Kad celta Grobiņas Livonijas ordeņa pils?

Sākšu uzreiz ar īsu atbildi - konkrētu, pilnīgi drošu gadskaitli nevar nosaukt. Vismaz pagaidām, jo pieļauju varbūtību, ka starp daudzajiem Livonijas ordeņa dokumentiem, kas agrāk glabājās Kēnigsbergas arhīvā, ir arī kāds, kurā pils celšanas fakts ir pieminēts. Arhīvs Otrā pasaules kara laikā ir cietis, liels skaits dokumentu aizvesti citur (Vācijā, Igaunijā, Polijā, Krievijā). Šobrīd publiskā telpā pieejamajos dažādos avotos uzrādās dažādi datumi -

• www.vietas.lv rakstīts, ka 1253.gadā (sākotnējais avots, protams, nav norādīts);

• Das Ausland: Wochenschrift für Länder- u. Völkerkunde, Volume 14, Cotta, (1841), rakstīts, ka no 1245.-1250.g. (mestra Dītriha fon Grīningena vadībā, un viņš tur palicis par fogtu);

• Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland), Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen, (1990) rakstīts, ka pirmā Ordeņa pils būvēta 1245.gadā, kurši to iekarojuši 1260.gadā, savukārt ordenis to iznīcinājis (nodedzinājis) 1262.g., karagājienā no Kuldīgas, un jauno ordeņa pili uzbūvēja vispirms tikai 1290.gadā;

• www.pilis.lv rakstīts, ka pils esot bijusi jau 1253.gadā (avots - Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. - R: LU Latvijas vēstures institūts, 2004, 201.-204.lpp., bet pats neesmu pārbaudījis);

• zudusilatvija.lv rakstīts, ka 1269.g. (mestra Otto fon Lutterberga vadībā); tas pats teksts atkārtojas šajā lapā vairākkārt, un dažkārt pārkopēts vārds vārdā citās saitēs;

• letonika.lv vispār min tikai 1328.gadu;

• Libausche Zeitung, Nr.211, (1891), rakstīts, ka pils celta 1246.-1251.g. D. fon Grīningena vadībā;

• Libausche Zeitung,Nr.202, (1904), teikums "vecākā baznīca apgabalā ir Grobiņas pils baznīca, kas varētu būt kopā ar pili dibināta (burtisks tulkojums) 1269.gadā";

• O.Krolls savā rakstā par Grobiņu "Kurzemes Vārdā" (1937) un vēlāk (1940) min 1269.gadu;

• Latviešu Avīzes, Nr.10 (1877), min "vecā bruņinieku pils [...] ir no bruņinieku lielkungs Ditrich no Groningen 1244.g. uzbūvēta";
• Heinriha Augusta Pīrera (Pierer) darbā "Universal-Lexikon" 1857.g. izdevumā minēts, ka pili cēlis fon Grīningens 1246.-1250.g.

• Kurzemes Vārds, Nr.206 (1939), rakstīts "Pils celta 1269. gadā. Daži vācu kronisti apgalvo, ka Grobiņā vāci savu pili uzcēluši jau 1245., vai 1253. g. Tā tad pilsdrupas ir 670—694 g. vecas."

• Karls Ludvigs Tetšs grāmatā "Curländischer Kirchen-Geschichte, von dem Zustande dieser Provincial-Kirche, bis zum Ableben Gotthards ersten Herzogs zu Curland, nebst der gegenwärtigen äusserlichen kirchlichen Verfassung dieses Herzogthums" raksta, ka pils celta pēc 1268.gada.

• Tetšs atsaucas uz Johana Gotfrīda Ārenda (Arndt) Livonijas vēstures apraksta nobeigumā esošo 4.tabulu "Schlossern des alten Lieflands", 341.lpp., kurā Ārends min, ka Grobiņas pili ap 1248.gadu cēlis tālaika Ordeņa mestrs Dītrihs fon Grīningens. Tetšs to apšauba, jo "kad Ordeņa mestrs [Verners] fon Breithauzens sava Kurzemes karagājiena laikā sasniedza Grobiņu, tur esošā celtne noteikti nevarēja būt Ordeņa pils, un šo ēku iznīcināja un nodedzināja līdz ar zemi. Grīningens dzīvoja un valdīja kādus 20 gadus pirms Breithauzena, un tādēļ pils dibināšana un celšana notiek mazliet vēlāk, un attiecināma uz vai nu pašu Breithauzenu, vai arī viņa pēcteci Konrādu fon Medemu. Vai arī fakts, ko novērojis Kristiāns Kelčs (Christian Kelch) - Dītrihs fon Grīningens Kurzemē cēlis pilis tikai Kuldīgā un Embūtē, bet par Grobiņas pili ir pilnīgs klusums; [bet] kopš tā laika, kad arī šī tikusi pabeigta, viņš varēja paziņot joprojām nekristītajiem kuršiem, lai tie liktos kristīties un kalpotu Ordenim; ja nē, viņi tiks kauti ar uguni un zobenu." 

Karls Frīdrihs Vatsons savā 1822.gadā rakstā "Darstellung der alten Eintheilung von Kurland, wie die Deutschen solche vorfanden" publicētajā kartē atzīmējis 15 latviešu (baltu cilšu) pilis ar to nopostīšanas vai iekarošanas datumiem, Grobiņas vārdam klāt divi gadskaitļi - 1263. un 1268.g.