Grobiņas ordeņa pils/pilsdrupu plāns 20.gs. 20.gados (rietumu korpuss mūsdienās nav saglabājies)
Grobiņas ordeņa pils dienvidu korpusa 2.stāva plāns 20.gs. 20.gados.
Dienvidu spārns
Ordeņa pils trīsstāvīgais dienvidu spārns ir 11,2 m plats un 34 m garš, tas ir pils vecākais dzīvojamais korpuss. Sākotnēji pagrabs un daļēji pirmais stāvs celts no laukakmeņiem, augstāk arī no ķieģeļiem, kas ir liela izmēra - 8,5 X 15 X 29 vai 29,5 cm, likti divās kārtas. Otrajā un trešajā stāvā iemūrētās laukakmeņu joslas ir, domājams, no vēlāka laika. Tā pagrabs ir gandrīz pilnībā apbērts; daļa no pagraba loga redzama pils austrumu mūrī. Nevienā no stāviem nav pilnībā saglabājušās starpsienas, tomēr divu šķērssienu paliekas saskatāmas pirmajā un otrajā stāvā. Pēc tām iespējams noteikt, ka otrais stāvs bijis sadalīts trīs telpās - austrumos 5.80 X 9.60 m ar lielām pusapļa formas nišām ārsienās un katrā pa vienam logam; vidū 12 X 9,60 m ar sienā iebūvētām kāpnēm uz pirmo stāvu; rietumos 13 X 9.60 m ar kanalizācijas caurulēm korpusa rietumu sienā. Austrumu galā atradās kapela, korpusa vidū bija remteris jeb kopējā ēdamzāle un priekšnams ar kāpnēm, bet rietumu galā - dzīvojamā telpa un guļamtelpa ar tualeti, kas viena no otras atdalīta ar plānām koka starpsienām. Pie pils pagalma esošajā sienā redzamas velvju paliekas, kas liecina, ka griesti varētu būt bijuši velvēti. Korpusa logi ieturēti baroka stilā, un izveidoti 17.gs., turpretī iepriekšējie, mazie logi aizmūrēti. Otrajā stāvā ārsienas vidū joprojām saskatāms viens no senajiem logiem.
Dienvidu korpuss. Skats no pils pagalma 20.gs. 20.gados.
Otrā stāva ziemeļrietumu stūrī ir durvis, kas ved uz pagalma ārējo rietumu sienu, kur atradās segta karavīru pārvietošanās eja (tās jumta savienojuma pēdas joprojām redzamas), savienojot dienvidu korpusu ar rietumu spārnu. Par pirmajā stāvā bijušās virtuves paliekām 20.gs. 20. gados vēl liecināja skursteņa caurule trīs ķieģeļu platumā korpusa austrumu pusē pils pagalma sienā, taču šis dienvidu korpusa fragments līdz mūsdienām nav saglabājies.
Dienvidu korpuss. Šķērsgriezums. Skats uz ziemeļiem 20.gs. 20.gados.
Pirmajā stāvā atpazīstams tāds pats trīsdaļīgais iedalījums kā Prūsijas ordeņa Neidenburgas pilī, Zoldavas fogta pilī un Olštinas Doma kapitulā. Vācu bruņinieku ordeņos pastāvēja noteikums, ka pilis paredzētas konventiem, kuros bija divpadsmit ordeņa brāļu, un tas Kurzemē ņemts vērā, būvējot pilis arī Jelgavā, Ventspilī, Kuldīgā un citur. Tomēr 14.gs. gaitā mazais ordeņa brāļu skaita pieaugums netika līdzi straujai jaunu cietokšņu būvei, tādēļ Livonijas ordenis vairākās pilīs nozīmēja tikai vienu ordeņa brāli, kurš, atkarībā no pils nozīmīguma, bija fogts vai pils uzraugs.
Pirmajā stāvā atpazīstams tāds pats trīsdaļīgais iedalījums kā Prūsijas ordeņa Neidenburgas pilī, Zoldavas fogta pilī un Olštinas Doma kapitulā. Vācu bruņinieku ordeņos pastāvēja noteikums, ka pilis paredzētas konventiem, kuros bija divpadsmit ordeņa brāļu, un tas Kurzemē ņemts vērā, būvējot pilis arī Jelgavā, Ventspilī, Kuldīgā un citur. Tomēr 14.gs. gaitā mazais ordeņa brāļu skaita pieaugums netika līdzi straujai jaunu cietokšņu būvei, tādēļ Livonijas ordenis vairākās pilīs nozīmēja tikai vienu ordeņa brāli, kurš, atkarībā no pils nozīmīguma, bija fogts vai pils uzraugs.
Dienvidu korpuss. Skats no dienvidiem 20.gs. 20.gados.
Pirmā stāva ieejas joprojām redzamas - viena pils pagalma pusē tieši pie austrumu spārna, otra tieši pretīm kāpnēm. Lielā arka, kas ved uz pils pagalmu, izbūvēta vēlāk. Pils pārbūvēta 17.gadsimtā, kad tur uzturējās hercogs Jēkabs. Dienvidu korpuss tika apmests, un tajā izbūvēja lielus logus ar sešām rūtīm. Pils pagalma pusē esošajā sienā izbūvēti trīs logi.
Pirmā stāva ieejas joprojām redzamas - viena pils pagalma pusē tieši pie austrumu spārna, otra tieši pretīm kāpnēm. Lielā arka, kas ved uz pils pagalmu, izbūvēta vēlāk. Pils pārbūvēta 17.gadsimtā, kad tur uzturējās hercogs Jēkabs. Dienvidu korpuss tika apmests, un tajā izbūvēja lielus logus ar sešām rūtīm. Pils pagalma pusē esošajā sienā izbūvēti trīs logi.
Austrumu spārns
Sākotnējie pils aizsargmūri austrumos, ziemeļos un rietumos vēlāk apbūvēti, taču tikai neliela daļa no šīm celtnēm attiecināma uz ordeņa laikiem. Austrumu korpuss ir celts no laukakmeņiem ar ķieģeļu apdari, un tā sienu biezums ir mazāks - 1.30 m ārējai sienai un 0,74 m iekšpagalma pusē. Šeit izmantotie ķieģeļi ir nedaudz mazāki nekā dienvidu korpusā - 7 X 13,5 X 27 vai 28 cm izmērā. Pagalma pusē logi ir mazāki, un tādējādi piemēroti nelielām, mājīgam telpām. Spārna ziemeļaustrumu stūrī iebūvēts skurstenis, pagrabs nav redzams.Pils ziemeļu korpuss |
Ziemeļu spārns
No divstāvu ziemeļu korpusa saglabājusies tikai ārējā siena. Tās vidū ir 3,56 m plata arka, kas pēc pils pārbūves kalpojusi par galvenajiem vārtiem. Katrā vārtu pusē izbūvēti četri logi, attālums starp ailēm 3,60 m. Pagraba paliekas saglabājušās spārna rietumu pusē.Rietumu spārns
Rietumu korpuss bija 23 m garš un sadalīts trīs lielās telpās. Spriežot pēc pamatiem, pagrabs saglabājies. Ārsiena ir no pirmā būvniecības perioda, un atrodas 4,3 m uz rietumiem no dienvidu korpusa rietumu gala. 20.gadsimta 20.gados rietumu spārns bija diezgan labi saglabājies, un bijušā vārtu torņa ieeja daļēji aizmūrēta un pārveidota par šaurākām durvīm. Diemžēl 20.gs. vidū šis korpuss gandrīz pilnībā iznīcināts. Tālākais 13,2 m garais rietumu mūra posms netika pārbūvēts. Uz tā saglabājās segta karavīru pārvietošanās eja. Pils pagalms ir apmēram 36 m garš, un tā vidū aug vientuļš koks. Senāk pagalmā bijusi strūklaka, taču no tās nekas nav saglabājies.Pils apkārtne ir pārmainījusies ar bastionu ierīkošanu. Uzbēruma mala ziemeļos un rietumos ir apmēram 6-7 m no pils mūriem, dienvidos tā bija tieši pie dienvidu korpusa, tomēr tagad novirzīta tālāk. Austrumos uzbēruma mala ir 24 m no pils sienas, un tur 19.gs. bija ierīkots parks. Uzbēruma stūros ierīkoti bastioni, no kuriem vislabāk saglabājušies ZR un ZA izvirzījumi. Ieeja pils pagalmā ir caur aizbērto ziemeļpuses grāvi un lēzenu iedobi uzbērumā, tomēr iespējams, ka agrāk tur bijis tilts.
Nocietinājumu grāvji ir aizsērējuši un noauguši ar kokiem. Arī rietumu un dienvidu nogāzes ir apaudzētas. Tas noticis jau pēc pils pamešanas, jo pilī izvietotajam garnizonam bija svarīgi, lai nekas neierobežotu skatu no pils.
-----------------------------------------
Izmantotā literatūra
- B.Schmid. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland, 1921 (vāciski)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru