Izrakumi Smukumu līdzenajā kapulaukā, 1930.

Prof. Birgers Nermans

Grobiņas mazpilsēta atrodas aptuveni 12 km uz austrumiem no Liepājas, blakus Ālandes upei, kas ietek Liepājas ezerā, kas pats ir caur īsu kanālu savienots ar Baltijas jūru; pilsēta šobrīd atrodas aptuveni 6 km no upes ietekas ezerā. Tieši uz dienvidiem no pilsētas (karte 1.attēlā) ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas zems zemes uzkalns (foto un plāns 2., 3. attēlā), kas gadu desmitiem ticis izmantots grants rakšanai. Šeit laika gaitā gaismā nācis liels daudzums senlietu, neskaitot tās, kas nokļuvušas ekspertu rīcībā. 1929.gada jūlijā vairākos kapos tika uzieti atradumi*, un, pateicoties Grobiņā dzīvojošā skolotāja Deidera kunga uzmanībai, tie tika saglabāti un nosūtīti uz Rīgu Pieminekļu valdei. Profesors Francis Balodis nekavējoties ieradās atradumu vietā un atklāja divus citus apbedījumus (plāns 2. attēlā, apbedījumi nr. 1, 43)**. 

Tā kā mani tobrīd bija uzaicinājusi toreizējā Pieminekļu valdes vadība, lai kopā ar profesoru Balodi augustā un septembrī veiktu arheoloģiskos pētījumus, tika nolemts, ka tie būtu pirmām kārtām jākoncentrē uz Grobiņu. Diemžēl profesors Balodis varēja Grobiņā uzturēties tikai dažas dienas. Kopā ar latviešu arheologiem un konservatoriem A. Karnupu un H. Riekstiņu, un diviem zviedriem, konservatoru E. Sorlingu un Dr. K. A. Gustavsonu, laika posmā no 21. augusta līdz 8. septembrim Grobiņā veicu arheoloģiskos izrakumus. 1930.gadā izrakumi tika turpināti no 12.-16. augustam, kā arī no 25.augusta līdz 15.septembrim, ar tiem pašiem dalībniekiem, izņemot Karnupa kungu; klāt nāca latviešu arheologs J. Jaunzems, soms Mag.phil. N. Klēve un zviedrs Cand.phil H.Hansons. Ar vizīti mūs pagodināja arī vairāki Latvijas arheologi, tai skaitā Pieminekļu valdes direktors P. Gailītis, senlietu inspektors A. Štāls, Dr. E. Šturms, Dr. F. Jakobsons, Dr. V. Ginters, un lietuvieši - ģenerālis V. Nagevičius un profesors E. Volteris. 1930.gada augusta Baltijas arheologu kongresa Rīgā ietvaros 25.augustā uz Grobiņu tika organizēta ekskursija, kuru apmeklēja vairums kongresa dalībnieku, kas arī piedalījās izrakumos. 

1.attēls. Grobiņas pilsētas plāns (1930). Iesvītrotie laukumi apzīmē senkapus: dienvidos gotlandiešu kapi zem līdzenas zemes, austrumos lielais un ziemeļos mazais viduszviedru kapulauks, abi ar uzkalniem. Uz ziemeļiem no pilskalna atrodas vācu ordeņa pils drupas.

No uzkalna tikai neliela daļa palikusi neskarta, lielākā daļa ir iznīcināta dēļ grants rakšanas un lauksaimniecības. Neskartā teritorija atrodas vairāk uz dienvidiem, netālu no tālaika zemnieka Ernesta Smukuma mājām (plāns 2.attēlā). Šeit jūlijā tika veikti atradumi. Šeit arī iepriekš tikuši atrasti vairāki kapi; mēs apskatījām dažus no tiem, kā arī ieguvām vairākas no tajos atrastajām senlietām; no diviem kapiem jau agrāk 1929.gadā Tabakas kundze no Pieminekļu valdes izcēlusi senlietas. Visi šie atradumi tika uzieti nejauši, un 2. attēlā plānā atzīmēti kā apbedījumi I-X.

Pēc mūsu vizītes Grobiņā 1929.gada rudenī tika atklāti vairāki jauni apbedījumi, divi no tiem atrodas netālu no izrakumu vietas, un kartē 2.attēlā atzīmēti kā apbedījumi XI un XII (priekšmeti no pēdējā kapa tomēr tika sajaukti kopā ar atradumiem no citiem apbedījumiem). Viens apbedījums tika atklāts pirms mūsu apmeklējuma 1930.gadā, un atzīmēts kartē kā apbedījums XIII.

Liepājas muzejā glabājas sprādze, kas, tolaik man nezinot, atrasta grantsbedrē pie Grobiņas.

1925.gadā skolnieks Jānis Būmeisters atradis pērles kopā ar sadegušiem kauliem un oglēm. Atradums veikts tajā grantsbedres pusē, kas atrodas tuvāk pilsētai. 

Vienu brīdi izrakumos klātesošs vīrs minēja, ka grantsbedrē atradis zobenu un citus priekšmetus, un vēlējās tos mums atnest, taču tā arī atpakaļ neatnāca. Vecā skolas nama tuvumā (1.attēlā kartē atzīmēto līdzeno senkapu ziemeļu daļā) Deidera kungs tīrumā atklājis kāda ugunskapa paliekas, kurā atradies māla poda fragments, kas tomēr nav saglabājies.

2.attēls. Pie Grobiņas esošo gotlandiešu līdzeno senkapu plāns. Slīpi iesvītrotais laukums zinātniski izpētīts. Nr.1-100 ir profesionāli izrakumi, I-XIII ir neprofesionāli izpētītie kapi. No K.-A. Gustavsona un Hansa Hansona.

Kā redzams kartē 2.attēlā, neskartajā daļā apbedījumi izvietoti ļoti blīvi. Tomēr šī teritorija ir niecīga, jo grants izrakumu neskartā daļa lielā platībā jau sen ir sabojāta, tas ir, šeit apmēram 100 gadus atpakaļ atradās kazarmas. Vairākās vietās augšējā slānī bija ķieģeļu gabali; citi atrastie priekšmeti, kuri atbilst vēlākam laikam, ietver divas 19.gadsimta sākuma monētas, kā arī vienu 17.gadsimta monētu.

3.attēls. Grantsbedres uz dienvidiem no Grobiņas, kur atrodas gotlandiešu līdzenie senkapi. Skats no dienvidiem (1930).

1929.gadā mēs izpētījām apmēram 42 apbedījumus (nr. 2-42), 1930.gadā - 57 (nr. 44-100). Tajos visos atrastas deguma paliekas. Ar dažiem izņēmumiem, kur atrasti tikai sadedzināti kauli vai ogļu gabali, tie visi bija vai nu bedres, vai arī slāņi, kur pelni bija zemi vairāk vai mazāk iekrāsojuši melnu. Deguma slānī tika atrastas galvenokārt sadegušu kaulu un bieži ogļu paliekas, parasti arī senlietas. Tā kā bedres un slāņi vienmēr ir īsāki nekā pieauguša cilvēka garumā, tas nozīmē, ka mirušie tika sadedzināti citviet. Vēl kapulaukā tika atklāta kapa bedre vai iedobe, kuras vienā galā atradām ugunskura atliekas, pelnus, apdegušus kaulus, ogles un ugunī vairāk vai mazāk bojātus mirušo piederumus, kas tikuši vienkārši samesti šajā iedobē iekšā. Dažkārt pelni izplūst ārpus kapa malām. Dažos gadījumos vairāki akmeņi novietoti apkārt apbedījumam, vai arī virs apbedījuma, un dažreiz esmu tos atradis arī deguma kārtā vai tās apakšā. Akmeņi vienmēr ir krietni zem pašreizējās augsnes virskārtas. Kapi vienmēr atrodas tieši zem trūdvielu slāņa.

4.attēls. Izrakumi līdzenajā kapulaukā pie Smukumu (Rudzukalnu) mājām. Trūdvielu slānis šeit ļoti biezs. Skats no ziemeļiem. Stāv: 4.-8.no kreisās - A.Karnups, profesors E.Volteris, B.Nermans, dr. K.-A.Gustavsons, E.Sērlings. Sēž: no kreisās - H.Riekstiņš, profesors F.Balodis. (1930)

Attālums starp dienvidu un ziemeļu apbedījumiem laukā netālu no vecā skolas nama ir ne mazāks par 600 m. Var apgalvot, ka vidusdaļā apbedījumi ir bijuši vairākās vietās, jo no tiem palikušas uguns pēdas. Tādējādi kapulauks senatnē acīmredzami bijis ļoti garš. Tomēr nav iespējams noteikt, cik tas bijis plats – rietumos un austrumos esošie tīrumi (uz austrumiem arī šoseja) ir acīmredzot daudz iznīcinājuši.

5.attēls. B.Nermans (pa labi) izrakumu laikā Grobiņā (1930)

*Grobiņas tuvumā atkal uzieti bagāti senkapi. Grobiņā, pilsētas valdē ieradies skolotājs Deiders un ziņoja, ka pie "Smukuma" mājām, grants bedrēs, atkal atrasts ļoti bagāts gotlandiešu kaps ar vērtīgām senlietām. Kapā atrastas vairākas atslēgas, roku aproces, kakla riņķi, saktes, krelles, gredzens un citas sīkākas rotas lietas, ap 1200 gr. svarā. Turpat vecā ceļa grāvī, pēdējo tīrot, uzieti vēl 8 kapi, kuros atradās dažas krelles un viens gredzens. Visas minētās lietas pievācis skolotājs Deiders, lai tās nodotu pieminekļu valdei. Jaunais Rīts, Nr.41, 1929.g. 14.oktobrī.
**Rucava un Grobiņa. Katrā ziņā Grobiņā vai Grobiņas vistuvākā apkaimē senāk mājojusi kāda skandināviešu kolonija; to pierāda Grobiņas grants bedrēs (iepretīm Smukumu mājām) atrastās senlietas. Grantsbedrēs jau vismaz 100 gadus atpakaļ atklāja senus kapus, bet beidzamā laikā atrakti 7 ģindeņi ar neapšaubāmi skandināviskām senlietām. Visvērtīgākās un interesantākās senlietas devuši skolotāja Deidera kunga atraktie 2 vīriešu un 2 sieviešu kapi. Atrastās kārbiņas un vēža saktas, ažūrā izrakstītā sakta ar kārbiņu un bagāto kāju, krelles, aproces, tērpa bronzas izrotājumi, atslēgas, zobeni, šķēpu smailes un naži apliecina skandināviešu kapus, kas attiecas uz 7.-9.gs. un uzglabājuši gotzemiskās senlietas. Tikai smagās važiņu rotas divos sieviešu kapos it kā vēsta arī par latviskiem elementiem. Vai skandināviešu tirgotāji, kas bija apmetušies Grobiņā, nebija Kursā ņēmuši sievas, un tā šai tālā kolonijā nodibinājuši ģimenes dzīvi?

Izdarot nelielus aizsardzības izrakumus, arī mēs abi, es un Šturma kungs, atsedzām 1 bērna kapu un vēl 2 izpostītu kapu paliekas. Skolotāja Deidera un mūsu atraktie kapi bija ugunskapi: sadedzināto līķu paliekas (kaulu drumslas) un pelni novietoti kopā ar senlietām 1m garās, 60cm platās un 20cm dziļās ovālās dobēs, kuru dienvidgalā atrodas neliels akmeņu sabērums. Tomēr jāatzīmē, ka senāk atrasti arī ģindeņu kapi; Smukumu māju saimnieks, piemēram, atradis kādu ģindeni, ap kura galvu bijis aplikts saliekts zobens. [...] Prof. Fr.Balodis. Latvis, Nr.2319, 1929.g. 17.jūlijā.

---------------------------------------------

Izmantotā literatūra:

• B.Nerman. Grobin-Seeburg, Ausgrabungen und Funde. Stockholm, 1958.
• http://www.herodotos.se/resor_tidigare/Birger_Nerman_i_Kurland.htm