Sākotnējā ordeņa pils būvēta 13.gadsimtā. Nav skaidri zināms šīs pils celšanas laiks un vieta, taču vairākos avotos minēts laika posms ap 1245.-1251.g., kad ordeņa mestra Dītriha fon Grīningena vadībā Kurzemē tika uzbūvētas vairākas pilis (to skaitā Kuldīgā un Embūtē). Pils bijusi no koka.
1328.gadā Livonijas ordenis atdeva Mēmeles apgabalu Prūsijas ordenim. Iespējams, drīz pēc tam Grobiņas pils uzcelta no jauna upes labā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 metrus no Skābāržkalna, un šo mūra pili turpmāk pārvaldīja Kuldīgas komturam pakļauts Grobiņas fogts. Pils atradās uz senā Prūsijas ceļa, vidū starp Mēmeli un Kuldīgu, un tādējādi bija nozīmīgs reģiona cietoksnis. Tā bijusi taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo korpusu dienvidu spārnā un ar vārtu torni rietumu sienas vidū. 14. gadsimtā visapkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. Mestrs Gosvins fon Herike pili parbūvējis un paplašinājis ap 1347.gadu. kā fogta sēdeklis (1399 - 1590) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē pie stratēģiski svarīgā ceļa uz Prūsiju tā tika nostiprināta un vairākkārt pārbūvēta. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1560. gadā Livonijas kara laikā Grobiņas pili līdz ar visu fogteju par 50000 guldeņiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. Ķīlas līgums tika parakstīts 1560.gada 5.maijā Rēvelē, taču hercoga ierēdņi Grobiņas pili bija pametuši jau 28.-30.aprīlī.1560.gada jūlijā Grobiņas pilī viesojās maģistrs Johans Funks, un pils baznīcā jau sludināja protestantu mācītājs. Pils baznīcas 1560.gada inventāra saraksts:
"Pilī no sudrablietām - 1 sudraba kauss, 1 četrstūraina plāksne ar sudraba krucifiksu un divām sudraba bildēm, 1 sudraba gredzens, 1 apzeltīta vara monstrance. Pilī no lieta sudraba - 2 lielas lustras, 9 mazas lustras, kā arī 1 baseins roku mazgāšanai. Mises vai altāra drānas pilī - 1 vecs mises apģērbs ar krucifiksiem".
1562.gadā Grobiņas pilī uzturējās pils pārvaldnieks, rakstvedis un kalpotāji. 1590.gadā pirmo reizi minēts Grobiņas pilī iekārtotais arsenāls. Kurzemes un Zemgales hercogistessastāvā Grobiņas fogteja tika iekļauta 1609. gadā, kad Kurzemes hercogs Vilhelms Ketlers apprecēja Prūsijas princesi Sofiju. Grobiņas pils kļuva par vienu no hercogu rezidencēm, ap pili tika uzcelti zemes vaļņi ar četriem bastioniem stūros un palisādu žogs.
Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā zviedri nodedzināja Grobiņas pilsētu un pili izlaupīja, hercogs Jēkabs pili vēlāk atguva un uz laiku apmetās te kopā ar ģimeni 1660. gadā pēc atgriešanās no zviedru gūsta Narvā. Lielā Ziemeļu kara laikā pili atkal ieņēma un izpostīja zviedru armija Zviedrijas karaļa Kārļa XII vadībā. Līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogvalsts beigām pilī atradās Grobiņas pilskunga administratīvās iestādes. Vilhelms Kristians Frībe vēl 1792.gadā raksta: "[Grobiņas fogteja] netālu no Liepājas ir sena ēka, celta kā pils ar diviem stāviem un aizsarggrāvi, taču bez torņa. Tā joprojām ir neskarta un apdzīvota".
Pēc 1809. gada pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās. Ulrihs fon Šlipenbahs 1809.gadā rakstīja: "Lai gan vēl pirms dažiem gadiem remonts bija iespējams, [pils] vairāk netiek apdzīvota. Tā pamazām pārvēršas drupās. Ārējās sienas joprojām ir stipras un labas, un 10 līdz 12 gadus atpakaļ es šeit atradu vienu apdzīvojamu telpu, kā arī senas ieroču noliktavas paliekas."
Šajā laikā Grobiņas pilī viesojies Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III, kas sakarā ar Napoleona iebrukumu bija apmeties Mēmelburgas pilī Klaipēdā. 19. gadsimtā ap pilsdrupām ierīkots pilsētas parks. 20. gadsimta 70. gados pilsdrupas tika iekonservētas pēc arhitekta I. Stukmaņa projekta.
-------------------------------------------------
Izmantotā literatūra:
- B.Schmid. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland, 1921 (vāciski)
- Latweeschu Awizes, Nr.10, 1877Libausche Zeitung, Nr.211, 1891 Kurzemes Vārds, Nr.206, "Vai Grobiņas pilsdrupas nojauks?" 1939.
- C.Mettig. Baltische Stadte. Rīga, 1905., 277.lpp.
- Sitzungsberichte der kurländischer Gesellschaft für Literatur und Kunst 1883, Tartu
- Grobiņas fogta Štreithorsta 1558.g. noteiktās F.Butneram piederošā zemes gabala robežas, Grobiņa, 1560 (vāciski)
- Krollmann. Das Defensionswerk im Herzogtum Preussen I, 1908., 58.lpp. (vāciski)
- Wilhelm Christian Friebe. Handbuch der Geschichte Lief- Ehst- und Kurlands zum Gebrauch für Jedermann, 2.daļa, Rīga, 1792 (vāciski)
- A.Bērzs. Zviedri karo ar poļiem Kurzemē I
- U. von Schlippenbach. Malerische Wanderungen durch Kurland, Rīga, Leipciga, 1809., 71.lpp. (vāciski)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru