izpētes rezultāti apstiprina agrāko ģeoloģisko un palinoloģisko pētījumu datu interpretācijas rezultātā izteikto hipotēzi (Mūrniece u.c. 1999), ka apdzīvotības areāls Ālandes upes ielejā akmens laikmetā ir bijis ievērojami plašāks, nekā uzskatīja līdz šim. Veiktie pētījumi ir tikai aizsākums plašākiem multidisplināriem pētījumiem Ālandes upes ielejā.
----------------------------------------------------------
Izmantotā literatūra
- Mūrniece, S., Kalnina, L., Bērziņš, V., Grasis, N. 1999. Environmental change and prehistoric human activity in western Kurzeme, Latvia. PACT 57. Belgium, Rixensart, pp. 35-69.
- Tracevskiy, G., Segliņš, V., Mūrnieks, A., Juškevičs, V. 1984. Otchet o grupovoi geologicheskoi sjomke masshtaba 1:50 000 na teritoriy listov 0-34-127 A-G i 0-34-139 A-V (Liepaja). Latvijas Ģeoloģijas fonds, Nr. 10180 (nepublicēts pārskats krievu val.).
- Veinbergs I., 1986. Drevnije berega Sovetskoi Baltiki i drugih morej SSSR. Zinatne, Riga, 168 lpp. (krievu val.)
~~~~~~~~~~~~~~~~~~
* VKPAI Arheoloģijas centrs, e-pasts: egita@parks.lv
** LU aģentūra Latvijas vēstures institūts
*** LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,
e-pasts: Laimdota.Kalnina@lu.lv, Ivars.Strautnieks@lu.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru