Grobiņas pilsētas iedzīvotāji 1684.gadā

V.Rēders (1938.g.) - tulkots no vācu valodas

Savā darbā „Materialen zur Kurländischen Genealogie aus den ältesten Kirchenvisitations-Rezessen und Kirchen(rechnungs)-Büchern von Grobin”, kas publicēts izdevumā „Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik” (1904.g., 134.-175.lpp.), Oskars Stavenhāgens sniedz bagātīgu materiālu par Grobiņas iedzīvotājiem 16. un 17.gadsimtā. Viņa jaunākais avots ir mācītāja Kristofera Rihtera (Christophorus Richter) pieraksti no 1638.-1678.g.

Par vēlāko laika posmu nav šādu ziņu; baznīcu reģistri sākas tikai ar 1750.gadu. Tas, kurš meklē Grobiņas iedzīvotājus pirms 1750.gada, saskaras ar dažādām atsevišķām piezīmēm. Tādēļ īpaši iepriecinoši ir tas, ka Hercoga arhīvos ir saglabājusies lieta 305/2085 – Grobiņas pilsētas iedzīvotāju saraksts („Bürger Zettel des Stättchens Grobin”). Uz šīs lapas ir tikai vārdu saraksts, nepaskaidrojot, kad un kādēļ šis saraksts izveidots. Tai klāt ir vēl viena, ar to pašu roku rakstīta lapa, Liepājas pilsētas iedzīvotāju saraksts. Vēl arī saraksts ar iedzīvotājiem, kas 1684.gadā deva uzticības zvērestu.

Liepājas saraksts sākas ar rāti un pilsētas rakstvedi, tālāk seko pārējie pilsētnieki. Tāda pati kārtība redzama Grobiņas uzskaitījumā. Tas sākas ar Vilhelmu Mussmani (Wilh.Mussmann), kurš nosaukts par miertiesnesi (Gerichtsvogt); tālāk seko Dohrmann, Schade, Poth, Ewers un Weiss. Pēdējais no viņiem bija aktuārs, pārējie (2.-5.persona sarakstā) bija pilsētas valdes locekļi. No citiem avotiem zināms, ka Grobiņas rāte sastāvēja no miertiesneša un četriem valdes locekļiem.

Grobiņas iedzīvotāju skaits 1684.gadā bija 56, varbūt vairāk, jo atsevišķi iedzīvotāji var nebūt iekļauti zvēresta devēju uzskaitē. Drīz pēc tam uzsāktā karadarbība un īpaši 1710.gada mēris izraisīja strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vairākas ziņas par to var atrast tajā pašā lietā rātes sarakstē ar hercogu  - vairums ir lūgumi pēc nodokļu samazinājuma, kur rāte atsaucas uz mazo iedzīvotāju skaitu. 1710.gada 11.jūnijā, pašā mēra laika vidū, pilsētas valde raksta, ka pilsētā dzīvo tikai 32 cilvēki. Tikai 8 no viņiem izdzīvo pēc mēra. 1714.gadā lūgumā atbrīvot no [hercoga ierēdņu] izmitināšanas pienākuma teikts: „mēs nabadzīgi ļaudis, mūsu ir tikai 15 iedzīvotāju apdzīvotās mājās, no kuriem tikai daži ienācēji, un atraitnes, un bāreņi”. Citā vēstulē runāts par pilsētnieku aizceļošanu. 1720.gadā rāte atzīmē, ka īsā laikā aizgājuši 8 iedzīvotāji. Aizceļošanas iemesli atklājas 1719.gadā rakstītā vēstulē: „Biežās ugunsnelaimes un garā, nogurdinošā kara kņada ir padarījusi mūsu laikus tik trūcīgus, ka ne tirdzniecība, ne maiņa diemžēl nevedas, un tādēļ tirgotāji, tāpat kā amatnieki nevar ieņemt tik daudz, lai ar Jums kļūtu turīgi, tāpēc arī daudzi iedzīvotāji atstāj savas mājas un dodas projām no šejienes.”

No vēlāka laika šajā lietā nav saglabājušos aktu, kuros varētu redzēt, kad Grobiņa zināmā mērā tika pāri kara un mēra sekām, taču iepriekšējo lielumu tā vairs nav sasniegusi.

Ērtākai lietošanai iedzīvotāju saraksts ir dots alfabētiskā secībā

Albrecht, Heinrich

Baltzer, Christoph

Barfft, Carsten

Berg, Hinrich

Biefisch, Siegfried

Bilde, Magnuss

Bormann, Albrecht

Brass, Georg

Brinck,Ernst

Classen, Johann

Dobbertin, Hermann

Dohrmann, Wolther

Dressler, Tobias

Ewers, Hanss Heinrich

Filhaber, Egidius

Fleschel, Jacob

Franck, Class

Godkowsky, Lorentz

Hering, David

Hintz, Johann

Kliss, Christoph

Knieber, Christian

Krauss, Wentzel

Krüger, Dietrich

Lage, Georg

Lemken, Albrecht

Marko, Christian

Mussmann, Wilhelm

Mussmann, Joachim Johann

Nerge, Christoff

Neumann, Walther

Opitz, Friedrich

Pahl, Jacob

Pahl, Wilhelm Wolther

Perlmann, Paul

Petersohn, Peter

Poth, Hanss

Rowenhagen, Andreas

Rump, Emmerich Johann

Schade, Cort

Schlimbach, Jürgen

Schmidt, Berendt

Schmidt, Hanss

Schröder, Gerdt

Schultz, Henrich

Schwenck, Christoff

Siegmund, Johann

Sommer, Jacob

Stein, Bendix

Thomsdorff, Jacob

Thun, Michel

Völcker, Christian

Weich, Matthias

Weidel, Dieterich

Weiss, Melchior

Ziegler, Johann

No Liepājas baznīcas grāmatām ņemti šie laulību ieraksti

• Lieldienu dievkalpojums (1655.g. 6.aprīlī) – Hinrich Albrecht, kalējs, ar Catharina Gedisch, kažokādu tirgoņa Liebergelds atraitni.
• 1675.g. 29.februārī – Christopher Baltzer no Grobiņas un nelaiķa Joachim Mewitz pameita Catharina Went.
• 1682.g. 12.maijā – Siegfried Bifisch, balbieris (frizieris) Grobiņā un Elisabeth Helena Hill jaunkundze, vietējā baznīcas uzrauga Heinrich Hill tiesīgā meita.
• 1678.g. 25.oktobrī – Johann Heinrich Ewerssen, civis Grubinensis un Regina Schilderin, P.Ferfeld atraitne (1676.g. 12.maijā – Peter Ferfeld un Regina Schillerin).
• 1664.g. 25.novembrī – Johann Hintz un Margareta Wiedenbaum, nelaiķa Hans Marquartz atraitne.
• 1660.g. 14.novembrī – Christian Markau, no Ščecinas Pomerānijā, pēc nodarbošanās kalējs, un Elisabeth Plögers, nelaiķa Wilhelm Plögers, Grobiņas iedzīvotāja un kurpnieka, meita.
• 1660.g. 3.februārī – Hans Pote un Sophia Schmidt.
• 7 Trinitatis svētdienas dievkalpojums (1683.g. 3.augustā) – Emrich Johann Rump un Cathrina Stokdick jaunkundze.
• 1671.g. 22.septembrī , Grubini – Melchior Weiss un Anna Maria Richterinne. Viņa bija Grobiņas mācītāja Christoph Richter meita (O.Stavenhāgens, 166.lpp.).

Melhiors Veiss 1665.g. 7.maijā bija kormeistars Grobiņā (O.Stavenhāgens, 162.lpp.), tajā pašā laikā arī pils tiesas aktuārs (1685.-1689.g.) un pilsētas aktuārs; kā kormeistars viņš zināms vēl 1685.gadā, šo amatu viņš varētu būt ieņēmis līdz aptuveni 1690.gadam (1691.gadā kormeistars ir Georg Wilhelm Wucher). Kopš 1694. vai 1695.gada viņš bija Piltenes tiesas sekretārs. Miris 1712.g. novembrī.

-----------------------------------------

Izmantotā literatūra

• Baltische Familiengeschichtliche Mitteilungen, 8.Jahrgang, Nr.4., Tartu, 1938.