Grobiņas pilsēta un apkārtne. 1826. un 1841.gada dati.

No Herborda Karla Frīdriha Bīnemana fon Bīnenstamma darba "Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland [...]", E.A. Pfingstena pārraudzībā, 1841. (iekavās dota informācija no 1826.gada izdevuma).

Kurzemes guberņas Aizputes apriņķis.

Aizputes apriņķis robežojas ar Kuldīgas apriņķi, Baltijas jūru, Prūsijas ķeizaristi un Viļņas guberņu un savā 4062 11/12 kvadrātverstu lielajā teritorijā iekļauj trīs pilsētas - hauptmaņu pilsētas Aizputi un Grobiņu, kā arī kroņa pārraudzībā esošo Durbi, ar 9 baznīcu iecirkņiem, 24 kroņa muižām, 138 privātmuižām, 15 ev. lut. mācītājmuižām ar 28 baznīcām, 3 Romas katoļu mācītājmuižām ar 5 baznīcām, 6 kroņa mežniecībām un apakšmežniecībām un 2 citām kroņa vidmēm.

Grobiņa (Grobin, Grohbine) - pilsētas valdes un apriņķa tiesneša sēdeklis, atrodas līdzenā vietā, Ālandes upes krastā uz Jelgavas-Liepājas ceļa, un ir 168 verstis attālu no vienas, un 11 verstis - no otras. Hercogs Frīdrihs Kazimirs 1695.gadā devis pilsētas tiesības un 1697.gadā - pilsētas zīmogu. Šeit atrodas sena pils, kura vēl līdz pagājušā (18.) gadsimta beigām bija labā stāvoklī un arī apdzīvota, taču tagad jau visai sabrukusi. Pili, saskaņā ar nostāstiem, cēlis Dītrihs fon Grīningens, un tā bijusi
ordeņa soģa, un vēlāk bieži arī hercoga rezidence. Neņemot vērā mazās sānieliņas, pilsētā ir tikai viena iela, kas tomēr vairāk par versti gara un kopumā diezgan labi bruģēta. Iedzīvotāju skaits: vācieši - 373 vīrieši, 389 sievietes; ebreji - 214 vīrieši, 189 sievietes; kopumā 1165 cilvēku (1826.gadā - 356 vīr., 399 siev., kopā 755 cilvēku). Namu daudzums: 99, no kurām 2 kronim piederīgas koka ēkas, kā arī 89 koka un 7 mūra privātmājas (1826.g. - 88 namu, no kuriem 6 mūra, un tikai viena no kroņa ēkām - hauptmaņa nams - apdzīvota). Dievnams: ev.luteriskā kroņa apriņķa mūra baznīca. Publiskās skolas: viena valsts elementārskola un viena latviešu draudzes skola. Ēkas pilsētas īpašumā: no augstā ķeizara Pāvila I dāvinātās mūra ūdensdzirnavas ar 4 gaņģiem. Pilsētas ģerbonis - uz labās kājas stāvoša dzērve, kura kreisajā tur akmeni.

Hauptmaņu īpašumi:

Grobiņas hauptmaņa apgabalā (1972 1/4 kvadrātverstis) iekļauta kroņa pilsēta [Durbe] un 2 baznīcu iecirkņi.

Grobiņas baznīcas iecirknis (kuram pieder arī Kurzemes guberņai pievienotā Žemaitijas piekraste);

• Kroņa īpašumi:

       1. Muižas:
            a) Amt Grobin (Grobiņas muiža), kam piekrīt arī Bātas pusmuiža; 276 vīr., 296.siev.;

            b) Matern (Māteres jeb Mātras muiža); 179 vīr., 202 siev.;

            c) Talssen (Tāšu, arī Talšu vai Talses muiža); 147 vīr., 170 siev.;

            d) Libaus Licenthof jeb Perkuhnen (Lezzentes muiža); 1031 vīr., 1148 siev.;

            e) Nieder-Bartau (Nīca) ar 5 pusmuižām - Peterhof, Otancken, Sirten, Ausingen, Schibbenhof;                         2128 vīr., 2392 siev.;

            f) Ober-Bartau (Bārta); 608 vīr., 680 siev.;

           g) Kakischken (Ķāķišķes muiža); 236 vīr., 241 siev.;

           h) Meirischken (Meirišķu muiža); 399 vīr., 423 siev.;

           i) Ruzzau (Rucava) un Heiligen-Aa (Sventājas muiža); 665 vīr., 691 siev.;

           j) Papenhof (Papes muiža); 226 vīr., 231 siev.;

           k) Budendikshof (Būtiņģes muiža); 179 vīr., 185 siev.

       2. Pastorāti un baznīcas:

            a) Grobiņas iecirkņa mācītājmuiža un baznīca; 106 vīr., 99 siev.; filiāle Saraiķos.

            b) Nieder-Bartau jeb arī An der Bartau (Nīca); 92 vīr., 114 siev.; filiāle Bārtā.

            c) Rucava; 37 vīr., 31 siev.; filiāle Sventājā.

       3. Citas vidmes:

            a) Mescheneeken (Mežinieku muiža), Grobiņas hauptmaņa vidme; 188 vīr., 207 siev.;

            b) Grobiņas mežniecība un apakšmežniecība; 198 vīr., 235 siev.;

            c) Nīcas mežniecība un apakšmežniecība; 229 vīr., 254 siev.;

            d) Rucavas mežniecība; 145 vīr., 165 siev.;

            e) Rucavas apakšmežniecība; 26 vīr., 34 siev.

• Privātīpašumi:

        1. Muižas

            a) Gaweesen (Gaviezes muiža), ar Mazgaviezes un Mittelhof pusmuižām; 2 arkli zemes; 486 vīr.,                      589 siev.;

            b) Illien (Iļģu, arī Dēnava muiža) un Sarreiken (Saraiķu jeb Mūra muiža), ar 3 pusmuižām:                                Karlsberg, Birshof (Biržu muiža pie tag. Iļģu kapiem) un Grisbach (Grīzupe); 1 7/8 arkli zemes;                     495 vīr., 418 siev.;

            c) Telssen (Tāši), ar 3 pusmuižām: Klein-Telsen (Maztāši), Roloff (Rolava) un Reegen; 3 1/12 arkli                  zemes; 502 vīr., 560 siev. (pa daļai Durbes iecirknī);

            d) Kapsehden (Kapsēdes muiža); 1 arkls zemes; 201 vīr., 210 siev.;

            e) Medsen (Medzes muiža) ar Klein-Medsen (Mazmedzes) pusmuižu; 1 3/4 arkli zemes; 237 vīr.,                    270 siev.;

            f) Polangen (Palanga); 1 9/24 arkli zemes; 759 vīr., 861 siev. Šai muižai pieder ciems ar tādu pašu                    nosaukumu kādas 3 verstis no prūšu robežām, kurā atrodas Romas katoļu baznīca, ķeizariskais                    muitas nams ienākošajām precēm un ķeizariskais pasta iecirknis. Iedzīvotāji - bez krievu                                ierēdņiem, poļi, lietuvieši un ebreji.

• Mazāki īpašumi:

           a) Louisenhof, pilsētas iedzīvotāja mantots īpašums, no kura pārdotā daļa nosaukta par Augustenhof                (Augustmuiža jeb Augustes muiža); 7 vīr., 6 siev.;

           b) Cappelshof, pilsētnieka lēnis, kas tomēr tagad pievienots Iļģu muižai; 34 vīr., 33 siev.;

• Romas katoļu mācītājmuiža un baznīca Palangā; 48 vīr., 59 siev.

Iepriekš, 1826.gada izdevumā, minētas brīvsaimniecības Muischeneek (Muižnieki) un Bugel, kurās kopumā dzīvo 10 vīr., 11 siev. brīvlaistie zemnieki. Par Augustmuižu rakstīts, ka tā ir bijusī Louisenhof, pilsētas muiža, kurā tolaik dzīvo 2 vīr. un 1 siev. Minēta arī Kappeln (tā pati Cappelshof) pilsētas muiža, kurā dzīvo 24 vīr., 25 siev. brīvlaistie ļaudis. Vidēji laika posmā no 1826.-1841.g. muižās dzīvojošo cilvēku skaits pieaudzis katrā par 50.

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Spriežot pēc Krievijas impērijas 1915.gada kartes (Kurzemes guberņa, 9 rinda, 1 lapa, mērogs 1:126000) un salīdzinot ar jaunāko Latvijas karti :

• Amt Grobin jeb Grobiņas muiža atradās tag. "Upeskrastu" māju vietā Ālandes upes kreisajā krastā iepretīm Skābāržkalnam.
• Mātras muiža atradās tag. "Muižnieku" māju vietā uz Z no Kapsēdes.
• No Nīcas pusmuižām palikuši nosaukumi: Otancken - Otaņķi, Sirten jeb Sixten - Sikšņi, Ausingen - Auzumuiža, Schibbenhof - Žibji; Peterhof jeb Pētermuiža atradās aptuveni tag. "Straumēnu" vai "Lauku" māju vietā uz A no Nīcas centra.
• Mežinieku muiža, Grobiņas hauptmaņa vidme, atradās aptuveni tagadējo "Birzmalnieku" māju vietā starp Dubeņiem un Mazgaviezi.
• Grobiņas mežniecība atradās Vītiņos.
• Karlsbergas pusmuiža atradās iepretīm tag. "Grantiņu" mājām starp Ālandes ciematu un autoceļu P106 (uz Priekuli).
• Birshof jeb Biržu muiža (pusmuiža), atradās tag. Grobiņas teritorijā, Kalēju un Skuju ielu krustojumā (Kalēju 48).
• Grisbach jeb Grīzupes pusmuiža ir, iespējams, tag. "Grīzupes" Kapsēdē, vai arī aptuveni tag. "Maztramdaku" vietā.
• Louisenhof jeb Augustmuiža atradās Grobiņas pilsētas teritorijā, Alejas ielas galā, Alejas ielas 8 sētā. Ēka nojaukta 20.gs. 90.gados. 
• Cappelshof jeb Kappeln varētu būt tag. "Kapeļkalēji" vai to tiešā apkaimē. Kapeles pusmuižas saimniecībām 1847.gadā tika likts izvēlēties, zem kuras muižas pakļautības viņi vēlas turpmāk būt - Iļģu, Tāšu vai Grobiņas. Tajā pašā laikā vēl līdz 20.gs. 30.gadiem apkaimē daļēji saglabājās vēsturiskais iedalījums - bijušās Kapeles muižas saimniecības atzīmētas kā Iļģu-Kapeles muižas pakļautībā.

-------------------------------------------------------------------------------

Izmantotā literatūra:

• Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E.A. Pfingsten; Mittau, Leipzig, 1841. (vāciski)