Grobiņa - apriņķa pilsēta
 |
| 1867.gada neapstiprinātais ģerboņa projekts. |
- Miertiesnesis (pilsētas galva): Johann Jacob Stach
- Rātskungi: Johann Gottfried Roeske
Carl Wilhelm Kaminsky
Ignatius Range
Carl Schwarzhoff - Sekretārs: Heinrich Sorensen
- Reģistrators: Friedrich Roerich, kurš ir arī pilsētas kases grāmatvedis
- Ģilžu vecākie: Carl Schwarzhoff
Johann Heinrich Hein - Cietuma pārvaldnieks: Alexander Nowitzky
Ārsts: pilsētas ārsts Henry Robert Melville
Aptieka: provizors Alexander Friesendorff
Elementārskolas pasniedzējs: vieta vakanta (vēlāk darbu uzsāk pasniedzējs Schabert)
Apriņķa kroņa mežzinis Grobiņā: seržants Theodor Krause
Grobiņas apakšmežniecības mežzinis: Carl Fahrenhorst
Grobiņas apriņķa kroņa muižas pie pilsētas - 4:
- Amt-Grobin (no Baltisches Historisches Ortslexikon - Grobin Amt, 1912. Kroņa muiža pie pilsētas robežas, Ālandes upes krastā. No 1605-1704 piederēja hercoga īpašumiem; kopš 1753.g. Grobiņas muiža; 1819.gadā izmantota militāriem mērķiem zemnieku sacelšanās laikā), atradās Ālandes upes kreisajā krastā, iepretīm Skābāržkalnam, Jacob Pehks;
- Grobiņas pārvaldnieka vidme (Meženieki - 1914.g. kartē atzīmēti, iespējams, pie "Birzumu" mājām Grobiņas pag. dienvidos, citviet - pie "Birzmaļu" mājām turpat), barons Eduard von Koskull;
- Grobiņas mežniecība (Forstei) - Vietinghoff jeb Vītiņi, Theodor Krause;
- Grobiņas apakšmežniecība (Unterforstei) - Vahrenhorst jeb Mežmuiža, pie tag. "Siliņu" mājām Bārtas pag., Carl Fahrenhorst.
Grobiņas apriņķa privātmuižas pie pilsētas - 4 (6):
- Grobiņas mācītājmuiža (tag. Priedulāja ter.), E. von der Launitz;
- Louisenhof privātmuiža (no Baltisches Historisches Ortslexikon - Louisenhof (7) privātmuiža pie Grobiņas pilsētas robežas (1795). Sastāv no vairākiem zemesgabaliem, no kuriem viens atdalīts un kopš 1809.gada saukts par Augustenhof (Augustes muiža) - šajā gadā zemes gabalu nopirka ģenerālkonsuls Anglijā Franz Kienitz. Minēta dažādos aprakstos 1826., 1841.g., taču kartē nav atzīmēta), E. von der Launitz (izlēņojis no barona fon Offenberga kopā ar Augustmuižu un Cappelshof)
- Iļģu muiža, barons von Offenberg;
- Saraiķu muiža, baronese von Offenberg.
---------------------------------------------------------------------------------
Ekonomika
Grobiņā ir četras amatnieku cunftes:
- Drēbnieki, cunfti apstiprinājis hercogs Jēkabs Ketlers 1661.gadā;
- Cepurnieki, cunfti apstiprinājis hercogs Ernsts Johans Bīrons 1739.g. 28.augustā;
- Miesnieki, cunfti apstiprinājis hercogs Pēteris Bīrons 1780.g. 9.maijā;
- Kurpnieki, cunfti apstiprinājis Kurzemes civilgubernators Gustavs Matiass Jakobs fon der Venge-Lambsdorfs 1798.g. 14.janvārī.
Grobiņas nodarbināto uzskaitījums:
Pārtikas ražošana
Beķeri - 2 meistari, 2 zeļļi;
Miesnieki - 9 meistari, 2 zeļļi, 3 mācekļi;
Dzirnavnieki - 1 meistars, 1 zellis, 1 māceklis;
Konditori - 1 meistars, 1 zellis.
Apģērbu apstrāde
Drēbnieki - 5 meistari, 2 zeļļi, 3 mācekļi;
Drēbnieces un audējas - 2 meistari;
Kurpnieki - 12 meistari, 6 mācekļi;
Cepurnieki - 3 meistari, 1 zellis;
"Micenieki" jeb cepuru adītāji - 2 meistari, 1 zellis, 1 māceklis;
Audēji - 1 meistars.
Mājsaimniecības preču ražošana
Podnieki - 2 zeļļi;
Galdnieki - 2 meistari, 3 zeļļi, 1 māceklis;
Varkaļi - 1 zellis;
Santehniķi (neatceros veco nosaukumu) - 2 meistari;
Mūrnieki - 1 meistars, 1 zellis, 4 mācekļi;
Būvnieki un celtnieki - 2 zeļļi;
Atslēdznieki - 1 meistars, 1 zellis, 1 māceklis;
Stiklinieki - 3 meistari;
Mucinieki - 1 meistars;
Krāsotāji - 1 meistars;
Skursteņslauķi - 1 meistars, 1 zellis, 1 māceklis;
Seglinieki - 2 meistari;
Virpotāji - 2 zeļļi.
Citas nozares
Ratnieki - 1 meistars, 1 zellis;
Kalēji - 1 meistars, 2 mācekļi;
Pulksteņmeistari - 1 zellis;
Grāmatsējēji - 2 zeļļi;
Zelta un sudrabkaļi - 1 zellis;
Ieroču meistari - 1 meistars;
Ādmiņi - 3 meistari, 1 zellis, 2 mācekļi;
Virvju vijēji - 1 meistars, 1 zellis, 1 māceklis.
Grobiņā 1860.gadā darbojās arī 2 alus brūvētavas, 1 sveču lietuve, bija 1 ev.lut. baznīca, 1 jūdu sinagoga (no koka) un ebreju skola (mūra celtne). No kopumā 129 pilsētas apdzīvojamām ēkām piederēja:
- 2 mūra ēkas - kronim;
- 1 koka ēka - ev.lut. baznīcai;
- 1 mūra un 3 koka ēkas - pilsētai;
- 9 mūra un 113 koka ēkas - privātīpašumā.
- 13 spīķeri jeb noliktavas, visas no koka, privātīpašumā;
- 4 būdas (neapdzīvojamas), visas no koka, privātīpašumā;
- 129 palīgēkas (staļļi, šķūņi u.tml.), visas no koka, privātīpašumā.
Reliģija
1860.gada beigās Grobiņā dzīvoja 1361 cilvēku, no kuriem 632 luterāņi (279 vīr., 353 siev.), 676 jūdaisti (326 vīr., 350 siev.), 40 pareizticīgie (35 vīr., 5 siev.), un 13 Romas katoļi (5 vīr., 8 siev.).
1860.gadā noslēgtās laulības pēc reliģiskā iedalījuma: 11 starp protestantiem, 8 starp jūdaistiem un 1 starp protestantu un Romas katoli.
1860.gadā mirušie pēc reliģiskā iedalījuma: protestanti - 13 vīrieši un 8 sievietes, ebreji - 9 vīrieši un 3 sievietes.
1860.gadā dzimušie pēc reliģiskā iedalījuma:
- protestanti - laulībā dzimuši 14 zēni un 9 meitenes, ārlaulībā - 2 zēni un 2 meitenes;
- jūdaisti - laulībā dzimuši 18 zēni un 20 meitenes, ārlaulībā - 1 zēns.
Iedzīvotāji
No Grobiņas 1361 iedzīvotājiem pēc sabiedriskā stāvokļa
- 7 bija dzimuši aristokrātu aprindās (5 vīr., 2 siev.);
- 8 bija kļuvuši par aristokrātiem dzīves laikā (3 vīr., 5 siev.);
- 4 no reliģiskām aprindām (ev.reform. - 1 vīr., 2 siev.; kā arī 1 rabīns uzvārdā Rubensons);
- 201 tirgotāji (94 vīr., 107 siev.);
- 739 vienkāršie pilsētnieki (315 vīr., 424 siev.);
- 203 amatnieki (117 vīr., 86 siev.);
- 72 zemnieki pilsētas muižās (37 vīr., 35 siev.);
- 34 militārpersonas aktīvā regulārajā dienestā (vīr.);
- 2 atvaļinātās militārpersonas (vīr.);
- 16 pieņemtie kareivji, kareivju sievas, atraitnes, meitas (4 vīr., 12 siev.)
- 44 ieceļotāji no citām zemēm (19 vīr., 25 siev.);
- 31 citas personas (13 vīr., 18 siev.).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru