Baznīcas un skolu lietas Grobiņas novadā Enocha Remlinga laikā (1567-1599)

Prof. Ernests Blese, 1930

Prūsijas valsts archīvā Karaļaučos ir diezgan daudz Kurzemes dokumentu, kas raksturo tās dienv.-riet. apgabala — tagadēja Liepājas novada — dzīvi un stāvokli laikmetā no 1560. g. līdz 1608. g. Tas ir laikmets, kad šis apgabals, toreizējais Grobiņas novads (das Ambt Grobin), bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra un pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera ieķīlāts, sākumā uz 15, kas vēlāk pieauga uz 48 gadiem, prūšu hercogam, Brandenburgas markgrāfam, procentu nomaksai par aizdoto summu 50.000 florīnu jeb guldeņu. Visu šo laiku prūšu hercogs pārvaldīja apgabalu ar saviem pilnvarniekiem un ierēdņiem. Tā kā pēdējie ne katru reizi cienīgi pildīja savus uzdevumus, tad revīzijām un kontrolēm uz Grobiņu bieži tika sūtīti hercoga kommisāri. Uzglabājušies dokumenti tad nu ir pa daļai pašu prūšu hercogu instrukcijas saviem kommisāriem, pa daļai pēdējo ziņojumi hercogam. Bez tam ir arī daudzu personu un iedzīvotāju grupu vēstules hercogam, kurās šie ļaudis sūdzas par dzīves likstām un grūtumiem, tādējādi raksturodami tā laika dzīves apstākļus vispārīgi. Starp daudzām tā laika dzīves parādībām, kas raksturotas šajos dokumentos, uzkavēsimies šinī rakstā pie tām, kas ļauj mums spriest par tā laika [aužu garīgo dzīvi - - tiklab šauri reliģiskā, ka arī plašākā intellektuālā ziņā. Garīgā dzīve nekur nenorit bez garīgām cīņām, un pēdējās savukārt saistītas ar spilgtām personībām. Tāda spilgta cīnītāja personība Grobiņā no XVI g. s. 60-iem gadiem līdz beigām bija mācītājs Enochs Remlings. Ap viņu tad arī risināsim mūsu stāstījuma pavedienu.

Jauni māju vārdi Grobiņas pagastā, 1939.gads.

No laikraksta Kurzemes Vārds, Nr.184, 185, 1939.g. 16. un 17.augustā

(ar sarkanu krāsu apzīmēts vecais māju nosaukums)

Iekšlietu ministrs K. Veitmanis apstiprinājis 375 jaunus māju nosaukumus Grobiņas pagastā.
O. Akerbluma Pilenieki pārdēvēti par «Pūpoliem», A. Albrechta zemes gab. — «Vaidelotes», M. Alkšņa — «Vilciņi», E. Treimaņa «Alkšņi», J. Mindeļa — «Gabaliņi» , A. Vārtnieka — «Lapas», bet otrs zemes gabals — «Āboli», P. Blāzes — «Skali», J. Kūnera — «Vērpēji», T. Freimanes — «Klajumi», otrs zemes gabals — «Vālītes », M. Šterna «Zvaigznes», Ilzes un Miķeļa Mackara zemes gab. — «Caunas», J. Skaldes — «Skaldes», A. Spilves — «Sapali» , J. Ķīvītes — «Klūgas», J. Kulpes — «Klaipi», A. Puža —«Šķilas» , J. Kaira — «Aļģes», K. Glužģa — «Rudzīši», J. Kundziņa — «Kauguri», P. Skares — «Stari», Miķeļa un Marijas Timbaru — «Vērdiņi». J. Jaunzemja — «Pienenes», G. Dīcmanes - «Māras», K. Namiķa — «Piķerti» , J. Vārtnieka — «Labieši», Andreja un Līzes Hartmaņu — «Loki», J. Gudriķa — «Gudriķi», J.

Gaviezes Jāņa Zālīša 6 kl. pamatskola, 1937.gads

Gaviezes muiža. Skats no austrumiem. 1889

Līdz 1936. g. 20. septembrim Gaviezes pagastā bija divas I pak. pamatskolas: Gaviezes - Sustas un Gaviezes 4 kl. p-skola Jāņu krogā. Minētais skolu sadalījums pagasta iedzīvotājiem bija ļoti neērts, jo, lai beigtu pilnas 6 kl. p-skolas kursu, bērniem 5. un 6. klase bija jāapmeklē kaimiņu pagastos, kur bija 6 kl. p-skolas. Iedzīvotājos radās doma pārbūvēt 1905. g. nodedzināto Gaviezes muižas pili, pēdējā ierīkojot pilnu 6 kl. p-skolu. Šī doma sevišķi paātrinājās un reālu veidu pieņēma pēc 1934. g. 15. maija vēsturiskajām pārmaiņām mūsu valstī. Sekojot tautas Vadoņa dedzīgajiem aicinājumiem valsts celtniecības darbā, arī gaviezieši ķērās pie lielā darba — sāka atjaunot nodedzināto muižas pili. Darbs bija grūts, tas prasīja daudz pūļu un materiālu līdzekļu. Tomēr vienai domai sekojot un visiem apvienojoties, nekas nebija nenārvarams. Tā pils atjaunošanas darbi strauji gāja uz priekšu. 1936. g. rudenī pils atjaunošana bija tiktāl nobeigta, ka skolas darbi varēja sākties jaunajās telpās. 20. septembrī notika pilnas Gaviezes 6 kl. p-skolas atklāšana un

Iļģu muiža. 1905.gada raksts

(Baltische Kultur- und Landschaftsbilder)

 

Iļģu muiža 2008.gadā. Foto no liepajniekiem.lv

Šī brīnišķīgā muiža atrodas Grobiņas apriņķī, vecās labās Grobiņas pilsētas tiešā tuvumā; tās platība ir 2205 desetīnas muižas zemes un 891 desetīnas aramzemes. Augsne šajā Kurzemes rietumdaļā tiek uzskatīta par ļoti auglīgu, jo kvartāra nogulumi satur daudz māla. Tā īpaši pie Iļģiem atrodam gaišāku mālu, kas ir ļoti tīrs, lieliski apstradājams un veido brīnišķīgus ķieģeļus, kā arī ir labi piemērots keramikas izgatavošanai. Protams, uz muižas zemes ierīkota ķieģeļnīca, un šajā industriālajā laikmetā tā var būt rentabla, tāpat blakus esošajās muižās – Rolavā, Priekulē un citās – ķieģeļi tiek ražoti masveidā; Liepājā joprojām celtniecība rit pilnā sparā un tāpēc tā ir regulāra iepircēja. Bīnenstamms 1826.gadā kā Iļģiem piederošas minēja trīs pusmuižas – Karlsbergu, Biržmuižu un Grīzupi (Karlsberg, Birshof, Griesbeck), ar kopējo dvēseļu skaitu: 368 vīrieši un 370 sievietes. Rietumkursas augstiene uz rietumiem jūras virzienā pakāpeniski izlīdzinās, tomēr Iļģi ir joprojām apmēram 100 pēdu virs jūras līmeņa; no turienes reljefs pakāpeniski paaugstinās, aiz Durbes, Ilmājas un Aizputes sasniedzot 320 pēdas. Viena vietām diezgan dziļa upe, saukta par Ālandi, iztek no Iļģu apkaimes mežiem pie Pērkonu saimniecības (iespējams, tag. „Attu” mājas pie Gaviezes vai arī to tuvā apkaimē; šo upi mūsdienās sauc par Kazupi), otra to veidojošā straume iztek no Tāšu ezera; šī Ālandes upe agrāk bija ļoti bagāta ar zivīm un vēžiem. Lēnām tecēdama gar Rolavu, tā pietuvojas Iļģu muižai ¼ versti

Par Augusta muižas pievienošanu Grobiņai, 1920.g.

Augusta muižas namelnieku zemes pievienošana Grobiņas pilsētai notika 1920.gada 31.maijā ar ministru kabineta lēmumu.

Augusta muižas namelnieku nometne izcēlās (radās) 1903.gadā, jo tieši šinī gadā kādas 20 personas iepirka no bijušā Grobiņas draudzes mācītāja Veides mantiniekiem piederošās Augusta muižas zemes dažādā apmērā zemes gabalus, sākot no 1/2 līdz 6 pūrvietām, - pavisam 57 1/2 pūrvietas. Šī zemes platība atrodas starp Grobiņas pilsētu un tagadējo Grobiņas mācītāja muižu, pie kam uz dienvidiem Augusta muižas namelnieku zemēm dabiska robeža (Ālandes upe) ar Grobiņas pagastu, uz ziemeļiem robežas saietas ar Grobiņas pilsētas robežām, uz rītiem ar Grobiņas mācītāja muižas robežām, bet uz vakariem ar Grobiņas pilsētas parku un vecās pils atliekām. Tā tad Augusta muižas namelnieku zeme stāv ciešos dabisku robežu sakaros ar Grobiņas pilsētu. 

Augustmuižas namelnieku zemes teritorija mūsdienu Grobiņas pilsētas plānā.

Agrārā reforma 20.gs. sākumā. No avīžu ziņām.

Āgrārā reforma Liepājas apriņķī

Līdz 1921.gada 15.martam Liepājas apriņķī bija parcelētas un sadalītas tikai bijušās kroņa muižas. Lielā Nīderbartavas (jeb Nīcas) muiža tika sadalīta starp Latvijas karavīru ģimenēm. Tā kā nebija prasību no bezzemniekiem, Rucavas muižas tika sadalītas starp mazāku zemes gabalu īpašniekiem pret cesijām valsts fondā, lai no tām būtu regulāri ieņēmumi. Pēc muižu sadalīšanas atradās bezzemnieki un pieprasīja zemi, atļaujoties izrādīt fizisku pretestību vietējai zemes ierīkošanas komisijai.

Atsavināto privātmuižu zemes sadalīšana cītīgi turpinās, tomēr zemesgabalu pārņemšana un nodošana jaunajiem īpašniekiem ilgs līdz 1922.gada Jurģiem. Šo saimniecību pārvaldība tiek piešķirta labticīgā nomā ar noteiktu termiņu uz 1 gadu, sākot ar 1921.gada 23.aprīli. Turīgākās muižas tiks piešķirtas bijušajiem iemītniekiem jeb īrniekiem, pārējās jauniem īrniekiem vai kooperatīviem. Augļu dārzi un zivjaudzētavas tiks iznomātas izsolēs. Šādā veidā varētu izvairīties no straujas pārejas no lielsaimniecībām uz mazām saimniecībām.

Grobiņas pilsēta un apkārtne. 1826. un 1841.gada dati.

No Herborda Karla Frīdriha Bīnemana fon Bīnenstamma darba "Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland [...]", E.A. Pfingstena pārraudzībā, 1841. (iekavās dota informācija no 1826.gada izdevuma).

Kurzemes guberņas Aizputes apriņķis.

Aizputes apriņķis robežojas ar Kuldīgas apriņķi, Baltijas jūru, Prūsijas ķeizaristi un Viļņas guberņu un savā 4062 11/12 kvadrātverstu lielajā teritorijā iekļauj trīs pilsētas - hauptmaņu pilsētas Aizputi un Grobiņu, kā arī kroņa pārraudzībā esošo Durbi, ar 9 baznīcu iecirkņiem, 24 kroņa muižām, 138 privātmuižām, 15 ev. lut. mācītājmuižām ar 28 baznīcām, 3 Romas katoļu mācītājmuižām ar 5 baznīcām, 6 kroņa mežniecībām un apakšmežniecībām un 2 citām kroņa vidmēm.

Grobiņa (Grobin, Grohbine) - pilsētas valdes un apriņķa tiesneša sēdeklis, atrodas līdzenā vietā, Ālandes upes krastā uz Jelgavas-Liepājas ceļa, un ir 168 verstis attālu no vienas, un 11 verstis - no otras. Hercogs Frīdrihs Kazimirs 1695.gadā devis pilsētas tiesības un 1697.gadā - pilsētas zīmogu. Šeit atrodas sena pils, kura vēl līdz pagājušā (18.) gadsimta beigām bija labā stāvoklī un arī apdzīvota, taču tagad jau visai sabrukusi. Pili, saskaņā ar nostāstiem, cēlis Dītrihs fon Grīningens, un tā bijusi

Akmens laikmeta apmetnes Ālandes upes ielejā

Autori: Egita ZIEDIŅA*, Valdis BĒRZIŅŠ**, Laimdota KALNIŅA***, Ivars STRAUTNIEKS*** 

2007

Ālandes upes ieleja atrodas Kurzemes rietumos, Liepājas rajonā. Tā šķērso Vērgales, Medzes pagastu un Grobiņas lauku teritoriju. Ālandes upes ieleja ir izteiksmīgs pazeminājums zemes virsas reljefā Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļrietumos. Ālandes ieleja ir tikai daļa no Ālandes–Tāšu pazeminājuma. Pazeminājumam cauri plūstošā Ālandes upe manto leduslaikmeta beigās izveidojušos ledājkušanas ūdeņu noteces ieleju. Lai labāk izprastu apstākļus apdzīvotībai Ālandes upes ielejas apkārtnē, apkopoti kvartārģeoloģiskie dati par šo teritoriju. Domājams, ka ledus laikmeta beigās garenstieptais pacēlums pie Kapsēdes un Medzes, rietumos no Ālandes upes ielejas, bija sala (Tracevskiy u.c. 1984; Veinbergs 1986). Pazeminājuma zemāko daļu aizņēma virkne ezeru, no kuriem saglabājies Tāšu ezers.

Grobiņa 1860.gadā. Statistika.

Grobiņa - apriņķa pilsēta

1867.gada neapstiprinātais ģerboņa projekts.

Grobiņas pilsētas maģistrāts (valde):

• Miertiesnesis (pilsētas galva): Johann Jacob Stach
• Rātskungi: Johann Gottfried Roeske
                  Carl Wilhelm Kaminsky
                  Ignatius Range
                  Carl Schwarzhoff
• Sekretārs: Heinrich Sorensen
• Reģistrators: Friedrich Roerich, kurš ir arī pilsētas kases grāmatvedis
• Ģilžu vecākie: Carl Schwarzhoff
                        Johann Heinrich Hein
• Cietuma pārvaldnieks: Alexander Nowitzky

Grobiņas pasta nodaļas vadītājs: Georg Hemmingk
Ārsts: pilsētas ārsts Henry Robert Melville
Aptieka: provizors Alexander Friesendorff
Elementārskolas pasniedzējs: vieta vakanta (vēlāk darbu uzsāk pasniedzējs Schabert)

Apriņķa kroņa mežzinis Grobiņā: seržants Theodor Krause

Grobiņas apakšmežniecības mežzinis: Carl Fahrenhorst

Grobiņas fogti (līdz 1560.g.)

• 1428 Goswin von Ascheberg
• 1430 Wennemar Plater
• 1435 Friedrich II von Helfenstein-Wiesensteig (1408-1483)
• 1451 Dietrich von Dincklage
• 1456 Jakob Vogt
• 1458 Wilhelm von Hugenpoet
• 1478—1486 Wennemar Plater von dem Broele

Kad celta Grobiņas Livonijas ordeņa pils?

Sākšu uzreiz ar īsu atbildi - konkrētu, pilnīgi drošu gadskaitli nevar nosaukt. Vismaz pagaidām, jo pieļauju varbūtību, ka starp daudzajiem Livonijas ordeņa dokumentiem, kas agrāk glabājās Kēnigsbergas arhīvā, ir arī kāds, kurā pils celšanas fakts ir pieminēts. Arhīvs Otrā pasaules kara laikā ir cietis, liels skaits dokumentu aizvesti citur (Vācijā, Igaunijā, Polijā, Krievijā). Šobrīd publiskā telpā pieejamajos dažādos avotos uzrādās dažādi datumi -

• www.vietas.lv rakstīts, ka 1253.gadā (sākotnējais avots, protams, nav norādīts);

• Das Ausland: Wochenschrift für Länder- u. Völkerkunde, Volume 14, Cotta, (1841), rakstīts, ka no 1245.-1250.g. (mestra Dītriha fon Grīningena vadībā, un viņš tur palicis par fogtu);

• Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland), Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen, (1990) rakstīts, ka pirmā Ordeņa pils būvēta 1245.gadā, kurši to iekarojuši 1260.gadā, savukārt ordenis to iznīcinājis (nodedzinājis) 1262.g., karagājienā no Kuldīgas, un jauno ordeņa pili uzbūvēja vispirms tikai 1290.gadā;

Izrakumi Grobiņas Priedainē 1929.-1930.gadā

Prof. Birgers Nermans

Savas 1929.gada vizītes laikā Grobiņā Pieminekļu valdes inspektore Tabakas kundze uzzināja, ka uz austrumiem pilsētas tuvumā atrodas senkapi ar uzkalniem, un par to ziņoja Pieminekļu Valdei*.

Kapulauks atrodas uz bijušās mācītājmuižas zemes netālu no Ālandes upes, kas plūst cauri Grobiņai un ietek Liepājas ezerā. Reljefu šeit veido neliels pakalns upes krastā (fotogrāfija 2.attēlā). Te esmu atradis ne mazāk kā 430 uzkalnus, pa lielākai daļai ļoti labā stāvoklī, tikai daži vairāk vai mazāk bojāti. 1.attēlā redzama plašāka senkapu karte. No tās izriet, ka lauks ir sākotnēji bijis daudz lielāks. Rietumos un ziemeļaustrumos apbedījumi atrodas blakus tīrumiem, bet dienvidaustrumos tagad  (1930) redzams dārzs. Nedaudz uz ziemeļiem no kapulauka mūsu izrakumos tika atrasts šķēpa uzgalis, kas šobrīd glabājas muzejā Liepājā; tas nāk no aptuveni tā paša laika posma kā senkapu atradumi – formu diemžēl nevaru tuvāk aprakstīt – tādēļ domājams, ka tas sākotnēji bijis vienā no apbedījumiem. Kapulauka augsne sastāv no smilts un tagad lielākoties apaugusi ar priedēm. Pirmā pasaules kara laikā šeit izraktas dažas tranšejas.

Izrakumi Smukumu līdzenajā kapulaukā, 1930.

Prof. Birgers Nermans

Grobiņas mazpilsēta atrodas aptuveni 12 km uz austrumiem no Liepājas, blakus Ālandes upei, kas ietek Liepājas ezerā, kas pats ir caur īsu kanālu savienots ar Baltijas jūru; pilsēta šobrīd atrodas aptuveni 6 km no upes ietekas ezerā. Tieši uz dienvidiem no pilsētas (karte 1.attēlā) ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas zems zemes uzkalns (foto un plāns 2., 3. attēlā), kas gadu desmitiem ticis izmantots grants rakšanai. Šeit laika gaitā gaismā nācis liels daudzums senlietu, neskaitot tās, kas nokļuvušas ekspertu rīcībā. 1929.gada jūlijā vairākos kapos tika uzieti atradumi*, un, pateicoties Grobiņā dzīvojošā skolotāja Deidera kunga uzmanībai, tie tika saglabāti un nosūtīti uz Rīgu Pieminekļu valdei. Profesors Francis Balodis nekavējoties ieradās atradumu vietā un atklāja divus citus apbedījumus (plāns 2. attēlā, apbedījumi nr. 1, 43)**. 

Grobiņas pilsētas iedzīvotāji 1684.gadā

V.Rēders (1938.g.) - tulkots no vācu valodas

Savā darbā „Materialen zur Kurländischen Genealogie aus den ältesten Kirchenvisitations-Rezessen und Kirchen(rechnungs)-Büchern von Grobin”, kas publicēts izdevumā „Jahrbuch für Genealogie, Heraldik und Sphragistik” (1904.g., 134.-175.lpp.), Oskars Stavenhāgens sniedz bagātīgu materiālu par Grobiņas iedzīvotājiem 16. un 17.gadsimtā. Viņa jaunākais avots ir mācītāja Kristofera Rihtera (Christophorus Richter) pieraksti no 1638.-1678.g.

Livonijas ordeņa Grobiņas pils. Raksturojums.

Pils atrodas uz izvirzījuma Ālandes upes krastā, kur upe uzpludināta, izveidojot Grobiņas ūdenskrātuvi (agrāk - dzirnavu dīķi). Uzkalns ir tikai nedaudz augstāks par Lielās ielas līmeni, un to no divām pusēm apskalo upe, bet pārējās izrakti nocietinājumu grāvji. Ārējās nocietinājumu sienas veido 58 m garu un 34 - 38,60 m platu būvju sistēmu.

 
Grobiņas ordeņa pils/pilsdrupu plāns 20.gs. 20.gados (rietumu korpuss mūsdienās nav saglabājies)



Grobiņas ordeņa pils dienvidu korpusa 2.stāva plāns 20.gs. 20.gados.

Livonijas ordeņa Grobiņas pils (Grobin, Crobyn). Īsa vēsture.

(no wikipedia latviešu valodā ar maniem papildinājumiem)

Sākotnējā ordeņa pils būvēta 13.gadsimtā. Nav skaidri zināms šīs pils celšanas laiks un vieta, taču vairākos avotos minēts laika posms ap 1245.-1251.g., kad ordeņa mestra Dītriha fon Grīningena vadībā Kurzemē tika uzbūvētas vairākas pilis (to skaitā Kuldīgā un Embūtē). Pils bijusi no koka.

1328.gadā Livonijas ordenis atdeva Mēmeles apgabalu Prūsijas ordenim. Iespējams, drīz pēc tam Grobiņas pils uzcelta no jauna upes labā krastā uz zemes paaugstinājuma aptuveni 200 metrus no Skābāržkalna, un šo mūra pili turpmāk pārvaldīja Kuldīgas komturam pakļauts Grobiņas fogts. Pils atradās uz senā Prūsijas ceļa, vidū starp Mēmeli un Kuldīgu, un tādējādi bija nozīmīgs reģiona cietoksnis. Tā bijusi taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo korpusu dienvidu spārnā un ar vārtu torni rietumu sienas vidū. 14. gadsimtā visapkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. Mestrs Gosvins fon Herike pili parbūvējis un paplašinājis ap 1347.gadu. kā fogta sēdeklis (1399 - 1590) un ordeņa atbalsta punkts Dienvidkurzemē pie stratēģiski svarīgā ceļa uz Prūsiju tā tika nostiprināta un vairākkārt pārbūvēta. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers 1560. gadā Livonijas kara laikā Grobiņas pili līdz ar visu fogteju par 50000 guldeņiem ieķīlāja Prūsijas hercogam. Ķīlas līgums tika parakstīts 1560.gada 5.maijā Rēvelē, taču hercoga ierēdņi Grobiņas pili bija pametuši jau 28.-30.aprīlī.